Objektīvi fakti vai manipulācija ar sabiedrības viedokli: publikācija par iespējamu izvarošanu liek uzdot "Re:Baltica" tā arī neatbildētus jautājumus

Cietusī un pārējie

„Sieviete, kura ziņo par izvarošanu, iecirknī sastop iespējamo varmāku, uzklausa darbinieka mēģinājumu atrunāt no iesnieguma un nevar mazgāties divas dienas, jo policija nevar nodrošināt tiesu medicīnas ekspertu. Ko šis gadījums liecina par policistu attieksmi un prasmēm strādāt ar vardarbības upuriem?” – šādi sākas nodibinājuma Re:Baltica autores Ineses Liepiņas šā gada 2. septembra publikācija ar virsrakstu „Pati vainīga, ka izvaroja”.

Apjomīgā publikācija tapusi, 29 gadus vecajai Elīnai izklāstot Re:Baltica savu versiju par notikušo un nodibinājuma žurnālistei pēc tam uzklausot citus iesaistītos un salīdzinoši lakoniski atstāstot viņu pausto. (Elīnas vārds ir mainīts, bet Dienai ir zināmas galvenās iesaistītās personas, kurām visām ir uzdoti jautājumi par notikušo)

Vairāk nekā desmit rindkopās I. Liepiņa publikācijā izjusti un detalizēti apraksta, kā Elīna devusies ciemos pie jau sen pazīstama, „ļoti šarmanta vīrieša” Aivja, kurš viņai piedāvājis halucinogēnās sēnes un tad sācis „darīt lietas”, pret ko pusnemaņā esošā Elīna nesekmīgi iebildusi.

Nākamajā dienā sekojusi došanās uz Valsts policiju, kur līdz ar „ļoti laipniem” darbiniekiem bijis arī kāds, kas „sāka apšaubīt viņas teikto”. Turklāt policijas iecirknī Elīnai nejauši nācies satikties arī ar pašu Aivi. Savukārt ginekoloģisko apskati viņai nācies gaidīt divas dienas, jo brīvdienās nav bijis pieejams Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperts.

Pārējā publikācijas daļa ir veltīta Elīnas advokātes un šādos gadījumos automātiski „cietušās sievietes” pusē nostājošos speciālistu viedokļiem, kā arī Valsts policijas pārstāvju taisnošanās un skaidrojumu aprakstam. Savukārt paša Aivja skaidrojumi visā apjomīgajā publikācijā ir atainoti trīs lakoniskos teikumos.

Raksta autore klusē par faktu pārbaudi

Re:Baltica interneta mājas lapā nav iespējams atrast nekādu šī nodibinājuma žurnālistu darbības ētisko un profesionālo principu uzskaitījumu, ir vien minēts, ka „mūsu mērķis ir veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas”.

Taču konkrētās publikācijas autore I. Liepiņa ir Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, un šīs organizācijas ētikas kodeksā ir nepārprotami norādīts, ka „žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju” un ka „faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas”.

Vai veids, kā ir tapusi Re:Baltica žurnālistes publikācija „Pati vainīga, ka izvaroja” atbilst šiem principiem, un vai tiešām tajā ir sniegta „patiesa un pārbaudīta informācija” bez „falsifikācijas vai maldināšanas”? Dienas rīcībā ir fakti, kas liek par to nopietni šaubīties.

„Elīnas teikto apliecina Re:Baltica rīcībā esošā viņas sarakste ar draudzeni, kurai viņa rakstīja katru brīdi, kad nopratināšanas telpā palika viena. Sarakstē ir pieminēti gan neidentificētā policista komentāri, gan tas, ka viņa nezina viņa vārdu,” – šādu sava stāstījuma patiesuma apliecinājumu min pati I. Liepiņa. Vairāk nekas par faktu pārbaudīšanu rakstā nav minēts.

„1) Publikācijā iespējamā izvarotāja skaidrojums publicēts vienā rindkopā: „Šo epizodi [nejaušo tikšanos policijas iecirknī] Re:Baltica nenoliedz arī pats Aivis, kurš gan neatzīst, ka Elīnu būtu izvarojis. Viņa interpretācijā sekss bija norunāts un Elīna bija iniciatore. Izvarošanu Elīna esot izdomājusi, lai kaitētu Aivja brālim – politiķim.” Salīdzinājumam – Elīnas stāsts atspoguļots 13 rindkopās. Sakiet, lūdzu, vai Aivja skaidrojums ir publicēts pilnā apmērā vai vismaz tā, lai precīzi un adekvāti atpsoguļotu šīs personas viedokli?

2) Lai varētu pārliecināties par Jūsu atbildes uz pirmo jautājumu patiesīgumu, lūdzu, iepazīstiniet ar Aivim uzdotajiem jautājumiem un no viņa saņemtajām atbildēm. (Tā kā personu vārdi mainīti, Jums nav pamata aizbildināties ar personu datu neatklāšanu utml.)

3) Vai Jūs Aivim pieprasījāt iepazīstināt ar viņa it kā veikto saraksti ar Elīnu? Kādu atbildi saņēmāt?

4) Vai Jūs Elīnai pieprasījāt iepazīstināt ar viņas it kā veikto saraksti ar Aivi? Kādu atbildi saņēmāt?

5) Kādu iemeslu dēļ Jūs publikācijā neatspoguļojāt kādas no personām atteikumu publiskot šo saraksti, ja tāds tika saņemts? Kādu iemeslu dēļ Jūs publikācijā neatspoguļojāt šo saraksti, ja neviena no personām neiebilda pret tās publiskošanu?”

Neraugoties uz Re:Baltica deklarēto mērķi – „veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas”, pati I. Liepiņa pat pēc atkārtotiem uzaicinājumiem nevēlas sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai nosūtītajiem jautājumiem.

Uzrādītās raksta autores vietā paskaidrojumus sniedz cita persona

Publikācijā uzrādītās autores vietā uz elektroniskā pasta vēstuli atbild Sanita Jemberga, kas nav nodibinājuma Re:Baltica amatpersona (amatpersonas statuss varētu izskaidrot to, ka viņa atbild nodibinājuma vārdā) un, ja ticēt mājas lapā rakstītajam, ir tieši tāda pati Re:Baltica žurnāliste kā I. Liepiņa.

Nekur rakstā nav norādīts, ka S. Jemberga būtu raksta līdzautore, taču tieši viņa Dienai rakstiski paskaidro, ka nemaz „nav nozīmes, cik rindkopās kura viedoklis ir atspoguļots”. „Iespējamā varmākas skaidrojums” esot viņa teiktā kopsavilkums un „ir pietiekams”.

Patiesībā gan Aivis Re:Baltica žurnālistei ir gan detalizēti izklāstījis savu pozīciju, gan pamatojis to, ka notikušo uzskata par „apzinātu un plānotu provokāciju pret manu brāli , kurš ir politiķis, attiecībā pret kuru jau vairākkārtīgi ir bijušas manipulācijas ar informācijas pasniegšanu par viņu”. Ne ar vārdu publikācijā nav pieminēts arī viņa detalizētais apraksts par veiktajām ekspertīzēm un to rezultātiem.

Savukārt „tas, kas bija nepieciešams faktu ticamības  pārbaudei, ir izdarīts”, apgalvo S. Jemberga. Taču Re:Baltica pārstāve nerunā patiesību, un to skaidri apliecina ne tikai Dienas rīcībā esošā iesaistīto personu sarakste, bet arī fakts, ka „runaspersona” izvairās sniegt skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kas skar „cietušās” Elīnas un „varmākas” Aivja saraksti un to, vai Re:Baltica ir izdevies ar to iepazīties.

„Pavieglas uzvedības un kuplkrūšainas sievietes aptaustītas un labi paņemtas priekšā”

Dienas rīcībā esošā sarakste rāda: patiesībā Re:Baltica pārstāve un vismaz formālā raksta autore I. Liepiņa ir vairākkārt sazinājusies ar „varmāku” un cita starpā viņš žurnālistei norādījis uz savu saziņu ar Elīnu, no kuras diezgan skaidri izriet, ka nekādas runas par izvarošanu nemaz nevarētu būt.

I. Liepiņa, kā rāda šī sarakste, izrādījusi pieklājīgu interesi par šo apgalvojumu un attiecīgi arī par Aivja un Elīnas saraksti, „par kuru teicāt, ka tā netieši apliecina, ka izvarošana nav notikusi”. Taču ne ar ko šī interese nav beigusies, - lai gan Aivis apliecinājis, ka gatavs šo saraksti atklāt, ja tam piekristu arī Elīna, vairāk Re:Baltica pārstāve pie šī jautājuma nav atgriezusies, un rakstā tas vispār nav pieminēts.

Ņemot vērā Re:Baltica rakstā skaidri atzīto, ka Elīna ir iepazīstinājusi Re:Baltica žurnālisti ar savu saraksti un uz tās arī balstīta publikācijā minēto faktu „pārbaude”, nav izslēgts, ka I. Liepiņas rīcībā ir bijusi arī Elīnas un Aivja daļa un tā rakstā varētu nebūt iekļauta tāpēc, ka tādējādi notikusī „izvarošana” parādītos pavisam citā gaismā. Pati I. Liepiņa, kā minēts, uz Dienas jautājumiem atbildēt atsakās.

Aivja un Elīnas Whatsapp sarakste, kas ir Dienas rīcībā, rāda, ka Elīnai nevarētu būt bijis ne mazāko šaubu par to, kurp un kāpēc viņa liktenīgajā pagājušā gada 18. decembra vakarā dodas pie „šarmantā vīrieša”. „Kā tev nedēļas nogale?” – uz šo Elīnas rakstisko jautājumu Aivis atbildējis ar īsziņu „Šādi man iet. Ja vēlies, pievienojies.”

Šai īsziņai viņš pievienojis saiti uz atklāti pornogrāfiska satura video ar nosaukumu „Slutty and busty women groped and well banged” (aptuvenais tulkojums – „Pavieglas uzvedības un kuplkrūšainas sievietes aptaustītas un labi paņemtas priekšā”). Savukārt nākamajās trīs īsziņās Aivis Elīnai nosūtījis savas mājas numuru, dzīvokļa numuru un ieejas kodu.

Kā redzams no tālākā, Elīnu aicinājums nav nobiedējis, - tieši pretēji, viņa devusies „pievienoties”. Re:Baltica par to savā publikācijā klusē, tā vietā detalizēti atainojot tikai vienu – Elīnas versiju par notikušo.

Iekšlietu ministrei viss jau skaidrs

Par to, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas šādu manipulatīvi pasniegtu nepilnīgu un vienpusīgu informāciju uztver ārkārtīgi nopietni, liecina iekšlietu ministres Marijas Golubevas publiskā reakcija, faktiski uzskatot rakstā formāli tikai kā iespējami notikušu izvarošanu par pierādītu faktu.

Jau tai pašā 2. septembrī, kad Re:Baltica raksts bija tikko parādījies, M. Golubeva sociālajā tīklā Twitter ierakstīja: „Ir nepieņemami, ka izvarošanas upuris nesaņem palīdzību un piedzīvo izturēšanos, kas traumē vēlreiz. Nešaubos, ka Valsts policija to uztver nopietni un šādi stāsti kļūs par pagātni. Re:Baltica raksts skaidri parāda, cik nozīmīgi ir pilnveidot policistu izglītību.”

Ministres padomniece Linda Curika Dienai apliecina, ka ierakstu veikusi ministre pati un ka „pirms ieraksta veikšanas viņas birojs sazinājās ar [Valsts policijas priekšnieku Armandu] Ruka kungu, lai pārrunātu Re:Baltica publikācijas saturu”.

Jau grūtāk L. Curikai veicas ar atbildes sniegšanu uz jautājumu – vai Valsts policijas priekšnieks ir ministri informējis, ka tiešām ir notikusi izvarošana. Skaidru atbildi M. Golubevas padomniece nesniedz, vien paskaidrojot, ka „Ruka kungs sarunā atzīmēja, ka Valsts policija ļoti nopietni pārbaudīs šo situāciju” un ka „par rezonansi izraisošām lietām policijas priekšnieks vienmēr informē ministri”, bet, tā kā pašlaik notiek izmeklēšanas aktīvā fāze, vairāk informācijas nevarēsim sniegt.

Uz norādi, ka jautāts tiek nevis par izmeklēšanas gaitu, bet gan par ministres publiskā izteikumā paustajiem apgalvojumiem un konkrēti - ka ir notikusi izvarošana, L. Curika atbildi vairs vispār nesniedz. Ministres padomniece klusē arī uz jautājumu, vai Valsts policijas priekšnieks būtu tas, kuram vajadzētu lūgt paskaidrojumu – vai tiešām viņš ministres biroja pārstāvim ir sniedzis ziņas, ka ir notikusi izvarošana un minētā persona ir izvarošanas upuris?

Savukārt Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska diplomātiskā formā faktiski apgāž L. Curikas apgalvojumu. „Informācija ministrei tika sniegta izvarošanas lietā – ir uzsākts kriminālprocess par iespējamu izvarošanu,” viņa atbild uz jautājumu, vai tas, ka M. Golubeva publiski pieminējusi "izvarošanas upuri", nozīmē, ka Valsts policija ministrei sniedza ziņas, ka konkrētajā gadījumā patiešām ir notikusi izvarošana, vai arī tā ir bijusi ministres pašas interpretācija. Tikmēr „varmāka” Aivis desmit mēnešus pēc notikušā nav pat aizdomās turētā statusā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu: