Noteikta vieta jaunai gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijai, bet mērīšana sāksies nezināmā nākotnē
PIETIEK09.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgā beidzot ir noteikta vieta jaunai gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijai, - tā tikšot uzstādīta Krišjāņa Valdemāra ielā 65, taču, kā izriet no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtā oficiālā skaidrojuma, traģiskā stāvoklī esošā piesārņojuma mērīšana Rīgas centrā atsāksies tikai nezināmā nākotnē. Pietiek šodien publicē meteoroloģijas centram uzdotos jautājumus un tā sniegtās atbildes.
Jautājumi par gaisa piesārņojuma mērīšanu
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šādu informāciju:
1) kādu tieši iemeslu dēļ ir slēgta LVĢMC gaisa kvalitātes mērījumu stacija Rīgā, Brīvības ielā pie Dailes teātra? Kas, kad, ar kādu pamatojumu pieņēmis šādu lēmumu?
2) kopš 2016. gada no stacijas Kr. Valdemāra ielā netiek saņemti dati par autotransporta radītā gaisa piesārņojumu galvaspilsētā, jo Rīgas dome esot informējusi, ka konkrētās stacijas atrašanās vieta apdraud satiksmes drošību. Kas, kad, ar kādu pamatojumu pieņēma lēmumu par šīs stacijas slēgšanu (atbildei pievienojiet attiecīgā lēmuma kopiju)? Kad, kādā formā Rīgas dome informēja, ka konkrētās stacijas atrašanās vieta apdraud satiksmes drošību (atbildei pievienojiet attiecīgās vēstules kopiju)?
3) publiski tiek apgalvots, ka patlaban izvēlēta vieta jaunai stacijai, kas tiks uzstādīta pēc attiecīgu iepirkumu veikšanas. Kas, kad, ar kādu pamatojumu ir izvēlējies šo vietu? Kur atrodas šī vieta? Kādi iepirkumi un kad tiks veikti? Kāpēc šie iepirkumi vēl nav izsludināti?
Par informācijas sniegšanu
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, reģ.Nr.50103237791 (turpmāk LVĢMC), saņēma Lato Lapsas 10.06.2018. vēstuli (LVĢMC lietvedībā reģistrēts 13.06.2018. Nr.1-3/4849), kurā Lato Lapsa lūdz sniegt informāciju.
LVĢMC sniedz atbildes uz Lato Lapsas pieprasīto informāciju:
1. Valsts tīkla autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija Rīga-Brīvības iela (Brīvības ielā 73, Rīgā) nav slēgta, tajā bija pārtraukti novērojumi. Stacijas novietnei, sākot ar 22.05.2018. konstatēti vairākkārtēji tehniski bojājumi - tika nolocīti paraugošanas galvu turētāji, taču 6. un 8. jūnijā tika sabojāta cieto daļiņu analizatora SM200 paraugošanas galva, bez kuras nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu gaisa kvalitātes monitoringu. Caur paraugošanas galvu nepārtrauktā režīmā tiek pumpēts āra gaiss (ar apjomu 2,3 m3/stundā) un ar selektīvas sprauslas palīdzību tiek atšķelta putekļu daļiņu frakcija līdz 10 nm aerodinamiskajā diametrā, kurai diennakts noslēgumā tiek noteikta kopējā diennakts koncentrācija.
Stacijai sākotnēji radītie bojājumi tika novērsti, bet pēdējā incidenta laikā paraugošanas galva jau tiktāl tika sabojāta, ka to bija nepieciešams remontēt. Vienlaicīgi stacijas tuvumā norisinājās ceļa remontdarbi. Visu apstākļu sakritības kontekstā LVĢMC bija spiests pārtraukt operatīvo datu pārraidi tīmekļa vietnē, jo nebija iespējams iegūt objektīvus datus par autotransporta radīto gaisa piesārņojumu.
18.06.2018. gaisa kvalitātes mērījumi tika atsākti un operatīvo datu plūsma uz LVĢMC tīmekļa vietni atjaunota.
2. Atmosfēras gaisa kvalitātes stacija Valdemāra ielā 18 ir Rīgas Domes (turpmāk RD) īpašums, attiecīgi LVĢMC nav tiesīga slēgt staciju, kā arī nav tiesīga pieņemt lēmumu par šīs stacijas slēgšanu. 2017. gada 03. februārī LVĢMC saņēma no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk VARAM) 26.01.2017. RD vēstuli Nr. DMV- 17-310-nd, ka autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas turpmākā atrašanas Valdemārā ielā 18 nav iespējama, jo tiek apdraudēta satiksmes drošība. Šis fakts tika ņemts vērā turpmākā valsts atmosfēras gaisa tīkla pilnveidošanā, organizējot projektu par jaunas autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas Rīgas aglomerācijā izvērtēšanu (skat. aprakstu trešajā punktā).
3. Valsts tīkla jaunās autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas atrašanās vieta tika noteikta Latvijas vides aizsardzības fonda projekta “Izvērtējums par transporta piesārņojuma staciju izvietojumu Rīgā” (Projekta reģistrācijas Nr. 1-08/132/2017) ietvaros un izvērtējuma atskaite ir pieejama fonda tīmekļa vietnē https://www.lvafa.gov.1v/).
2017. gada 15. decembrī LVĢMC saņēma no VARAM vēstuli Nr. 1-13/9722, ka par piemērotāko vietu jaunās autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijas izvietošanai Rīgā uzskata Kr. Valdemāra ielu 65. LVĢMC minētajā vietā plāno staciju uzstādīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfmansētā projekta Nr. 5.4.2.2/17/1/001 „Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” ietvaros.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
