Iesaki rakstu: 
Esat dzirdējuši par ”neatkarīgo”, ”bezpartijisko”, ”saimnieciski orientēto”, „izlēmīgo” un ”valstiski domājošo” satiksmes ministru Aivi Roni? Par „izlēmīguma” komponenti viss jau sen skaidrs, redzot, kā Roņa kungs labākajās Dombrovska tradīcijās mēnešiem ilgi staipās ap bēdīgi slaveno vilcienu iepirkumu, nekādi nespējot uzņemties kaut mazāko atbildību un tāpat nejaudājot pateikt ne jā, ne nē, ne balts, ne melns. Bet nu Roņa kungs ir ar vienu rāvienu ilustrējis arī to, cik vērtas ir pārējās pasaciņas.
Pavisam vienkārši: te ir septiņi otrdien ministram un viņa biroja vadītājam Aivim Freidenfeldam uzdoti jautājumi, uz šiem jautājumiem sniegtās atbildes un īsas piebildes – tas viss saistībā ar mums visiem tik labi zināmā „nodokļu optimizēšanas speciālista” Aigara Štokenberga iecelšanu valsts uzņēmuma ”Pasažieru vilciens” valdē:
Jautājums: medijiem Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis esat apgalvojis, ka Aigars Štokenbergs sevi „labi parādījis kā valsts amatpersona”. Uz kādiem konkrētiem faktiem balstās šis Satiksmes ministrijas apgalvojums?
Atbilde: Štokenberga kungs ir trīs reizes baudījis Saeimas uzticību, kļūstot par Latvijas valdības – ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldību, tieslietu ministru, kā arī uz laiku izpildījis iekšlietu ministra pienākumus.
Piebilde: Roņa kunga loģika tātad ir – Latvijas valstī sevi labi ir automātiski parādījis tas, kas politiskā tirgus rezultātā ticis pie ministra amata. Multiministrs Slakteris, multiministrs Kristovskis, multiministrs Štokenbergs... Bet nuja - ko citu teikt, ja nav iespējams sameklēt ne kaut niecīgāko Štokenberga kunga atstāto devumu šajos amatos. Neiesi taču lielīt par, piemēram, spēju sarīkot masu pasākumus un pēc tam ne tikai nespēt tos kontrolēt, bet arī gļēvi kratīties vaļā no jebkuras atbildības par sekojušajiem grautiņiem.
Jautājums: medijiem Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis esat apgalvojis, ka Aigars Štokenbergs sevi „labi parādījis kā uzņēmējs”. Uz kādiem konkrētiem faktiem balstās šis Satiksmes ministrijas apgalvojums? Vai runa ir par medijos iepriekš atspoguļotajiem faktiem saistībā ar Štokenberga kunga darbībām „nodokļu optimizēšanā” personiskajā biznesā?
Atbilde: Štokenbergs savulaik aktīvi darbojies Pasaules Bankas Lauku attīstības projektā, savukārt šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību un strādā pie rūpnīcas celtniecības projekta Zviedrijā.
Piebilde: tiešām grūti saprast, kāds sakars darbībai Pasaules Bankas projekta administrēšanā un Štokenberga kunga pašpasludinātajai „strādāšanai pie projekta”, par kuru Latvijā zināms tikai no viņa paša vārdiem, ar uzņēmējdarbību. Bet nuja - nevar taču Roņa kungs izteikt uzņēmējam Štokenbergam pateicību par pārējai Latvijas uzņēmēju saimei savulaik sniegto, medijos plaši aprakstīto personisko piemēru, kā likumīgi krāpt valsti un tikpat likumīgi izvairīties no šiem tik nepatīkamajiem nodokļiem.
Jautājums: medijiem Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis esat apgalvojis, ka Aigara Štokenberga kandidatūra atrasta „datu bāzē, kurā tiek meklēti piemērotākie kandidāti”. Kas ir šī datu bāze, kas to uztur, cik izmaksā šī uzturēšana un tās izmantošana, pēc kādiem principiem tā tiek veidota, kādas personas to izmanto?
Atbilde: ministrijas rīcībā nav un netiek uzturēta īpaša elektroniskā datu bāze. Pretendentu atlasē arī tiek izmantoti amatpersonu (ierēdņu) vai darbinieku iepriekšējiem konkursiem iesūtītie CV. Ja pretendents nav izturējis atlasi, bet ir izteicis gatavību pieņemt citu piedāvājumu, tad parasti tas tiek ņemts vērā. Tad ministrija vērtē kandidātiem nepieciešamās kvalifikācijas un prasmes, kā arī papildus apzina attiecīgās nozares profesionāļus un aicina uz pārrunām.
Piebilde: jā, samelojās Roņa kungs vai viņa viedokļa paudējs par datu bāzi, - tāda neeksistē. Un nav arī kaut kā dzirdēts, ka dikti veiksmīgais uzņēmējs un valstsvīrs Štokenbergs būtu sūtījis savus CV kādiem iepriekšējiem Satiksmes ministrijas uzņēmumu konkursiem. Bet nuja – nav taču te kaut kāda Skandināvija, kur politiķu meli tiek uzskatīti nepieņemamu lietu.
Jautājums: uz kādiem gan iepriekšējiem konkursiem Štokenberga kungs būtu startējis ar savu CV, ja tas ir bijis ministrijas rīcībā?
Atbilde: tieši Štokenberga kungs nebija startējis, bet vērā tika ņemta viņa pieredze, esot valdības locekļa amatā, jo īpaši tieslietu ministra.
Piebilde: nuja, tāds nu ir Roņa kunga meluspējas līmenītis...
Jautājums: kura konkrētā amatpersona pieņēma lēmumu par Aigara Štokenberga uzaicināšanu par AS „Pasažieru vilciens”? Kura amatpersona veica AS „Pasažieru vilciens” akcionāru sapulces funkcijas, kurā tika apstiprinātas izmaiņas AS valdē? Kura amatpersona deva šai amatpersonai uzdevumu ievēlēt AS valdē Aigaru Štokenbergu? Uz kādiem apsvērumiem balstījās uzdevumu devusī amatpersona?
Atbilde: satiksmes ministrs pēc sarunas ar A.Štokenbergu aicināja viņu ieņemt „PV” valdes locekļa amatu. Iecelšana valdes locekļa amatā notiek atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.
Piebilde: nuja – ies nu Roņa kungs atzīties, kurš viņu šoreiz ir dancinājis un kustinājis.
Jautājums: kāpēc uz vakantajām AS „Pasažieru vilciens” valdes locekļu vietām pretēji iepriekšējiem apgalvojumiem netika rīkots konkurss?
Atbilde: Uzņēmuma operatīvas darbības nodrošināšanai, akcionāram bija jāpieņem steidzams lēmums, lai aizvietotu atlūgumus iesniegušos valdes locekļus, jo valde viena valdes locekļa sastāvā nav lemttiesīga.
Piebilde: protams, protams, tā pilnīgi nejauši un vienā mirklī uzņēmuma valdes locekļi sasniedza atlūgumus, ministram to nezinot un nenojaušot, - kaut to jau iepriekš bija paziņojusi pat televīzija. Bet nuja – ko darīt, ja slinkums Roņa kungam domāt kaut cik ticamus melus, - gan jau dumjā tauta sagremos arī šitādus.
Jautājums: vai Satiksmes ministrija apstiprina Aigara Štokenberga publiskajā paziņojumā teikt, ka „Aivis Ronis grib, lai es sakārtoju jautājumus, kas saistās ar Eiropas Komisijas pretenzijām attiecībā uz jauno vilcienu iepirkumu”?
Atbilde: ministrija atturas komentēt Štokenberga kunga izteikumus.
Piebilde: nuja – gadās reizes, kad pat kaut jel kādus melus sadomāt ir neiespējami, un tad nekas cits neatliek kā vienkārši paklusēt.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
