Iesaki rakstu: 
Medicīnas tūrisms tika piesaukts kā viena no Latvijas iespējām ķepuroties ārā no ekonomiskās krīzes. Protams, ar to tika domāta svešzemju slimnieku plūšana uz Latviju un ārstēšanās par savu naudu. Taču īstenu vietējo medicīnas tūrismu nodrošina arī mūsu valstī noteiktā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, ļaujot gluži kā detektīvam izspēlēt spēli ar nosaukumu „Pacients seko naudai”.
Ārstniecības likums gan skaidri nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim, nepilsonim un vēl virknei personu ir tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, veicot tikai pacienta līdzmaksājumus. Turklāt likumā ir arī šāds pants: „Ārstniecības pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim."
Savukārt Ministru kabineta noteikumi „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” nepārprotami nosaka, ka personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina... – un tālāk uzskaitīts viss, ko tad nu nodrošina. Vēl stingri piekodināts, ka pie valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var tikt ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Lai deviņu ārstu konsīlijs lemtu par hroniskas, neārstējamas slimības uzturošo medikamentu maiņu, tiku nosūtīta (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) uz 26 laboratoriskiem un 6 diagnostikas izmeklējumiem. Par laimi ar laboratoriskajiem izmeklējumiem viss ir ārkārtīgi – tos veic vienuviet jebkurā laikā. Taču, lai tiktu pie diagnostiskajiem izmeklējumiem, tiku jaukā „apceļo Latviju” izbraucienā.
Kā jau katrs ceļojums, arī šis sākās ar nopietnu izpēti. Kad divās ģimenes ārsta ieteiktajās ārstniecības iestādēs skaidri un gaiši pateica, ka šogad kvotas šiem izmeklējumiem izsmeltas un jāzvana nākamā gada sākumā, sapratu, ka jāņem talkā Nacionālais veselības dienests un jānoskaidro, kurās vēl ārstniecības iestādēs veic man nepieciešamos valsts apmaksātos izmeklējumus.
Bruņojusies ar milzu pacietību un neatlaidību, apzvanīju visas NVD nosauktās iestādes Rīgā. Tā kā konsīlijs, kurš pulcējas reizi trīs mēnešos, nolēmis kopā nākt jau pēc trīs nedēļām, manai vajadzībai nederēja pat tās iestādes, kuras solīja pierakstu novembra beigās.
Taču, ja esmu gatava maksāt pati – par katru izmeklējumu vidēji 40 eiro – laipni lūgta, kad vēlaties - rīt, nākamnedēļ otrdien vai pēc nedēļas, un kad jums ērtāk – rīta pusē vai pēcpusdienā.
Tātad aparāti un speciālisti nav pārslogoti, vienīgā problēma ir valsts nauda jeb kvota, kas iedalīta katrai iestādei konkrētā izmeklējuma veikšanai.
NVD ieteica, ka varbūt kaut kur ārpus Rīgas būšot vieglāk atrast vēl kādu brīvu vietiņu. Tad nu ķēros pie tuvāko pilsētu ārstniecības iestāžu apzvanīšanas. Jelgava, Ogre, Sigulda, Jūrmala arī piedāvāja ne ātrāk kā oktobra beigās.
Nu ko, Latvija nemaz nav tik liela, lai neaizvizinātos arī kādu gabaliņu tālāk. Beigu beigās pēc sešu stundu mērķtiecīgas zvanīšanās biju tikusi pie saviem izmeklējumiem sev atvēlētajās trīs nedēļās Ventspilī (3 izmeklējumi), Valmierā (2 izmeklējumi) un Jēkabpilī.
Par laimi šajās ārstniecības iestādēs bija pat gatavi pielāgoties un tad, ja spēja nodrošināt vairākus izmeklējumus, atrada brīvas vietiņas vienā un tajā pašā dienā. Lai gan, lai saņemtu izmeklējumu rezultātus, vienalga būs jādodas uz šo pilsētu vēlreiz.
Un tagad, cienījamie valstsvīri, varbūt paskaidrosiet, kādēļ, ja reiz nauda budžetā man nepieciešamajiem izmeklējumiem ir, tā nenonāk tā kā likumā paredzēts - vietā un laikā, kur tas nepieciešams?
Kādēļ man jānodarbojas ar medicīnas tūrismu, lai tiktu pie šiem izmeklējumiem un jāpavada vesela darba diena, lai atrastu, kurā valsts nostūrī atvēlētā nauda vēl nav iztērēta? Kam īsti ir domāta valsts apmaksātā veselības sistēma – ārstniecības iestādēm, lai tiktu pie atvēlētās kvotas, vai tomēr pacientiem, kam ārstniecības pakalpojumi nepieciešami?
Un kā šāds medicīnas tūrisms ietekmē valsts budžetu un ekonomiku? Lai gan fiziski esmu spējīga strādāt, tomēr tieši dzenāšanās pakaļ veselības naudai liek man ņemt slimības lapu un kļūt par nastu sociālajam budžetam.
Starp citu, 10 miljonus apēdusī un vēl 18 miljonus eiro prasošā e-veselība sola nodrošināt elektronisko pierakstu. Un vai tad, ja nebūs jāgaida, kamēr reģistratūrā paceļ telefona klausuli, bet savu pieteikumu varēs ievadīt pats elektroniski, šis tūrisms tiks izskausts?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
