Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, kurām ir jāievēro valsts pārvaldes iekārtas likums. Bet vai tās ievēro labas pārvaldības principus, vai pašvaldības darbojas iedzīvotāju interesēs un vai to sniegtie pakalpojumi sabiedrībai ir kvalitatīvi un finansiāli samērīgi?

Par pašvaldības deputātu pirmo reizi tiku ievēlēts 1994. gadā Dagdas pilsētā, kur tolaik dzīvoja 3 288 iedzīvotāju un novada pašreizējās teritorijas pagastos bija 12 445 iedzīvotāji. Pilsētas administrācijā strādāja vien 8 darbinieki, kā teica, “brauca visi vienā Volgā”. Dagdas novada kopējā platība ir 949,7 km2, kas teritorijas platības ziņā ir 17.vietā no 110 Latvijas novadiem. Pilsētas teritorijā darbojās aptuveni desmit rūpnīcu un fabriku, kur strādāja pāri par 1000 darbiniekiem.

Pa 30 valstiskās neatkarības gadiem iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies trīs reizes, bet administrācijā nodarbināto skaits palielinājās gandrīz astoņas reizes. Pēc PMLP datiem uz 01.07.2020. Dagdas novadā bija deklarēti 7 311 iedzīvotāji, pēc CSP datiem uz gada sākumu novadā bija 6 549 iedzīvotāji, bet faktiski novadā, aprēķinot pa iedzīvotāju sociālajām grupām (bērni un skolēni, vecuma pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, nodarbinātie publiskajā sektorā un strādājošie privātajā sektorā), kopā sanāk vien 4500 iedzīvotāju. Ir 21. gadsimts, kas ir digitalizācijas laikmets, un valstī faktiski nepastāv oficiāli ticamu statistikas datu par iedzīvotāju skaitu, par novados esošo uzņēmumu skaitu...

Pa šiem gadiem ir pieredzēts, kā darbā tiek pieņemti radi, draugi, partijas biedri bez jebkādas pieredzes un attiecīgās izglītības, speciāli tiem tika veidotas jaunas štata vienības pašvaldības struktūrās. Pašreiz Dagdas novada administrācijā ir 63 darbinieki, pašvaldības struktūrās kopējais darbavietu skaits 2020.gadā 3. ceturksnī bija 651, - salīdzinājumam novadā privātajā sektorā, novadā reģistrētajos uzņēmumos strādā vien 368 darbinieki. Kopējais nodarbināto skaits novadā bija 1 272.

Ir izveidojušās pašvaldību ķeizarvalstis, valstis valstī, kuru pamata rūpe ir sevis uzturēšana. Dagdas novada pamatbudžeta izdevumi 80% ir attiecināti darba algām un šo darbinieku uzturēšanas tēriņiem. Novads finansiāli atražo pats sevi, tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošinātu viņu eksistenci. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pārāk dārgi. Pašreiz Dagdas novadā ir vieni no lielākajiem apkures tarifiem valstī fiziskām personām 67,70 eiro/MWh un juridiskām personām 73,14eiro/MWh, ir palielināta cena ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, ir noteikts viens no lielākajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem valstī - 23,5 eiro par 1m³. Tiek mākslīgi veidota nelabvēlīga dzīves vide novada iedzīvotājiem.

Esošajā pašvaldību finansēšanas modelī 61% no Dagdas novada pamatbudžeta ir valsts piešķirtie transfērti, un novads savā budžetā saņem iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā pēc iedzīvotāju deklarēšanas vietas, kur puse iedzīvotāju, par kuriem pašvaldība saņem IIN daļu, strādā un dzīvo ārpus novada robežām. Ar šādu pašvaldības finansēšanas modeli to nemotivē attīstīties, jo atpaliekošākā pašvaldība jo lielāks valsts atbalsts!

2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pastāvīgo izmaiņu dēļ reforma izgāzās, tika novesta līdz nejēdzībām. Tika veidoti novadi speciāli viena cilvēka vajadzībām. Gandrīz puse novadu neatbilst likuma nosacījumiem par iedzīvotāju skaitu. Bez valsts dotācijām vairums pašvaldību nespēj pastāvīgi realizēt savas autonomās funkcijas. Pēc novadu reformas šobrīd redzams, ka mērķi nav izpildīti.

Latvijā pašvaldībām, salīdzinot ar ES valstīm, ir trešais lielākais finansējums pret valsts IKP. Pašlaik novadu darbībai un funkcionalitātei nav noteiktas sistēmas, un tās patstāvīgi darbojas savas kompetences vai nekompetences ietvaros. Budžeta finansējums tiek piešķirts novadā esošām struktūrām, neizvērtējot to lietderību, kādā apmērā un kvalitātē tās sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldību teritoriālā reforma sadalīja bijušos rajonus divās vai pat vairākās daļās, un daudzas štata vienības dubultojās, ja ne trīskāršojās, bet iedzīvotāju skaits pašvaldībās jau nepalielinājās. Darba apjoms dažkārt pašvaldību struktūrvienības ir 10 reizes mazāks, salīdzinot ar privāto sektoru, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Ir pašvaldības, kuras ir pārgājušas uz četru darba dienu nedēļā.

Pašvaldību struktūrās 2020/3.ceturksnī bija 137 tūkstoši darbavietu, liecina CSP dati, kas, salīdzinot ar ES vidējo pašvaldības darbavietu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ir 1,8 reizes lielāks un 2,4 reizes lielāks attiecībā pret darbaspējīgo izdzīvotāju skaitu. Pašvaldības, salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka prom no tautsaimnieciskās darbības. Pašlaik darbavietas pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, cits “simtlatnieku” paveids.

Pašvaldību pašreizējais pastāvēšanas modelis ir viens no ekonomiskajiem ļaunumiem valstī, kura procesa darbība samazina iedzīvotāju skaitu reģionos, likvidē mazo uzņēmējdarbību, rezultātā tiek slēgtas skolas un slimnīcas. Pašvaldības nav pelnoša struktūra, to uztur privātā sektora nodokļu maksātāji. Latvijā ir vieni no lielākajiem darbaspēka nodokļiem Eiropā, kur ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu 80% apmērā (ar 2021. gadu 75%) tiek finansētas pašvaldības.

Samazinot pašvaldībās nodarbināto skaitu līdz ES vidējām līmenim un tos integrējot privātajā sektorā, varētu atrisināt esošo darbaspēka trūkumu tautsaimniecības sektorā, arī mazināt darbaspēka nodokļus, nosakot IIN pirmo likmi 12% apmērā. Fiskālais efekts varētu būt ap 700 miljoniem eiro gadā.

Par šādu naudu varētu būtiski palielināt sociālos pabalstus, celt minimālo pensiju, vidējo vecuma pensiju varētu noteikt 400 eiro apmērā.

Pašreiz veidotajai administratīvi teritoriālajai reformai jānodrošina kopējo pašvaldības sistēmas izmaksu efektivitāte. Jāveido vienots publisko pakalpojumu palīdzības dienests pirmā līmeņa konsultāciju sniegšanai par visiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Jānodrošina visās pašvaldībās vienoto Klientu apkalpošanas centru darbība, tajos jābūt iedzīvotājiem pieejamiem visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem pakalpojumiem - kā CSSD, VID, Zemesgrāmata, būvvalde, dzimtsarakstu ieraksti un citi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jaunajā pašvaldību modelī būtu jānoteic konkrēti pakalpojumu sniegšanas kritēriji attiecībā pret novadā esošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, kuri ir nodarbināti novada teritorijā esošo uzņēmumu struktūrvienībās.

Jāmaina arī pašvaldību budžetu finansēšanas kartība, deleģējot pašvaldībām visu uzņēmumu ienākuma nodokļus, kā arī pārdalot iedzīvotāju ienākumu nodokli gan pēc deklarētās dzīvesvietas, gan arī vietas, kur cilvēks strādā. Pašvaldībām ir jāizlieto līdzekļi iespējami efektīvākajā veidā.

Pašvaldībām vajadzētu sekmēt labi apmaksātu darba vietu vairošanu, tādējādi liekot pamatus iedzīvotāju labklājības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Pašvaldībām jābūt finansiāli pašpietiekamām, un tām jādarbojas visu iedzīvotāju interesēs.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...