Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021. gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts – straujš banku peļņas kāpums. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, mēs skaidri redzam vietējo banku nespēju naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to var teikt, ka banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Likumsakarīgi, ka iespaidīgie banku peļņas rādītāji apvienojumā ar kūtro kreditēšanu un vajadzību segt augošās valsts drošības izmaksas gan valdībā, gan sabiedrībā aizsāka diskusiju par nepieciešamību veikt nodokļu politikas izmaiņas. Vērtējot finanšu sektora samaksātos nodokļus, kopš 2017. gada to īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir būtiski samazinājies – no 183,5 miljoniem eiro 2017. gadā līdz 121 miljonam eiro 2022. gadā, taču vidējās banku UIN iemaksas piecu gadu laikā ir bijušas 500 tūkstoši eiro gadā. Tas nav samērīgi pret iespaidīgo banku peļņu, kas šā gada pirmajos sešos mēnešos ir 2,6 reizes lielāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Strādājot pie nodokļu pārskatīšanas, Finanšu ministrija meklēja risinājumu, kā, no vienas puses, banku peļņu novirzīt sabiedrības vajadzībām, tai skaitā mērķētam atbalstam tiem iedzīvotājiem, kuru maksātspēja paaugstināto banku procentu dēļ ir būtiski apdraudēta, no otras – ilgtermiņā nebremzēt kreditēšanas vides attīstību. Tiklīdz jaunā valdība uzsāks darbu pie budžeta, Finanšu ministrija nākamā gada budžeta likumprojektu paketē piedāvās iekļaut īpašo UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildus līdz pat 140 miljoniem eiro.

Grābekļi, uz kuriem nevajadzētu uzkāpt

Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar banku lielo, bez piepūles iegūto peļņu un meklē risinājumu, kā veicināt finanšu sektora aktīvāku iesaisti ekonomikas attīstībā. Tā, piemēram, šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosināto likumdošanas iniciatīvu, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, apliekot ar 60% likmi tīros procentu ieņēmumus, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju četriem iepriekšējiem gadiem.

Prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt 1 miljardu eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā iepriekš, un pagaidu solidaritātes maksājumā trīs gados budžetā ienestu vairāk nekā 400 miljonus eiro, ko novirzītu aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem. Latvijas gadījumā atkarībā no vidējās noguldījumu likmes un izdevumu uzkrājumu apmēriem analogs risinājums ļautu nākamā gada budžetu palielināt par summu no 50 līdz 153 miljoniem. Šobrīd gan nav zināms, vai ieceres īstenosies, jo Lietuvas bankas plāno vērsties Konstitucionālajā tiesā.

Savukārt Itālijas valdības lēmums ieviest virspeļņas nodokli bankām 40% apmērā nākamajā dienā satricināja finanšu tirgu, un, pēc mediju sniegtās informācijas, Itālijas banku akcijas Milānas biržā zaudējušas vērtību par vairāk nekā 10 miljardiem eiro. Tas, protams, lika valdībai koriģēt ambiciozās ieceres, un tā paziņoja, ka nodoklim tiks noteikti griesti 0,1% apmērā no bankas kopējiem aktīviem.

Banku nodoklis jāvērtē Baltijas kontekstā

Latvijā piemērotāko banku nodokļa risinājumu meklēja Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa, kas kopš šī gada sākuma aktīvi strādāja pie nodokļu pārskatīšanas. Darba grupā tika vērtētas divas kaimiņvalstu pieejas – banku solidaritātes maksājums par banku virspeļņu un īpašais UIN režīms bankām.

Lietuvā bankām ir piemērots 15% UIN, 5% UIN papildu likme pie noteikta peļņas apmēra, kā arī šogad ieviestais terminētais banku solidaritātes maksājums par banku virspeļņu. Savukārt Igaunijā UIN likme ir 20% apmērā, ko piemēro pie atliktās peļņas sadales, bet, sadalot ievērojamu peļņas apmēru katru gadu, nodokļa likme ir samazināta līdz 14%, papildus paredzot piemērot vēl 7% IIN, ja peļņu sadala fiziskām personām. Bankām Igaunijā ir paredzēts īpašais UIN režīms, - tām neatkarīgi no pelņas sadales fakta ir jāmaksā 14% nodokļa avansa maksājums, ko Valsts kasē iekasē katru ceturksni.

Vērtējot abas pieejas, Finanšu ministrija vairāk priekšrocību saskatīja tieši īpašajā UIN režīmā. Pirmkārt – un tas ir būtiski – īpašais UIN režīms dotu valstij iespēju gūt budžeta ieņēmumus no 2023. gada banku peļņas, kas šogad prognozēta ap 700 miljoniem eiro. Otrkārt, atšķirībā no virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, piedāvātais īpašais UIN režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā. Turklāt tā ieviešana neapdraudētu Latvijas uzņēmējdarbības vides reputāciju un liecinātu par nodokļu politikas uzticamību, jo šāda pieeja atbilst starptautiskajai UIN piemērošanas praksei.

Ja runājam par iespējamu virspeļņas solidaritātes maksājuma ieviešanu pēc Lietuvas analoga, tad pastāv augsts risks, ka tā ieviešana varētu tikt apstrīdēta Satversmes tiesā, un es arī neredzu nevienu faktoru, kas palīdzētu palielināt kreditēšanu. Drīzāk bankas sadārdzinātu sniegtos finanšu pakalpojumus, pieaugošās izmaksas pārliekot uz klientu pleciem.

Jauno banku nodokli plānots attiecināt jau uz šī gada peļņu

Rūpīgi izvērtējot abu kaimiņvalstu banku nodokļu risinājumus, Latvijā piedāvājam ieviest agresīvāku modeli un īpašo UIN režīmu noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas ne vien bankām, bet arī nebanku kreditētājiem.

Runājot par jauno banku nodokli jeb īpašā UIN režīma maksājuma praktisko pusi, svarīgi uzsvērt, ka tas bankām un nebanku kreditētājiem netiktu atmaksāts, jo balstītos uz uzņēmuma iesniegtu deklarāciju par jau nopelnītu peļņas apmēru. Īpašajā UIN režīmā maksājuma bāze ir banku un nebanku kreditētāju pirmstaksācijas gada uzņēmuma peļņa. Lai veiktu īpašo UIN režīma maksājumu, bankām un nebanku kreditētājiem pēc gada pārskata rezultātu apstiprināšanas pēctaksācijas gadā būtu jāiesniedz nodokļa deklarācija, kurā jānorāda pirmstaksācijas gada peļņas apmērs, kas tiktu reizināts ar nodokļa likmi 20%. Šādi aprēķinātu īpašā UIN režīma maksājumu vienu reizi gadā būtu jāmaksā vienotajā nodokļu kontā.

Piemēram, banka "X" gada pārskatā par 2023. gadu ir fiksējusi peļņu 90 miljonu eiro apmērā, savukārt iepriekšējos gados uzkrātā, bet nesadalītā peļņa, kas gūta līdz 2017. gadam, ir 200 miljoni eiro, un kas būta no 2018. gada līdz 2022. gadam ir 120 miljoni eiro. Tātad 2024. gada sākumā bankas "X" rīcībā nesadalītā peļņa būtu 410 miljoni eiro (200+120+90).

Ja netiek ieviests īpašais UIN režīms bankām, tad, ja 2024. gadā, apstiprinot bankas "X" gada pārskatu, tā nolemtu sadalīt 30 miljonus eiro dividendēs, UIN būtu 0 eiro, jo UIN jau bija samaksāts.

Savukārt ar jauno banku nodokli jeb īpašo UIN režīmu 2024. gadā bankai "X" valsts budžetā būtu jāsamaksā UIN par visu 2023. gada peļņu – proti, 20% apmērā no 90 miljoniem, kas būtu 18 miljoni eiro.

Politiskajiem lēmumiem ir jābūt tālredzīgiem

Vērtējot Latvijas banku nodokļa iespējamo dizainu, mēs domājām, kā ieviest tiesisku un ilgtspējīgu risinājumu, ar nodokļu instrumentu meklējot līdzsvaru starp ievērojamo kredītu procentu likmju straujā pieauguma rezultātā gūto finanšu sektora peļņas palielinājumu un nepieciešamo finansējumu budžeta prioritārajām vajadzībām drošībai, veselībai un izglītībai. Tāpat šobrīd nopietni tiek vērtēts, kā daļu no banku nodokļa līdzekļiem novirzīt mērķētam atbalstam tieši tiem iedzīvotājiem, kuru maksātspēja paaugstināto banku procentu dēļ ir būtiski apdraudēta.

Augusta vidū valdība skatīja Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus, kas saistīti ar ikgadējo valsts budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanas ciklu. Jaunais banku nodoklis jeb īpašais UIN režīms bankām un nebanku kreditētājiem valdības diskusijā tika minēts kā viena no iespējām prioritāro vajadzību segšanai.

Tiklīdz nākamā valdība uzsāks darbu pie budžeta, Finanšu ministrija kā vienu no iniciatīvām virzīs īpašo UIN režīmu bankām un nebanku kreditētājiem. Aicinu politiskās partijas, vērtējot šo nodokļu iniciatīvu, būt tālredzīgām, jo pēc inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij būs svarīgi, lai banku sektors uzreiz būtu gatavs iesaistīties kreditēšanas kāpināšanā, tādējādi atbalstot ekonomisko izaugsmi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...