OIK afēras turpinājums: jautājumi jaunajam ekonomikas ministram
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti04.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima šā gada 10. janvāra sēdē saistībā ar Saeimas Pieprasījumu komisijas atbalstīto Deputātu pieprasījumu Nr.1/P13 “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma (OI) komponentes atcelšanu”, kurā Saeima aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta.
Informatīvais ziņojums (turpmāk – ziņojums) ir sagatavots, ņemot vērā Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” un 2019. gada 14. janvāra Ministru prezidenta Māra Kučinska rezolūciju Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam Nr.12/2019-JUR-2, ar ko Ekonomikas ministrijai uzdots steidzami izstrādāt tiesību aktu projektus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) atcelšanai no 2019. gada 31. marta – un līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā.
Savā ziņojumā Jūs norādāt: EK savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu SA.43140 secināja, ka OI mehānisms ir samērīgs un atbilst nosacījumiem, kas noteikti 2001. un 2008. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, un līdz ar to ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija savā lēmumā vērtēja ne tikai atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, bet arī atbalsta likumību, lūdzam paskaidrot:
1. Kādēļ savā ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?
2. Kāds, Jūsuprāt, ir valsts atbalsta tiesiskais statuss, kurš ir sniegts, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju?
3. Kādēļ Ekonomikas ministrija joprojām nav veikusi esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu? Ja tāds ir veikts – lūdzam to iesniegt.
Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs - “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu).
Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).
Pretēji Eiropas Komisijas lēmumā teiktajam, kā tas ir ticis noskaidrots, veicot parlamentārās uzraudzības procedūras, un, kā to ir atzinusi un arī apliecinājusi pati Ekonomikas ministrija - tās izstrādātajos un spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, pēc kuriem tiek īstenota augstāk minētā pārkompensācijas novēršana – netiek ņemts vērā viss komersantam sniegtais atbalsts, tātad pēc būtības netiek izpildīts Eiropas Komisijas lēmums.
4. Vai Jūs šādu atbalsta sniegšanas shēmu, kura tiek joprojām īstenota, uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam un par saskaņotu ar Eiropas Komisiju? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.
Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai.
5. Vai, Jūsuprāt, Latvija ir ievērojusi šo nosacījumu, un atbalsts koģenerācijai tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.
Savā ziņojumā Jūs norādāt: ņemot vērā pieejamo juridisko analīzi, šobrīd nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka OIK būtu iespējams tiesiski atcelt ar 2019. gada 31. martu. Ievērojot to, Ekonomikas ministrijas ieskatā tiesiskuma jautājumā ir nepieciešams neatkarīgs trešās puses izvērtējums.
6. Kāpēc un ko tieši ir paredzēts izvērtēt “neatkarīgā trešās puses” izvērtējumā? Lūdzam iesniegt paredzēto darba uzdevumu šim novērtējumam.
7. Kurš būs atbildīgs par šī darba uzdevuma sastādīšanu?
8. Kurš sastādīs šo darba uzdevumu, saskaņā ar kuru tiks veikts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtējums?
9. Kāda būs procedūra, kurā tiks izvēlēts šis “neatkarīgais trešās puses” izvērtētājs?
10. Kas izvēlēsies un pieņems lēmumu par “neatkarīgā izvērtējuma” izpildītāju?
11. Kādiem kritēriji tiks izvirzīti izvērtētājam, lai tas varētu tikt uzskatīts par neatkarīgu? Kā tas tiks izvērtēts?
12. Cik liels finansējums ir paredzēts šī izvērtējuma veikšanai?
13. Līdz kuram datumam ir jāpaveic šis izvērtējums?
14. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtētājam būtu nepieciešamā kompetence šī uzdevuma veikšanai?
15. Kā tiks nodrošināts, lai izvērtējuma veicējs būtu tiešām neatkarīgs, nebūtu bijis iesaistīts “OIK afēras” īstenošanā?
16. Lūdzam paskaidrot, ko nozīmē Jūsu ziņojumā teiktais – “Ekonomikas ministrija veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma”?
Savā ziņojumā Jūs norādāt: “Tāpat Ekonomikas ministrija ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par Saeimas lēmuma iespējamo ietekmi.”
17. Kādēļ sniegt viedokli ir lūgtas tikai tās iesaistītās puses, kuras vai nu pašas ir guvušas labumu, vai piedalījušās šīs OIK afēras īstenošanā, vai ir politiski vai finansiāli atkarīgas no iepriekš minētajiem?
18. Vai, Jūsuprāt, šāds viedokļu apkopojums tikai no iesaistītajām pusēm dos Jums iespēju visaptveroši un objektīvi novērtēt iespējamo pasākumu ietekmi?
19. Vai, Jūsuprāt, pastāv tiesiskā paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu?
20. Vai, Jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas nepilda atbalsta nosacījumus vai krāpjas?
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
