Pagaidiet ar 9. maija svinēšanu, līdz Ukrainā netiks mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki
Latvijas krievvalodīgie*07.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, šīs vēstules parakstītāji, nosodām Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mēs sērojam par katru cilvēku, kuru Ukrainā ir nogalinājusi Krievijas armija. Mums sāp katra Ukrainā zaudētā dzīvība.
Mēs labi apzināmies, ka Kremļa karš nešķiro pēc tautības vai dzimtās valodas. Kara noziegumi, kuri pēdējā laikā ir pastrādāti Ukrainā, tikai apliecina šo faktu. Daudziem no mums arī ir bail — tāpat kā mūsu latviešu draugiem, radiem un kolēģiem.
Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt. Krievijas karš Ukrainā ir mainījis to, ko nozīmē būt piederīgiem krievu kultūrai.
Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo — gan Krievijas pilsoņi, gan ar Krieviju nekādā veidā nesaistīti cilvēki, kuri neatbalsta šo noziedzīgo karu un visos iespējamos veidos cenšas palīdzēt Ukrainas tautai.
Taču gribam uzrunāt arī citādi domājošos Latvijas krievvalodīgos.
Tos, kuri atzīmē 9. maiju, aicinām apzināties, ka darīt to šogad Uzvaras parkā nozīmē atbalstīt karu. Jūsu ģimenes vēsture ir svarīga, un jums ir visas tiesības pieminēt karā zaudētos tuviniekus. Taču šobrīd jūs nedrīkstat ignorēt to, ka Krievijas valdība izmanto Otrā pasaules kara simbolismu jauna kara kurināšanā. Mēs lūdzam jūs — nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki. Pieminot savus zaudējumus, respektējiet arī citu sāpes.
Tos, kas joprojām šaubās par Krievijas armijas pastrādātajiem noziegumiem, aicinām sekot līdzi uzticamiem pasaules medijiem un kritiski uztvert informāciju, kas nāk no oficiāliem Krievijas avotiem.
Ja jums ir radi, draugi un paziņas Krievijā vai tepat Latvijā, kuri joprojām atbalsta karu vai netic liecībām par kara šausmām, runājiet ar viņiem. Dariet visu iespējamo, lai viņi nevarētu aizvērt acis un saglabāt neitralitāti, atrasties ārpus politikas un citos veidos ar klusēšanu atbalstīt Krievijas kara noziegumus.
Tai pašā laikā mums šķiet svarīgi vērsties arī pie mūsu latviešu līdzpilsoņiem — lūdzu, uzticieties mums! Neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju. Jā, uz mums — cilvēkiem, kuri runā un domā krieviski, — šobrīd gulstas pavisam jauna atbildības nasta. Taču uzņemties šo atbildību un tikt ar to galā varam tikai mēs paši.
Mēs ticam, ka Latvijas nācija spēj būt vienota, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi aizstāvot valsts kopīgās intereses.
* Olga Dragiļeva, žurnāliste
Jekaterina Firjane, uzņēmēja
Olga Procevska, uzņēmēja
Igors Gubenko, filozofs
Iļja Kozins, žurnālists
Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
Aleksandra Zamatajeva, redaktore
Marija Vlasenko, projektu koordinatore
Anna Zaslavska, tulkotāja
Oļegs Ignatjevs, žurnālists
Deniss Hanovs, kulturologs
Jeļena Glazova, dzejniece
Platons Buravickis, komponists
Ksenija Sundejeva, mūziķe
Konstantīns Kuzikovs, mediju vadītājs
Pāvels Gognidze, uzņēmējs
Daņila Mihejevs, tulkotājs
Svetlana Pogodina, filoloģe
Viktorija Matisone, māksliniece
Deniss Ševeļovs, komunikācijas un mediju pētnieks
Anna Stroja, žurnāliste
Ilona Madesova, žurnāliste
Ksenija Koļesnikova, žurnāliste
Olga Proskurova, žurnāliste
Inese Mečinska, grāmatvede
Romāns Antonovičs, žurnālists
Jana Medova, influencere, pavārgrāmatas autore
Rita Marilova, klientu attiecību vadītāja
Alise Īlena, žurnāliste
Alina Lastovska, žurnāliste
Aleksejs Dunda, žurnālists
Antons Lopeta, žurnālists
Viktorija Puškele-Otto, žurnāliste
Antons Freimans, baletdejotājs, horeogrāfs
Aleksejs Muraško, dizainers
Anna Gurova, lokalizācijas speciāliste
Vika Eksta, māksliniece
Karīna Akišina, tulkotāja
Aleksandrs Sļadzs, ķīmiķis
Sergejs Terentjevs, mākslinieks
Anete Parkova, ķīmiķe
Maksims Jegorovs, fonda “Dots” valdes priekšsēdētājs
Viktorija Terentjeva, žurnāliste
Inna Plavoka, žurnāliste no Daugavpils
Vladislavs Andrejevs, žurnālists
Eleonora Ruzvelta, žurnāliste no Daugavpils
Aleksandrs Antipovs, žurnālists no Daugavpils
Ksenija Andrijanova
Ērika Staškeviča, žurnāliste
Dmitrijs Belovs, metinātājs, kinokritiķis
Marija Semjonova-Reinholde, literatūrzinātniece
Nadežda Solovecka, projektu vadītāja
Agnese Provejsa, lokalizācijas speciāliste
Olga Kotova, uzņēmēja
Regīna Mečinska, pensionāre
Ella Semjonova, žurnāliste
Aleksandra Fahretdinova, žurnāliste
Anastasija Djakonova, žurnāliste
Ņikita Trojanskis, epidemiologs
Aleksandrs Guzenko, komiķis
Olga Kazaka, komunikācijas speciāliste
Jeļena Sutra, uzņēmēja
Polina Šilina, žurnāliste
Deniss Čerkovskis, četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks (modernā pieccīņa)
Katerina Žeļezņaka, juriste
Valērija Storoženko, kvalitātes nodrošināšanas inženiere
Maksims Busels, aktieris
Nataļja Tkačenko, finanšu speciāliste
Natālija Šindikova, Delfi radošā direktore
Jurijs Perevoščikovs, ārsts epidemiologs
Anastasija Grigorjeva, četrkārtēja Eiropas čempione brīvajā cīņā
Vadims Ļašenko, Latvijas Futbola Federacijas prezidents
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
