Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar situācijas izklāstu, kas manā skatījumā nav nekas cits kā apdrošinātāju lobijs un naudas kāšana. Jūs visi droši vien esat dzirdējuši, ka pēc Jāņu brīvdienām Bolt ievērojami ceļ taksometru tarifus, sakot, ka iemesls ir straujais degvielu cenu kāpums. Jā, no vienas puses taisnība, bet no otras tās ir nenormālās OCTA cenas taksometriem, ko lobē pat likums.
Situācijas izklāsts: pie manis pēc palīdzības vērsās cilvēks, kurš piereģistrēja individuālā komersanta statusu, lai papildus kā taksometra vadītājs piepelnītos, saskaņā ar komerclikuma 74.pantu saglabājot fiziskas personas statusu, un kā komercdarbību norādot pasažieru pārvadājumus. Iegādājās auto, par kuru uzreiz atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam pie apdrošinātāja iegādājās OCTA, saņemot polisi un par trim mēnešiem samaksājot nedaudz vairāk nekā 60 eiro.
Līdz šim it kā viss OK. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka likums par OCTA ir vajadzīgs un pilnībā loģisks civiltiesiskais regulējuma veids, bet tad mēnesi pēc pirmās OCTA iegādes cilvēks no Autotransporta direkcijas saņēma licenci pasažieru pārvadāšanai ar vieglo auto. Un nepilnu mēnesi pēc šīs licences saņemšanas uz viņa deklarēto adresi atnāk trīs administratīvie sodi, katrs 350 eiro apmērā par braukšanu bez OCTA, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 71.2.p..
Protams, ka cilvēkam šoks, jo šie sodi ir viņa mēneša algas apmērā. Teorētiski šeit nedaudz var piesieties arī pie policijas lēmuma, jo IK tomēr skaitās fiziska persona un ar kameru nevar piešūt faktu, ka attiecīgajā brīdī bija komercbrauciens, nevis privātais, jo sods tiek piemērots kā juridiskai personai.
Bet pats prikols slēpjas tajā, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10.6.5.pantā ir teikts, ka OCTA līgums tiek automātiski izbeigts, ja tiek iegūta pasažieru pārvadāšanas licence. Šis likuma pants no likumdevēja puses ir atklāti apdrošinātājus lobējošs un pretrunā ar Civillikuma 1587.p Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Arī Eiropas līgumtiesību principu (ELTP) 6:111.pantā ir teikts, ka personai ir pienākums izpildīt savas saistības pat gadījumā, ja izpilde ir kļuvusi daudz apgrūtinošāka izpildes veikšanas izmaksu pieaugšanas dēļ vai arī izpildes ieguvuma samazināšanās dēļ.
Bet mūsu likumdevēji, lai nabaga apdrošinātāji neciestu jau tā megaienesīgajā OCTA biznesā kādus zaudējumus, viņiem likumiski dod iespēju pārtraukt līgumu.
Tomēr pats gala prikols slēpjas apstāklī, ka pēc pasažieru pārvadāšanas licences saņemšanas viena mēneša OCTA cena no +/- 20-30 eiro pēkšņi pārtop par +/- 250-300 eiro. Jā, es saprotu, ka taksometram ir lielāki riski u.t.t., BET, sekojot OCTA cenas loģikai, sanāk, ka no 10 avārijās iesaistītām automašīnām 9 ir taksometri… Pilnākais absurds taču. Šeit nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šāda cenu politika ir apdrošinātāju vienošanās rezultāts, jo taksometru vadītājiem vienkārši nav citu variantu kā par šo kosmisko cenu iegādāties OCTA.
BTA, jo šis incidents notika tieši saistībā ar viņiem, pat neuzskatīja par vajadzīgu cilvēkam kaut kā atvainoties, jo Apdrošināšanas līgumu likuma 38.1.p. ir skaidri teikts, ka, ja apdrošināšanas līgumu izbeidz vienpusēji šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, attiecīgā puse otrai pusei nosūta paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.
Viennozīmīgi uzskatu, ka visiem taksometru vadītājiem ir jāraksta iesniegums Konkurences padomei, - ieguvējs būs tikai un vienīgi patērētājs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
