Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Pietiek pārstāvja iesniegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs, vai Zatlera reformu partijas (ZRP) dibinātājs Klāvs Olšteins nav pārkāpis valsts amatpersonu darbību regulējošos normatīvos aktus. Pietiek aizvadītajā nedēļā publiskotā informācija rada aizdomas, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis visus savus ienākumus un bijis interešu konfliktā, vienlaikus esot padomnieks Ekonomikas ministrijā un nodarbojoties ar ofšorkompāniju apkalpošanu privātfirmā, kas iesaistīta ministrijas padotības uzņēmumu iepirkumos. ZRP Ētikas komisija aizvadītajā nedēļā šo jautājumu nolēma neizskatīt, kvalificējot to kā Olšteina privātu lietu.
Pietiek pārstāvis 19. septembrī vērsās ar iesniegumu pie KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes, aicinot izvērtēt informāciju, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis nepatiesu informāciju vai noklusējis uzrādāmu informāciju, kā arī, iespējams, atradies interešu konfliktā. KNAB ir saņēmis šo iesniegumu un nodevis izvērtēšanai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļai, Pietiek informēja biroja preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Kā jau ziņots, viens no ZRP līderiem, gados jaunais Olšteins vēl nesen - laikā no 2006. līdz 2009. gadam, būdams Jaunajam laikam pietuvinātā mežizstrādes uzņēmuma Pata AB jurists, firmā bijis atbildīgs par ofšoru juridisko apkalpošanu.
Pats politiķis, kurš ZRP rindās nonāca no Vienotības un ir apņēmies būt par jaunu politisko standartu karognesēju, šajā faktā nesaskata nekādas pretrunas ar politikā paša aizstāvētajiem principiem. Taču no Pietiek rīcībā esošās informācijas un Pata AB iekšējās sarakstes, ko publicējām 19. septembrī, izriet, ka Olšteins ar ofšoru juridisko apkalpošanu turpinājis nodarboties, jau esot ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) padomnieka amatā, lai gan viņa valsts amatpersonas deklarācijā šāda blakusnodarbe un ienākumi no tās nav uzrādīti.
No Pietiek publiskotās e-pasta sarakstes, ko Olšteins veicis no firmas Pata AB oficiālās elektroniskā pasta adreses, redzams, ka 2009. gada martā viņš saņēmis uzdevumu pagarināt divu ofšorkompāniju - Everline United LLP un Towngate Alliance LLP pilnvaru termiņus. Olšteinam uzdots „papildināt un parakstīt pielikumā esošās formas, kas nepieciešamas kompānijas nominālajiem direktoriem atskaišu sagatavošanai”. Ar 2009. gada 20. jūniju datētā e-pastā Olšteins - kurš tajā laikā jau bijis Kampara padomnieks - informē, ka „tomēr nolēmām likvidēt Towngate Alliance LLP”, un lūdz viņam atsūtīt nepieciešaos dokumentus šīs ofšorkompānijas likvidēšanai.No e-pastos minētām atsaucēm izriet, ka Olšteins privātfirmas Pata AB ofšorkompāniju darbību turpinājis koordinēt vismaz visu 2009. gada vasaru.
ZRP Ētikas komisija 20. septembrī, izskatot jautājumu par partijas dibinātāja Olšteina saistību ar ofšorkompāniju dibināšanu, secinājusi, ka tai nav pamata vērtēt Pietiek publicēto informāciju, jo runa esot par politiķa „privātu saraksti”. Arī pats Olšteins atteicās izskaidrot pretrunas savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu, kur nav norādīti viņa ienākumi no firmas Pata AB par juridiskiem pakalpojumiem ofšorkompāniju darbības nodrošināšanā. „Visa informācija ir aplūkojama manā amatpersonas deklarācijā,” pirmdien Pietiek paziņoja Olšteins.
Tāpat Pietiek nav saņēmis no ZRP atbildes uz personiski tās līderim, eksprezidentam Valdim Zatleram adresētajiem jautājumiem, vai viņš, ņemot vērā paša pausto noraidošo attieksmi pret ofšoru lomu Latvijas ekonomikā, gatavojas izvērtēt par Olšteina darbību klajā nākušos faktus un reaģēt uz tiem. Tāpat netika atbildēts, vai Zatlers uzskata par normālu un pieņemamu, ka ZRP dibinātājs un valdes loceklis Olšteins ir nodarbojies ar nodokļu optimizācijas shēmām un ārzonu firmu darbību. Uz līdzīgiem jautājumiem nevēlējās atbildēt arī ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
