Notikusi kratīšana "Moduls-Rīga" birojā, neoficiāli ziņo par "domes melnās kases" atklāšanu
PIETIEK16.07.2013.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Trešdienas priekšpusdienā uzņēmuma Moduls-Rīga un saistīto uzņēmumu biroju ēkā Rīgā, Āgenskalna iela (attēlā) notika kratīšana, un neoficiāli tiek ziņots par "domes melnās kases" atklāšanu vai arī informācijas apstiprināšanos par publiski bieži pieminētās pašvaldības nelegālo līdzekļu krātuves eksistenci.
Uzņēmums Moduls-Rīga ir oficiāli reģistrēts Kuldīgas ielā 51, un šī ēka atrodas iepretim uzņēmuma biroju ēkai Āgenskalna ielā 33. Kā rāda Lursoft dati, Kuldīgas ielas ēkā reģistrēti vēl vairāki Moduls grupas uzņēmumi.
Šajā biroju ēkā ir arī uzņēmuma Moduls Interjers (šogad uzvarējis 25 miljonu latu lielā pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme iepirkumā) juridiskā adrese: kā rāda Lursoft dati, tajā 30% pieder SIA MM Investīcijas, kas pieder Šveices iedzīvotājam Mārcim Martinsonam, bet 40% - SIA Modulex Invest, kas savukārt pieder kādam Vācijā reģistrētam uzņēmumam (90%) un Moduls-Rīga valdes loceklim Mārim Martinsonam (10%).
Neoficiālā informācija, ka tiek kratīts Martinsona birojs, Rīgu apskrēja jau ap vienpadsmitiem priekšpusdienā, - tika apgalvots, ka esot atklāta "domes melnā kase".
Kā zināms, uzņēmums Moduls-Rīga ir piedalījies vērienīgos Rīgas pašvaldības būvniecības iepirkumos, savukārt Martinsons netieši saistīts gan ar vicemēru Andri Ameriku, gan ar uzņēmēju Edgaru Jaunupu.
Jau gadiem ilgi ir ticis runāts par to, ka tieši Martinsons ir tā persona, ar kuru nepieciešams "runāt", ja sarunas tēma ir vērienīgi galvaspilsētas pašvaldības un arī valsts mēroga būvniecības iepirkumi.
Vēl tikai šā gada maijā Moduls-Rīga ieguvis gandrīz miljonu latu vērtu Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījumu par automātisko ugunsdzēsības sistēmu uzstādīšanu pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs Pietiek trešdienas priekšpusdienā paziņoja, ka par notiekošo neesot informēts un arī "domē par to neviens nezina".
Savukārt Valsts policijas preses pārstāve Pietiek apliecināja, ka "procesuālu darbību veikšana" notiek kāda kriminālprocesa ietvaros, kas ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārziņā. Nekādi sīkāki komentāri sniegti netiek.
Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmums Moduls-Rīga pieder Krievijas iedzīvotājam Aleksandram Abarinovam un Latvijas uzņēmējam Harijam Seratinskim, kura vārds bijis atrodams Latvijas miljonāru sarakstā.
Kā rāda Lursoft dati, Martinsons ir padomes priekšsēdētāja vietnieks pašlaik Krievijas multimiljonāram Oļegam Boiko piederošajā ātro kredītu uzņēmumā 4Finance, kuram 2011. gadā tika pievienoti uzņēmumi SMScredit.lv, SIA un SMScredit Group, SIA.
Pietiek jau informēja - kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamā Amerika amatpersonas deklarācija par 2011. gadu, viņš procentos no ofšoru paradīzē Belizā reģistrētās Prosperity Financing limited, IBC saņēmis 81 847 latus. Saskaņā ar Amerika skaidrojumu šie esot procenti par viņa izsniegtu pusmiljonu eiro lielu aizdevumu.
Kā rāda amatpersonas deklarācijas, Ameriks 2010. gadā patiešām nezināmām personām aizdevis 500 000 eiro, bet 2011. gadā šādu pat summu atguvis. Nezināmās personas Amerikam par aizdoto naudu procentos šajā laikā samaksājušas vairāk nekā 20% no aizdotās summas, kas netieši atbilst amatpersonas neoficiālajai iesaukai – „Misters divdesmit procenti”.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks tā arī nav vēlējies atklāt, kas tieši ir bijušas šīs personas, kuras par aizņēmumu bijušas gatavas maksāt tik ievērojamus procentus. Saskaņā ar viņa versiju nauda aizdota „ar SMS kredītu saistītai kompānijai”. Uz jautājumu, vai runa ir par Latvijā reģistrēto SIA SMS kredīts, atbilde skanēja – viņš nemaz nezinot, kur reģistrēts SMS kredīts un tā īpašnieki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
