OIK licenču atpirkšana par pusmiljardu: Ekonomikas ministrija publisko scenārijus
PIETIEK25.05.2017.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas par Ekonomikas ministrijas plāniem atpirkt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) licences par vairāk nekā pusmiljardu eiro esam saņēmuši arī pašas ministrijas oficiālo informāciju par „dažādu iespējamo scenāriju” izvērtēšanu, - publicējam to pilnībā:
“Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt OIK pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās tiek izbeigta subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošana, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā.
Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, gan iepriekšējo valdību deklarācijās, gan Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību valdība apņēmusies noturēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.
OIK noturēšanai esošajā apmērā finansējums valsts budžetā paredzēts līdz 2019. gadam; turpmākajiem gadiem finansējums netiek paredzēts, kas nozīmē – ja netiek rasts jauns risinājums, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaug līdz 40,52 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,98 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
Tādēļ, lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp rasta arī iespēja samazināt OIK apmēru jau no 2019. gada.Samazinoties OIK apmēram, mazināsies uzņēmēju izdevumi par elektroenerģiju, tādējādi paaugstinot šo komersantu un ekonomikas kopumā konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot pamatu jaunā darba vietām. Vienlaikus līdz ar OIK samazinājumu mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.
Ministrijas identificētie scenāriji:
Pirmais: valdība turpina kompensēt OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā, finansējumu gūstot no AS “Latvenergo” dividendēm, taču šo risinājumu neatbalsta Finanšu ministrija, jo samazinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi iepretim prognozētajam.
Otrais: SEN piemērošana tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim (kad plānota OIK dabiskā samazināšanās), papildu paredzot valsts budžeta dotāciju (AS “Latvenergo” dividendes). Arī šī risinājuma rezultātā samazinās budžeta ieņēmumi, kā arī rodas uzņēmumu bankrotu risks un Satversmes tiesas tiesvedības risks, vienlaikus risinājums neveicina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām.
Trešais: brīvprātīga uzņēmumu atteikšanās no garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu 75% apmērā, vienlaikus saņemot vienreizēju maksājumu. Šis risinājums attiektos uz 5 spēkstacijām, kuras saņem jaudas maksājumus - AS “Latvenergo” TEC-1, TEC-2, SIA “Juglas jauda”, AS “Rīgas siltums” Imantas siltumcentrāli un SIA “Fortum Latvia”.
Īstenojot šo risinājumu, OIK apmērs pakāpeniski samazināsies jau no 2019.gada - līdz 23,10 EUR/MWh 2019. gadā un aptuveni 20 EUR/MWh līdz 2022. gadam, kā rezultātā kopējais ietaupījums, kas turpmākajos gados nebūs jāsedz visiem elektroenerģijas patērētājiem, varētu sasniegt aptuveni 285 milj. EUR.
Turklāt jau 2019. gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt par 79% no tā, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām.
Ņemot vērā, ka valsts budžetā šobrīd nav līdzekļu saistību atpirkšanai, ministrija piedāvā izmantot valsts kā AS „Latvenergo” īpašnieces tiesības samazināt tās uzkrāto pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo kompensāciju.
Augstākminētais ir Ekonomikas ministrijas identificētie dažādie elektroenerģijas tirgus attīstības scenāriji, kas vēl ir izstrādes stadijā. Ministrija turpina sarunas gan ar iesaistītajām ministrijām, gan dažādām uzņēmēju organizācijām un nozares komersantiem par iespējamiem risinājumiem, lai rastu labāko piedāvājumu, kas tiks iesniegts izvērtēšanai Ministru kabinetā.
Vienlaikus EM prioritāte valsts budžeta veidošanā ir skaidri definēta jau iepriekš – nepalielināt elektroenerģijas izmaksas – ne mājsaimniecībām, ne uzņēmējiem, tādēļ EM uz MK virzīs tādu risinājuma modeli, kas nepalielinās elektroenerģijas izmaksas.
Papildu informācijai aicinām iepazīties ar mūsu mājaslapā publicēto prezentāciju.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
