Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2021. gada 2. februārī (turpmāk - grozījumi Krimināllikumā), tika papildinātas un precizētas ar Krimināllikumu aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī noteikta kriminālatbildība par tādām nelikumīgām darbībām, par kurām līdz šim kriminālatbildība netika paredzēta.

Kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar senlietām

Ar grozījumiem Krimināllikumā tika izdarīti grozījumi Krimināllikuma 229.1 un 229.2 pantā attiecībā uz Latvijas Republikas aizsardzībā esošām senlietām, kuras neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošām senlietām (turpmāk - senlietas).

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk - LPKPA) 2. panta trešā daļa noteic, kas ir senlietas, proti, senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti - artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.

Savukārt LPKPA 7. panta ceturtā daļa noteic, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona ir paziņojusi Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kā arī uz senlietām, kuru likumīgu izcelsmi persona ir pierādījusi pēc 2013. gada 30. marta un saņēmusi par to Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida apliecinājumu. Ar plānotajiem grozījumiem LPKPA paredzēts noteikt, ka 7. panta ceturtajā daļā noteiktās senlietas ir arī valsts aizsardzībā esošas.

Jānorāda, ka LPKPA 7. panta ceturtās daļas mērķis ir nodrošināt arheoloģiskās senvietās atrasto senlietu saglabāšanu kā Latvijas Republikas kultūras mantojumu, kā arī novērst šī mantojuma zudumu, kas visbiežāk izpaužas senlietu mērķtiecīgā meklēšanā arheoloģiskajās senvietās, nelikumīgu izrakumu veikšanā arheoloģiskās senvietās un arheoloģisko senvietu izpostīšanā, tostarp senkapu apgānīšanā, un šādi iegūtu senlietu nelikumīgā tirdzniecībā.

No minētā izriet, ka Latvijas Republikai pieder tikai tās senlietas, kuras iegūtas Latvijas Republikas arheoloģiskajās senvietās, kuras datētas ar 17. gadsimtu ieskaitot un attiecībā uz kurām persona, kuras valdījumā tās atrodas, nevar pierādīt to likumīgu izcelsmi.

Jaunajā regulējumā paredzētais noziedzīgā nodarījuma priekšmets - Latvijas Republikas aizsardzībā esoša senlieta, kura neatrodas muzeja krājumā, - ieviests, pamatojoties uz LPKPA 17. pantu, kurš noteic jaunatklāto kultūras pieminekļu (tajā skaitā senlietu) aizsardzības noteikumus. Saskaņā ar LPKPA 17. panta pirmo daļu līdz jautājuma izlemšanai par objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tie atrodas valsts aizsardzībā, līdz ar to grozījumi Krimināllikuma 229.1 pantā ieviesti, lai nodrošinātu to senlietu aizsardzību, par kurām vēl nav pieņemts lēmums par to kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu un iekļaušanu muzeja krājumā.

No visa iepriekš norādītā izriet, ka Krimināllikums aizsargā senlietas, kuras atrastas Latvijas Republikas arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot. Līdz ar to nav pamatoti uzskatīt, ka senlieta, kas tikusi atrasta, piemēram, dārzā, mežā, bēniņos vai citā vietā, kas nav atzīta par arheoloģisku senvietu, būtu uzskatāma par nelikumīgi iegūtu Krimināllikuma izpratnē.

Tāpat jānorāda, ka nedz Krimināllikums, nedz LPKPA neparedz senlietas atņemt to likumīgajiem īpašniekiem, bet skaidri noteikt valsts īpašumtiesības uz tām senlietām, kas atrastas arheoloģiskās senvietās un kuru likumīgais īpašnieks nav noskaidrojams.

Savukārt saskaņā ar LPKPA 7. panta ceturto daļu kopsakarībā ar LPKPA 17. panta otro daļu par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kur senlieta ir atrasta, tās atradējam ir pienākums par to paziņot Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Šā pienākuma neizpildes gadījumā personu var saukt pie LPKPA septītajā nodaļā ,,Administratīvie pārkāpumi kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā” paredzētās administratīvās atbildības.

Tāpat jānorāda, ka kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar valstij piederošām senlietām ir paredzēta jau kopš 2018. gada 1. janvāra, proti, kriminālatbildība par valstij piederošu senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par to nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas. Jaunajā regulējumā Krimināllikuma 229.1 pants papildināts ar tādām sodāmām darbībām ar senlietām kā nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikā, kā arī iznīcināšanu un bojāšanu.

Kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar kultūras priekšmetiem un arhīvu dokumentiem

Tāpat kā par nelikumīgām darbībām ar senlietām arī par nelikumīgām darbībām ar valsts aizsargātajiem kultūras pieminekļiem un arhīvu fondu dokumentiem kriminālatbildība bija noteikta jau iepriekš.

Ņemot vērā to, ka līdz šim nebija noteikta atbildība par nelikumīgām darbībām ar tādām kultūras vērtībām kā muzeja krājuma priekšmeti un bibliotēku īpaši aizsargājama krājuma dokumenti, kā arī atbildība nebija noteikta par citas valsts aizsardzībā esošiem kultūras priekšmetiem, tika veikti grozījumi arī Krimināllikuma 229. pantā, attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. Ar grozījumiem Krimināllikuma 229. pantā ir noteikts, ka kultūras priekšmets ir Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esošs kultūras piemineklis, muzeja krājuma priekšmets vai īpaši aizsargājams bibliotēku krājuma dokuments.

Jaunajā regulējumā Krimināllikuma 229. pants papildināts ar tādām sodāmām darbībām ar kultūras priekšmetiem kā nelikumīga glabāšana, pārvietošana, pārsūtīšana, ievešana Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Savukārt attiecībā uz arhīvu dokumentiem tika veikti grozījumi Krimināllikuma 277. pantā, nosakot, ka noziedzīga nodarījuma priekšmets ir Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esošs arhīva dokuments, dokuments ar arhīvisko vērtību vai šādu dokumentu aizstājošās kopijas. Noziedzīgā nodarījuma priekšmets precizēts atbilstoši spēkā esošajai Arhīvu likuma redakcijai, kā arī tas attiecināts arī uz citu valstu aizsardzībā esošiem arhīvu dokumentiem.

Jaunajā regulējumā Krimināllikuma 277. pants papildināts ar tādām sodāmām darbībām ar arhīvu dokumentiem kā nelikumīga atsavināšana, glabāšana, pārvietošana, pārsūtīšana un ievešana Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Tādējādi paredzot vienādu atbildības apjomu attiecībā uz visām kultūras vērtībām.

Attiecībā uz Krimināllikumā aizsargātajiem kultūras priekšmetiem un arhīvu dokumentiem, norādām, ka to aizsardzības statusu noteic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, muzeji, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālais arhīvs. Ja personas īpašumā vai valdījumā atrodas priekšmeti ar šādu statusu, tad uz tiem attiecas normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, savukārt, ja šāds statuss nav noteikts, tad personai nevar iestāties atbildība par Krimināllikumā noteiktajām darbībām.

Papildus informējam, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izstrādājusi informatīvu materiālu plašākai sabiedrībai "Kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites novēršana" par nelikumīgas mākslas un antikvāro priekšmetu aprites novēršanu kopā ar vadlīnijām uzticamības pārbaudei pie kultūras priekšmeta iegādes, kā arī informatīvo materiālu "Kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites novēršana", kas paredzēts mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus dalībniekiem, kurā iekļautas arī vadlīnijas darba kārtībai, iepērkot kultūras priekšmetus.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir izveidojis e- pakalpojumu, kas ir pieejams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tīmekļvietnē - "Kultūras objekta statusa noteikšana", kas nodrošina privātpersonu (piemēram, iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, reliģisko organizāciju) un publisko tiesību personu (valsts, pašvaldības vai citas atvasinātās publiskās personas, tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes) iespēju pārliecināties par kultūras priekšmetu likumīgu izcelsmi pirms kultūras priekšmeta iegādes, kā arī paredz iespēju nosūtīt paziņojumu Latvijas Republikas Valsts policijai par kultūras objektu.

* Informatīvo materiālu sagatavojusi Tieslietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...