Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neatkarīgs žurnālistu nodibinājums ceļ trauksmi par, iespējams, izvarotas jaunas sievietes pārdzīvojumiem neiejūtīgajā un ciniskajā Valsts policijā, un uz to nekavējoties publiski atsaucas iekšlietu ministre. Lai gan pirmajā brīdī rodas iespaids par ideālu notikumu secību pilsoniskā sabiedrībā, Dienas veiktā izpēte par šo gadījumu liek domāt par neprofesionālismu, tendenciozitāti un manipulāciju ar sabiedrības viedokli.

Cietusī un pārējie

„Sieviete, kura ziņo par izvarošanu, iecirknī sastop iespējamo varmāku, uzklausa darbinieka mēģinājumu atrunāt no iesnieguma un nevar mazgāties divas dienas, jo policija nevar nodrošināt tiesu medicīnas ekspertu. Ko šis gadījums liecina par policistu attieksmi un prasmēm strādāt ar vardarbības upuriem?” – šādi sākas nodibinājuma Re:Baltica autores Ineses Liepiņas šā gada 2. septembra publikācija ar virsrakstu „Pati vainīga, ka izvaroja”.

Apjomīgā publikācija tapusi, 29 gadus vecajai Elīnai izklāstot Re:Baltica savu versiju par notikušo un nodibinājuma žurnālistei pēc tam uzklausot citus iesaistītos un salīdzinoši lakoniski atstāstot viņu pausto. (Elīnas vārds ir mainīts, bet Dienai ir zināmas galvenās iesaistītās personas, kurām visām ir uzdoti jautājumi par notikušo)

Vairāk nekā desmit rindkopās I. Liepiņa publikācijā izjusti un detalizēti apraksta, kā Elīna devusies ciemos pie jau sen pazīstama, „ļoti šarmanta vīrieša” Aivja, kurš viņai piedāvājis halucinogēnās sēnes un tad sācis „darīt lietas”, pret ko pusnemaņā esošā Elīna nesekmīgi iebildusi.

Nākamajā dienā sekojusi došanās uz Valsts policiju, kur līdz ar „ļoti laipniem” darbiniekiem bijis arī kāds, kas „sāka apšaubīt viņas teikto”. Turklāt policijas iecirknī Elīnai nejauši nācies satikties arī ar pašu Aivi. Savukārt ginekoloģisko apskati viņai nācies gaidīt divas dienas, jo brīvdienās nav bijis pieejams Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperts.

Pārējā publikācijas daļa ir veltīta Elīnas advokātes un šādos gadījumos automātiski „cietušās sievietes” pusē nostājošos speciālistu viedokļiem, kā arī Valsts policijas pārstāvju taisnošanās un skaidrojumu aprakstam. Savukārt paša Aivja skaidrojumi visā apjomīgajā publikācijā ir atainoti trīs lakoniskos teikumos.

Raksta autore klusē par faktu pārbaudi

Re:Baltica interneta mājas lapā nav iespējams atrast nekādu šī nodibinājuma žurnālistu darbības ētisko un profesionālo principu uzskaitījumu, ir vien minēts, ka „mūsu mērķis ir veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas”.

Taču konkrētās publikācijas autore I. Liepiņa ir Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, un šīs organizācijas ētikas kodeksā ir nepārprotami norādīts, ka „žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju” un ka „faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas”.

Vai veids, kā ir tapusi Re:Baltica žurnālistes publikācija „Pati vainīga, ka izvaroja” atbilst šiem principiem, un vai tiešām tajā ir sniegta „patiesa un pārbaudīta informācija” bez „falsifikācijas vai maldināšanas”? Dienas rīcībā ir fakti, kas liek par to nopietni šaubīties.

„Elīnas teikto apliecina Re:Baltica rīcībā esošā viņas sarakste ar draudzeni, kurai viņa rakstīja katru brīdi, kad nopratināšanas telpā palika viena. Sarakstē ir pieminēti gan neidentificētā policista komentāri, gan tas, ka viņa nezina viņa vārdu,” – šādu sava stāstījuma patiesuma apliecinājumu min pati I. Liepiņa. Vairāk nekas par faktu pārbaudīšanu rakstā nav minēts.

„1) Publikācijā iespējamā izvarotāja skaidrojums publicēts vienā rindkopā: „Šo epizodi [nejaušo tikšanos policijas iecirknī] Re:Baltica nenoliedz arī pats Aivis, kurš gan neatzīst, ka Elīnu būtu izvarojis. Viņa interpretācijā sekss bija norunāts un Elīna bija iniciatore. Izvarošanu Elīna esot izdomājusi, lai kaitētu Aivja brālim – politiķim.” Salīdzinājumam – Elīnas stāsts atspoguļots 13 rindkopās. Sakiet, lūdzu, vai Aivja skaidrojums ir publicēts pilnā apmērā vai vismaz tā, lai precīzi un adekvāti atpsoguļotu šīs personas viedokli?

2) Lai varētu pārliecināties par Jūsu atbildes uz pirmo jautājumu patiesīgumu, lūdzu, iepazīstiniet ar Aivim uzdotajiem jautājumiem un no viņa saņemtajām atbildēm. (Tā kā personu vārdi mainīti, Jums nav pamata aizbildināties ar personu datu neatklāšanu utml.)

3) Vai Jūs Aivim pieprasījāt iepazīstināt ar viņa it kā veikto saraksti ar Elīnu? Kādu atbildi saņēmāt?

4) Vai Jūs Elīnai pieprasījāt iepazīstināt ar viņas it kā veikto saraksti ar Aivi? Kādu atbildi saņēmāt?

5) Kādu iemeslu dēļ Jūs publikācijā neatspoguļojāt kādas no personām atteikumu publiskot šo saraksti, ja tāds tika saņemts? Kādu iemeslu dēļ Jūs publikācijā neatspoguļojāt šo saraksti, ja neviena no personām neiebilda pret tās publiskošanu?”

Neraugoties uz Re:Baltica deklarēto mērķi – „veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas”, pati I. Liepiņa pat pēc atkārtotiem uzaicinājumiem nevēlas sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai nosūtītajiem jautājumiem.

Uzrādītās raksta autores vietā paskaidrojumus sniedz cita persona

Publikācijā uzrādītās autores vietā uz elektroniskā pasta vēstuli atbild Sanita Jemberga, kas nav nodibinājuma Re:Baltica amatpersona (amatpersonas statuss varētu izskaidrot to, ka viņa atbild nodibinājuma vārdā) un, ja ticēt mājas lapā rakstītajam, ir tieši tāda pati Re:Baltica žurnāliste kā I. Liepiņa.

Nekur rakstā nav norādīts, ka S. Jemberga būtu raksta līdzautore, taču tieši viņa Dienai rakstiski paskaidro, ka nemaz „nav nozīmes, cik rindkopās kura viedoklis ir atspoguļots”. „Iespējamā varmākas skaidrojums” esot viņa teiktā kopsavilkums un „ir pietiekams”.

Patiesībā gan Aivis Re:Baltica žurnālistei ir gan detalizēti izklāstījis savu pozīciju, gan pamatojis to, ka notikušo uzskata par „apzinātu un plānotu provokāciju pret manu brāli , kurš ir politiķis, attiecībā pret kuru jau vairākkārtīgi ir bijušas manipulācijas ar informācijas pasniegšanu par viņu”. Ne ar vārdu publikācijā nav pieminēts arī viņa detalizētais apraksts par veiktajām ekspertīzēm un to rezultātiem.

Savukārt „tas, kas bija nepieciešams faktu ticamības  pārbaudei, ir izdarīts”, apgalvo S. Jemberga. Taču Re:Baltica pārstāve nerunā patiesību, un to skaidri apliecina ne tikai Dienas rīcībā esošā iesaistīto personu sarakste, bet arī fakts, ka „runaspersona” izvairās sniegt skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kas skar „cietušās” Elīnas un „varmākas” Aivja saraksti un to, vai Re:Baltica ir izdevies ar to iepazīties.

„Pavieglas uzvedības un kuplkrūšainas sievietes aptaustītas un labi paņemtas priekšā”

Dienas rīcībā esošā sarakste rāda: patiesībā Re:Baltica pārstāve un vismaz formālā raksta autore I. Liepiņa ir vairākkārt sazinājusies ar „varmāku” un cita starpā viņš žurnālistei norādījis uz savu saziņu ar Elīnu, no kuras diezgan skaidri izriet, ka nekādas runas par izvarošanu nemaz nevarētu būt.

I. Liepiņa, kā rāda šī sarakste, izrādījusi pieklājīgu interesi par šo apgalvojumu un attiecīgi arī par Aivja un Elīnas saraksti, „par kuru teicāt, ka tā netieši apliecina, ka izvarošana nav notikusi”. Taču ne ar ko šī interese nav beigusies, - lai gan Aivis apliecinājis, ka gatavs šo saraksti atklāt, ja tam piekristu arī Elīna, vairāk Re:Baltica pārstāve pie šī jautājuma nav atgriezusies, un rakstā tas vispār nav pieminēts.

Ņemot vērā Re:Baltica rakstā skaidri atzīto, ka Elīna ir iepazīstinājusi Re:Baltica žurnālisti ar savu saraksti un uz tās arī balstīta publikācijā minēto faktu „pārbaude”, nav izslēgts, ka I. Liepiņas rīcībā ir bijusi arī Elīnas un Aivja daļa un tā rakstā varētu nebūt iekļauta tāpēc, ka tādējādi notikusī „izvarošana” parādītos pavisam citā gaismā. Pati I. Liepiņa, kā minēts, uz Dienas jautājumiem atbildēt atsakās.

Aivja un Elīnas Whatsapp sarakste, kas ir Dienas rīcībā, rāda, ka Elīnai nevarētu būt bijis ne mazāko šaubu par to, kurp un kāpēc viņa liktenīgajā pagājušā gada 18. decembra vakarā dodas pie „šarmantā vīrieša”. „Kā tev nedēļas nogale?” – uz šo Elīnas rakstisko jautājumu Aivis atbildējis ar īsziņu „Šādi man iet. Ja vēlies, pievienojies.”

Šai īsziņai viņš pievienojis saiti uz atklāti pornogrāfiska satura video ar nosaukumu „Slutty and busty women groped and well banged” (aptuvenais tulkojums – „Pavieglas uzvedības un kuplkrūšainas sievietes aptaustītas un labi paņemtas priekšā”). Savukārt nākamajās trīs īsziņās Aivis Elīnai nosūtījis savas mājas numuru, dzīvokļa numuru un ieejas kodu.

Kā redzams no tālākā, Elīnu aicinājums nav nobiedējis, - tieši pretēji, viņa devusies „pievienoties”. Re:Baltica par to savā publikācijā klusē, tā vietā detalizēti atainojot tikai vienu – Elīnas versiju par notikušo.

Iekšlietu ministrei viss jau skaidrs

Par to, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas šādu manipulatīvi pasniegtu nepilnīgu un vienpusīgu informāciju uztver ārkārtīgi nopietni, liecina iekšlietu ministres Marijas Golubevas publiskā reakcija, faktiski uzskatot rakstā formāli tikai kā iespējami notikušu izvarošanu par pierādītu faktu.

Jau tai pašā 2. septembrī, kad Re:Baltica raksts bija tikko parādījies, M. Golubeva sociālajā tīklā Twitter ierakstīja: „Ir nepieņemami, ka izvarošanas upuris nesaņem palīdzību un piedzīvo izturēšanos, kas traumē vēlreiz. Nešaubos, ka Valsts policija to uztver nopietni un šādi stāsti kļūs par pagātni. Re:Baltica raksts skaidri parāda, cik nozīmīgi ir pilnveidot policistu izglītību.”

Ministres padomniece Linda Curika Dienai apliecina, ka ierakstu veikusi ministre pati un ka „pirms ieraksta veikšanas viņas birojs sazinājās ar [Valsts policijas priekšnieku Armandu] Ruka kungu, lai pārrunātu Re:Baltica publikācijas saturu”.

Jau grūtāk L. Curikai veicas ar atbildes sniegšanu uz jautājumu – vai Valsts policijas priekšnieks ir ministri informējis, ka tiešām ir notikusi izvarošana. Skaidru atbildi M. Golubevas padomniece nesniedz, vien paskaidrojot, ka „Ruka kungs sarunā atzīmēja, ka Valsts policija ļoti nopietni pārbaudīs šo situāciju” un ka „par rezonansi izraisošām lietām policijas priekšnieks vienmēr informē ministri”, bet, tā kā pašlaik notiek izmeklēšanas aktīvā fāze, vairāk informācijas nevarēsim sniegt.

Uz norādi, ka jautāts tiek nevis par izmeklēšanas gaitu, bet gan par ministres publiskā izteikumā paustajiem apgalvojumiem un konkrēti - ka ir notikusi izvarošana, L. Curika atbildi vairs vispār nesniedz. Ministres padomniece klusē arī uz jautājumu, vai Valsts policijas priekšnieks būtu tas, kuram vajadzētu lūgt paskaidrojumu – vai tiešām viņš ministres biroja pārstāvim ir sniedzis ziņas, ka ir notikusi izvarošana un minētā persona ir izvarošanas upuris?

Savukārt Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska diplomātiskā formā faktiski apgāž L. Curikas apgalvojumu. „Informācija ministrei tika sniegta izvarošanas lietā – ir uzsākts kriminālprocess par iespējamu izvarošanu,” viņa atbild uz jautājumu, vai tas, ka M. Golubeva publiski pieminējusi "izvarošanas upuri", nozīmē, ka Valsts policija ministrei sniedza ziņas, ka konkrētajā gadījumā patiešām ir notikusi izvarošana, vai arī tā ir bijusi ministres pašas interpretācija. Tikmēr „varmāka” Aivis desmit mēnešus pēc notikušā nav pat aizdomās turētā statusā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...