Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Rihards Kols, Nacionālā apvienība
01.05.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas, ka, pašam nezinot, esmu kaut kā ticis iecelts par vienīgo atbildīgo par šī staba nojaukšanu. Kamēr tās ir tikai aizdomas, pastāstīšu par to, kas noticis, notiek un notiks saistībā ar šo objektu.

Jautājums par Pārdaugavas staba nojaukšanu līdz šim bijis ērts “karstais kartupelis” visu politisko spektru galiem un visu partiju aģitācijas “gājieniem”. Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī okupācijas monumenta tēma ar simtprocentīgu garantiju raisīja skaļas un polarizējošas diskusijas jebkurā formātā, kur tā uzplaiksnīja.

Atļaušos izteikt pieņēmumu, ka visbiežāk tiem politiķiem, kas ik pa laikam skaļi piebalsoja iecerēm monumentu demontēt, bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka lieta līdz darīšanai netiks, jo to šobrīd liedz Latvijas-Krievijas 1994. gada vienošanās. Tas nav kāds pēkšņs, nupat noskaidrots secinājums — galu galā Saeima jau vairākkārt dažādos laikos un sastāvos noraidījusi iniciatīvas par Pārdaugavas staba demontāžu. Iniciatīvas vienmēr iestrēga pie viena un tā paša faktora — Latvijas starptautiskajām saistībām.

Pieminekli nojaukt liedz Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Vienošanās 13. pants paredz, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Šādas saistības nav, piemēram, Lietuvai un Igaunijai.

Dokumentā konkrētais objekts gan nav pieminēts. Taču pēc tā spridzināšanas 1997. gadā Krievija un Latvija apmainījās ar notām, kurās Latvijas un Krievijas vienošanās saistīta arī ar objektu Uzvaras parkā. Esmu uzrunājis ārlietu ministru, aicinot šīs notas publiskot, ņemot vērā jautājuma būtiskumu. Šī līguma izpildi, starp citu, joprojām uzrauga EDSO.

Iepriekš Saeimā par šī pieminekļa nojaukšanu diskutēja 2019. gadā, taču šo procesu piebremzēja Covid-19 pandēmija. 10 822 Latvijas pilsoņi kolektīvajā iesniegumā lūdza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu, un Saeima pirmo reizi vēsturē virzīja iniciatīvu tālākai vērtēšanai komisijās.

Jautājums tika nodots divām Saeimas komisijām — Ārlietu komisijai, kas vērtētu ar monumentu saistītās starptautiskās saistības, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas tuvāk spriestu par kultūrvēsturiskajiem, mākslinieciskajiem un citiem aspektiem saistībā ar monumentu un tā potenciālo demontāžu (neņemos spriest par viņu secinājumiem).

Ārlietu komisijā tolaik secinājums, balstoties uz Ārlietu ministrijas atzinumu, bija visai nepārprotams — ievērojot savas saistības, demontāža nav variants, ko apsvērt. Tas gan neliedz veikt apkārtējās vides — parka, monumenta apkārtnes laukuma, pārveidi pēc saviem ieskatiem. 2020.gadā 4.maija deklarācijas klubs aicināja pārsaukt šo objektu, nodēvējot to par Okupācijas laukumu.

Vai pēc Krievijas nežēlīgās karadarbība Ukrainā situācija ir mainījusies? Un vai Latvijas saistības, kas izriet no starptautiskajām konvencijām, ir mainījušās?

Pirms kāda laika plaši un vairākkārtēji izskanēja tieslietu ministra paustais, norādot, ka Tieslietu ministrija (TM) zinot pieņemamu juridisku risinājumu monumenta demontāžas īstenošanai. Lieki nekavējoties, sasaucu Ārlietu komisijas sēdi, kurā deputāti varētu uzklausīt TM un iepazīties ar šo inovatīvo risinājumu. Diemžēl TM pārstāvis neuzskatīja par vajadzīgu uz sēdi ierasties. Komisijā uzklausījām Ārlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju un kopīgi diskutējām par tālāko rīcību.

Kopīgi lemjot, Komisija vienojās nosūtīt Rīgas Domei vēstuli, piedāvājot tai īstenot operatīvi paveicamus risinājumus — pastāvīgu informatīvo stendu uzstādīšanu pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šā pieminekļa vēsturisko kontekstu, nosaukuma maiņu (to, starp citu, 2020.gadā rosināja 4.maija deklarācijas klubs, aicinot pārdēvēt to par Okupācijas laukumu), kā arī būves inženiertehnisko pārbaudi, lai pārliecinātos par struktūras atbilstību sabiedrības drošuma prasībām. Vēstuli ar šiem trīs piedāvājumiem Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtīja marta beigās. Tāpat, koleģiāli vienojoties, Tieslietu ministrijai tika uzdots piedāvāt juridisku risinājumu par pieminekļa nojaukšanu, kas iepriekš saskaņots Ministru Kabinetā.

Termiņš bija 15.04., un līdz šim brīdim vēl neesam saņēmuši MK saskaņotu dokumentu, ko varētu skatīt Ārlietu komisija.

Tieslietu ministrs nupat publiski spekulēja par to, kāpēc nez Komisija prasot MK saskaņojumu — sak, tā esot laika novilkšana. Lai nebūtu pārpratumu: Komisija jau vienu reizi sanāca, lai uzklausītu TM, bet paši TM neieradās. Lai nesāktos kārtējais “pingpongs” un lai netiktu tērēts ne tikai Komisijas deputātu, bet arī visu pieaicināmo ministriju un institūciju pārstāvju laiks, uzdevām tādu uzdevumu, ar kuru tālāk jau būtu iespējams kvalitatīvi strādāt.

Līdztekus tam Saeimas Ārlietu komisija jau martā uzsāka darbu pie visu, kopskaitā 58, divpusējo Latvijas un Krievijas līgumu pārskatīšanas, sākot no jaunākajiem līgumiem.

Darbs pašlaik ir pusē, un par lielu daļu līgumu Komisija jau ir lēmusi, ka to izpilde ir apturama. Ir skaidrs, ka nonāksim arī pie ar šo monumentu saistītās 1994. gada līguma izskatīšanas, un kopīgiem spēkiem meklēsim risinājumus un iespējas, kā tiesiski iespējams mainīt status quo Uzvaras parkā.

Uzsvēršu vēlreiz — Saeimas Ārlietu komisijas kompetence ir tikai starptautiskie līgumi, resp., Ārlietu komisija jebkurā gadījumā nelemj par monumenta demontāžu vai atstāšanu. Īpašumtiesības uz zemi, uz kuras atrodas objekts, ir Rīgas domei (neiedziļinoties 30 gadu ilgajās juridiskajās peripetijās ar un ap objektu).

Mūsu kompetencē ir līgumu pārskatīšana, ko arī iespēju un saprāta robežās mēs darām.

Daudziem patīk bārstīties ar skaļiem paziņojumiem, īpaši šobrīd, par to, kā jebkas, izņemot personīgu ierašanos ar buldozeru un āmuru uz momentālu monumenta demontāžu šajā pēcpusdienā, ir politisks gļēvums, izdabāšana Krievijai, angažētība, antinacionālisms un viss cits, kas ienāk prātā. Ka Krievija nepildot nevienu vienošanos — kas, vairāk vai mazāk, ir patiesība -, un ka mēs arī tad jau neko neesam viņiem parādā — kur arī ir zināma daļa patiesības. Bet Latvija nav Krievija, un Latvija nevēlas būt Krievija — un mums nav jāvadās no viņu piemēra.

Sakarsuši prāti mēdz novest pie skaļākiem un stingrākiem vārdiem, jā, bet no politiķu — valsts amatpersonu — puses es tomēr gribētu kādreiz redzēt atbildīgāku attieksmi. Valstiskāku — ar atbildību pret valsti un sabiedrību, kura ieklausās šajos paziņojumos un ņem vērā to, ko viņi saka. Es tiešām neesmu pārliecināts, ka skaļākie kliedzēji, kuri bravūrīgi ierosina spridzināt Pārdaugavas stabu tūlīt un tagad, ir apsvēruši visus ar to saistītos riskus (un tādi ir, nebūsim naivi), apsvēruši visas iespējamās Latvijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās sekas, un, galu galā, būtu spējīgi uzņemties atbildību par savu retoriku jebkurā no iznākumiem.

Kliegt mākam mēs visi, un reti kas ir tik iedarbīgs kā trāpīgi piemeklēta metafora un revolucionārs sauklis.

Bet tas iedarbojas tikai tiktāl, cik nepieciešams uzkurināt un musināt cilvēkus. Kas varētu novest mūs līdz tā okupācijas staba demontāžai? Garlaicīgais, ar skaļiem lozungiem un PR-īgiem gājieniem neapveltītais darbs pie juridiski tehniskā risinājuma, kas varētu pavērt ceļu monumenta demontāžai, Latvijai nepārkāpjot savas saistības, neradot liekus riskus un saglabājot savu starptautisko reputāciju. Tas nenotiks rīt, bet tas varētu notikt drīz. Protams, vēlēšanu gadā “drīz” nevienam neder — vajadzēja aizvakar un ar salūtu.

Ja būtu mana teikšana, ja būtu Nacionālās apvienības teikšana, tad šī staba Pārdaugavā sen vairs nebūtu. Tas neeksistētu arī prātos tai sabiedrības daļai, kas to padarījusi par teju kultisku rituālu norises vietu. Esmu par šī objekta nojaukšanu.

Esmu strādājis, lai “līdz kaulam” izprastu juridisko situāciju un vēsturi, kas saistīta ar šo stabu. Atļaušos teikt, ka ievērojami vairāk nekā 99% visskaļāko paziņojumu paudēju. Esmu piedāvājis alternatīvus risinājumus un esmu uzturējis šo jautājumu Komisijas dienaskārtībā, pamatīgi un padziļināti iepazīstinot deputātus ar visām niansēm.

Nav nekā vieglāka kā trivializēt, kariķēt un “dauzīt” izdomāto grēkāzi — katrā ziņā tas ir daudz vieglāk nekā reāli strādāt ar ko tik emocionāli, morāli sakāpinātu, juridiski piņķerīgu un starptautiski strīdīgu kā šī objekta eksistences jautājums.

Savā politiskajā darbībā lielākoties izdevies ievērot principu — izdarīt un tad stāstīt, ne otrādāk. Redzu, ka Saeimas Ārlietu komisija savu darbu spēs izdarīt līdz galam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....