Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla “labvēlība” pret Ģenerālprokuratūru sakarā ar A.Lemberga lietu jau ir vispārzināms fakts, tamdēļ iesākumā skatījos ar palielu piesardzību, īpaši, ja dažus faktus nav iespējams pārbaudīt, jo pie attiecīgās informācijas, piemēram, nolikumiem un tehniskās specifikācijas, publiski nav iespējams piekļūt.

Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus un ne tikai attiecībā par Ģenerālprokuratūras rīcību iepirkumu organizēšanā, bet arī par nra.lv publiskotā raksta objektivitāti. Sanāks divi zaķi ar vienu šāvienu.

Sākšu sākumā ar rakstā pausto informāciju. Kopumā kritiski ir vērtējama sadaļa par tādu videonovērošanas kameru izvēli, kuru ražotāji ir iekļauti ASV sankciju sarakstā. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL) un Sankciju likums nosaka pārbaudīt, vai pretendents, kurš piedalās iepirkumā, nav iekļauts sankciju sarakstā, nevis vai piegādājamo preču ražotājs ir sarakstā vai ne.

Savukārt ražotāja iekļaušana ASV sankciju sarakstā nozīmē, ka ASV tiek ierobežoti noteikti šo ražotāju produkti. Latvijā ir noteikti kritēriji, iegādājoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bet videonovērošanas kameras šajā kategorijā neietilpst.

Vēl pamanāmas nelielas neprecizitātes saistībā ar datumiem. Proti, rakstā pausts, ka līgums gan noslēgts tikai 14. janvārī - ar firmu SIA Eiroparks. Iepriekš minētais datums, pēc publiski pieejamās informācijas, ir norādīts nepareizs. Proti, Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB) mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 20.01.20202 un norādīts, ka līgums noslēgts 10.01.2020.

Arī otrā iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma noslēgšanas datums ir minēts kļūdaini. Rakstā pausts: līgums ar SIA Hansab noslēgts tikai 3. martā. IUB mājaslapā publiskotajā informatīvajā paziņojumā par noslēgto līgumu paziņojums publicēts 03.03.20203, un norādīts, ka līgums noslēgts 28.02.2020.

No raksta secināms, ka paredzamie līguma slēgšanas termiņi ir ņemti no IUB mājas lapā ievietotajiem paziņojumiem par plānoto līgumu. Te jāņem vērā, ka šajos paziņojumos norādītajiem līguma darbības ietvariem ir tikai un vienīgi informatīvs raksturs.

It kā sīkumi, bet, bet šie sīkumi noved pie tā, ka Ģenerālprokuratūra tiek parādīta negatīvā gaismā, proti, ka līgumus noslēdz pēc darbu izpildes beigām utt.

Es nesaku, ka Ģenerālprokuratūra ir balta un pūkaina, nepavisam ne, bet nevajag arī to lieki apvainot.

Tad nu tā, kas man pēc pieejamās informācijas šķiet, tā maigi sakot, dīvains.

Pirmkārt, man raisās jautājums, vai nav notikusi iepirkuma mākslīga sadalīšana. Tiesa, te šī sadalīšana vairāk sanāk pēc satura, nevis juridiski, jo iepirkumu veikšana tiek vērtēta gada ietvarā, bet te pirmais Paziņojums par plānoto līgumu, kurš publicēts 02.12.20194, un norādīts, ka piedāvājumi iesniedzami līdz 13.12.2019, savukārt līguma darbības laiks norādīts no 13.12.2019. līdz 10.01.2020.

Savukārt otrais paziņojums par plānoto līgumu publicēts 10.02.2020.5, un tajā norādīts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir līdz 21.02.2020., savukārt līguma darbības laiks vai izpildes termiņš nav norādīts.

Ko no šī varam secināt - decembrī tiek izsludināts viens iepirkums, bet jau februārī otrs. Iepērkamais priekšmets ir viens un tas pats. To pierāda arī visos paziņojumos norādītais CPV kods: 35125300-2. Pēc iepirkumu uzvarētāja noteikšanas redzams, ka katrā no iepirkumiem līgumsumma ir mazāka par 42 000 euro. Pirmajā iepirkumā līgumsumma ir 20461,35 euro, bet otrajā – 16810,8 euro. Respektīvi – iepirkums jāveic PIL 9.panta kārtībā. Tas nozīmē – nolikuma prasības neviens nevar apstrīdēt un arī sūdzību par iepirkumu komisijas lēmumu nav iespējams iesniegt. Tikai apstrīdēt Administratīvajā rajona tiesā.

Bet kāda būtu situācija, ja šos abus iepirkumus veiktu viena gada ietvarā? Nu, tad paredzamā summa būtu jāsaliek kopā, un pēc tā varētu noteikt iepirkuma procedūru. Ģenerālprokuratūras veikto abu iepirkumu kopsumma viena iepirkuma priekšmeta (videonovērošanas kameras) iegādei ir 37 272,15 euro. Atklāts konkurss ir jāveic tad, ja paredzamā līgumsumma ir 42 000 euro.

Starpība, starp īstenoto iepirkumu kopsummu un slieksni, kad jāveic atklāts konkurss, ir 2 727,84 euro. Piekritīsiet, diezgan tuvu robežšķirtnei. Īpaši, ja iepirkuma procedūra jānosaka pēc plānotās līgumsummas, nevis piedāvātās. Realitātē plānotā ir lielāka nekā tā, par kādu tiek noslēgts līgums. Ļoti ticams, ka sākotnēji Ģenerālprokuratūra videonovērošanas kameru iegādei bija atvēlējusi 42 000 euro vai pat vairāk.

Līdz ar to man ir pieņēmums, Ģenerālprokuratūra zināja par visu nepieciešamo videonovērošanas kameru skaitu un tām atvēlēto finansējumu. Atklāti konkursi slidena lieta – var apstrīdēt kā nolikumu, tā komisijas pieņemto lēmumu, tamdēļ, kā nekā mācīti cilvēki – sadalīja divās daļās, bet, lai nebūtu normatīvo aktu pārkāpuma, vienu daļu izsludināja 2019.gada 2.decembrī, otru – 2020.gada 10.februārī. Tātad katrs no šiem iepirkumiem veikts citā kalendārā gadā un viss kārtībā.

Juridiski arī viss ir kārtībā, bet iekšēji nepazūd tā sajūta, ka vienkārši ir mācēts apiet likumu. Turklāt to izdarījusi Ģenerālprokuratūra, kurai ir pienākums rādīt to labāko piemēru. Var jau būt, ka, izsludinot iepirkumu decembrī, vēl nezināja, ka februārī vajadzēs vēl, bet šādā gadījumā šai iestādei ar plānošanu ir, kā ir, vai – nav nekā.

Nākamā sadaļa šajā visā gan ir pavisam nopietna. Tas būtu par tehniskajā specifikācijā ietvertajām prasībām. Rakstā publicēts, ka vienā nolikumā norādīti konkrēti novērošanas kameru modeļi, nevis tehniskie un veiktspējas parametri, kādiem jāatbilst iepirkuma priekšmetam.

Pirktas tiek 3 grozāmās kameras Dahua SD6AE530U-HNI, 35 āra kameras Dahua IPC-HFW81230E-ZEH, kā arī to stiprinājumi un sadales kārbas. Arī otrā iepirkuma nolikumā norādītas konkrēta ražotāja kameras. Prokuratūra pērk četru dažādu veidu Hikvision EasyIP 3.0 DS-2CD2185FWD kameras - kopā 164 vienības un arī stiprinājumus.6

PIL 20.panta precīzi nosaka, kādām prasībām jāatbilst tehniskajām specifikācijām un ka nedrīkst norādīt konkrētus modeļus. Šajā jautājumā Ģenerālprokuratūra noteikti ir rīkojusies neatbilstoši normatīvajam regulējumam. Te, protams, var savilkt paralēles ar jau manis iepriekš rakstīto – ja būtu atklāts konkurss, tad šādas tehniskās specifikācijas prasības noteikti tiktu apstrīdētas.

Līdz ar to nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūra, veicot videonovērošanas kameru iepirkumu, ir rīkojusies neatbilstoši PIL regulējumam, un arī ir šaubas par tās godprātību likuma ievērošanā. Njā, skarbs secinājums par iestādi, kuras uzdevums ir nodrošināt likumību.

Kas atbildīgs par pieļautajiem pārkāpumiem iepirkumos? Atbilde vienkārša – iestādes vadītājs. Tagad gan paliek pavisam interesanti, ja tiek konstatēti šajos iepirkumos pārkāpumi, tad sanāk, ka padotie vētīs priekšnieku? Cik tas būs objektīvi?

Jāsecina, ka arī nra.lv, publiskojot šo informāciju, to ir pasniegusi sev vēlamā gaismā, sabiezinot krāsas.

1 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm

2 https://pvs.iub.gov.lv/show/605719

3 https://pvs.iub.gov.lv/show/610175

4 https://pvs.iub.gov.lv/show/601222

5 https://pvs.iub.gov.lv/show/607861

6 https://nra.lv/latvija/308203-iepirkumu-skandals-generalprokuratura.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

21

Dzīvesziņa

FotoLatvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.
Lasīt visu...

18

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

FotoNacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Lasīt visu...

12

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

FotoKo mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...