Pagājušā gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas un Jūrmalas
Lato Lapsa24.02.2016.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Nekustamo īpašumu tirgus un ievērojami darījumi pastāv arī ārpus Rīgas un Jūrmalas, - to apliecina Pietiek apkopotie dati par 20 lielākajiem zemesgrāmatās reģistrētajiem darījumiem ar īpašumiem, kas atrodas pārējā Latvijā – ne tikai Pierīgā, bet arī Līgatnē, Jēkabpilī, Ogrē, Liepājā, Cēsīs un citviet Latvijā.
1. 3,99 miljoni eiro
AS A.C.B. pagājušā gada oktobrī divos darījumos, katrā pārdodot pusi no īpašuma, realizējusi 3796,9 kvadrātmetrus zemes ar daudzdzīvokļu māju Mārupē, Sēļu ielā 22. To nopirka SIA DH2 (īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem – Valdis Lejnieks un Igors Šihmans), kurai darījuma veikšanai nebija nepieciešami hipotekārie kredītlīdzekļi.
2. 2,24 miljoni eiro
SIA Amfort (īpašnieks – Singapūrā reģistrētā Allectro Trading Pte. Ltd, bet valdes locekle – Tatjana Ņekazakova no Latvijas) pagājušā gada novembrī divos darījumos, katrā nopērkot pusi īpašuma, iegādājās 1,103 hektārus zemes Mārupē, Zemzaru ielā 3. Īpašumu pārdeva divas juridiskas personas – SIA Gros Auto grupa, kas ieguva 1,1 miljonu eiro, un R.A.S.A un Ko, kas ieguva 1,04 miljonus eiro. Pirmā savu daļu šajā īpašumā bija ieguvusi ar tiesas lēmumu no SIA Ramaks, savukārt R.A.S.A un Ko - no tās pašas SIA Ramaks līdz ar ēku pieņemšanu ekspluatācijā.
3. 1,79 miljoni eiro
Pagājušā gada martā SIA MC Properties (īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem - Dotcom Enterprises, AS, Liene Drāzniece, Uldis Iltners, Zane Tamane, Paula Tisenkopfa un Lote Tisenkopfa-Iltnere) kļuva par 0,6 hektāru zemes un biroja ēkas ar noliktavām īpašnieku Mārupē, Zeltiņu ielā 131. Uzņēmuma NCC Konstrukcija celto un 2008.gadā ekspluatācijā nodoto māju pārdeva SIA Zeltiņu centrs. Lai nopirktu šo īpašumu, MC Properties izmantoja mezanīna aizdevumu, tādēļ Latvijas Garantiju aģentūrai par labu reģistrēta 780 tūkstošu eiro ķīla.
4. 1,56 miljoni eiro
Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2014.gada oktobrī slēgts līgums, ar kuru AS KVV Liepājas metalurgs no AS Liepājas metalurgs nopirka 63 329 kvadrātmetrus zemes ar 20 būvēm Liepājā, Brīvības ielā 93A. Arī pēc pārdošanas uz īpašumu palikusi aktīva hipotēka 11,174 miljonu eiro apmērā par labu Citadele bankai.
5. 1,5 miljoni eiro
SIA Jato (īpašnieki - SIA Aeronorte, SIA Blue Sky Transport, SIA Mafanikio un SIA Nordpool 4 Aviation, kā arī Alvis Šepte) pērn aprīlī par šādu summu nopirka divstāvu aviācijas tehnisko bāzi ar trim piebūvēm Tehnikas ielā 6 lidostas Rīga teritorijā Mārupes novadā. Pārdevējam SIA Smartlynx Airlines īpašums piederēja tikai vienu gadu, jo šis uzņēmums tikai 2014.gada marta beigās to ieguva reorganizācijas rezultātā no SIA Ratac. Jaunajam īpašniekam kredītlīdzekļi šī objekta iegādei nebija nepieciešami.
6. 1,44 miljoni eiro
Par šādu summu SIA Papīrfabrika “Līgatne” tiesas ceļā šķīrusies no 114 621 kvadrātmetriem zemes ar 31 ēku un inženierbūvi Līgatnē, Pilsoņu ielā 1A. Papīrfabrika šo īpašumu bija ieķīlājusi vairākās kredītiestādēs, kā arī palikusi parādā nodokļus Valsts ieņēmumu dienestam. Jaunais īpašnieks - SIA Solum Estate ar hipotēkām īpašumu nav apgrūtinājis.
7. 1,4 miljoni eiro
SIA Jato pērn aprīlī no SIA Smartlynx Airlines nopirkusi arī 0,443 hektārus zemes ar biroja ēku Mārupes novada Mazrūdās. Pārdevējs šo īpašumu nopirka 2007.gadā, kad kompānijas nosaukums bija Latcharter Airlines, par 527 tūkstošiem latu (749,85 tūkstoši eiro), kā arī tolaik pievienoja zemesgabalam ēku par 2,28 miljoniem latu (3,24 miljoniem eiro). Arī šo īpašumu Jato pircis par saviem līdzekļiem.
8.-9. 1,33 miljoni eiro
Pagājušā gada janvārī Albertam Žagaram piederošā SIA ALB no SIA FBP Jēkabpils 1 iegādājās 1718 kvadrātmetrus zemes Jēkabpilī, Rīgas ielā 213A. Pēc šī darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
8.-9. 1,33 miljoni eiro
Vēl viens īpašums, ko SIA ALB pērn janvārī nopirka no SIA FBP Jēkabpils 1. Tas ir 9216 kvadrātmetrus liels zemesgabals ar lielveikala ēku un divām inženierbūvēm Rīgas ielā 213, kur atrodas veikals Mego. Arī šis darījums kalpojis hipotēku dzēšanai no īpašuma.
10. 1,26 miljoni eiro
Ar Nordea bank AB piekrišanu SIA Business Park Ogre pagājušā gada augustā pārdeva 30 705 kvadrātmetrus zemes ar ražošanas ēku Akmeņu ielā 45, Ogrē. To nopirka SIA Barossa Estate (īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem – Igaunijas LAX Handel OU). Arī šis darījums bijis pamats, lai tiktu dzēsta ķīlas atzīme.
11. 1,25 miljoni eiro
Pagājušā gada jūlijā SIA Gorod (īpašnieki – Oleksandrs Garmašs un Jurijs Tretjakovs no Ukrainas) kļuva par daudzfunkcionālas ēkas īpašnieku Mārupē, Ziedleju ielā 1, ko pārdeva SIA Pinakotēka. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 1,11 miljonu latu (1,58 miljoni eiro) hipotēka, kas bija reģistrēta par labu SIA Hiponia.
12. 1,22 miljoni eiro
SIA DAW Baltica (īpašnieks - Vācijas Federatīvajā Republikā reģistrēta Eiropas sabiedrība DAW SE) pērn decembrī nopirka sauso celtniecības maisījumu rūpnīcu ar 0,9224 hektāriem zemes Salaspilī, Miera ielā 30C. To pārdeva SIA Miera 30C. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 1,76 miljonu hipotēka, kas bija uzlikta par labu Rietumu bankai. Jaunais īpašnieks to nopircis bez aizņēmumiem.
13. 1,19 miljoni eiro
SIA Tilbe Agro pērn augustā pārdeva 2,57 hektārus zemes ar piecām graudu krātuvēm, kontroles ēku ar nojumi un šķidrinātās gāzes tvertni Ogres novada Suntažu pagastā ar nosaukumu Klētis. Tās nopirka Lietuvas pilsonim Valdam Lebedam piederošā SIA Žvalguva. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 322 501 eiro hipotēka, kas bija uzlikta par labu Norvik bankai.
14. 1,04 miljoni eiro
1963.gadā dzimušais Uldis Kvants augustā nopirka 3721 kvadrātmetru zemes ar būvi Cēsīs, Vienības laukumā 1, kur atrodas viesnīca Kolonna Hotel Cēsis. Iepriekš tas piederēja SIA KMI Invest. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
15. 1,03 miljoni eiro
Rietumu banka ar tiesas lēmumu tikusi pie 90,5 hektārus liela zemesgabala Ropažu novadā ar nosaukumu Vecmežruņģi. Iepriekš tie piederēja savulaik ar aizsaulē aizgājušo nekustamo īpašumu darboni Gati Saknīti saistītajai SIA Aģentūra GS, kas arī to bija ieguvusi ar tiesas lēmumu no AS Edicilija, kas to savulaik par 21 miljonu latu (30 miljoniem eiro) bija nopirkusi no tās pašas Aģentūra GS.
16. 1,02 miljoni eiro
Vēl viens darījums starp AS KVV Liepājas metalurgs un AS Liepājas metalurgs, kur pēdējais pārdevis 4173 kvadrātmetrus zemes ar trim būvēm Brīvības ielā 93, Liepājā.
17. 1 miljons eiro
Par apaļu miljonu SIA Tenachem no SIA Tenax pērn augustā nopirka 2,2533 hektārus zemes ar četrām būvēm Spodrības ielā 3, Dobelē. Īpašuma iegādei ņemts 980 tūkstošu eiro kredīts Swedbankā.
18. 0,87 miljoni eiro
SEB bankas meitasfirma SIA Latectus novembrī pārdeva divus hektārus zemes ar biroja ēku, ražošanas ēku, noliktavas celtni, apsardzes ēku, gāzes balonu noliktavu, skābekļa balonu noliktavu, ugunsdzēsības ūdenskrātuvi un vēl vienu būvi Stopiņu novada Ventas, ko bija ieguvusi ar tiesas lēmumu un kas kādreiz piederēja SIA Būvenergo. Jaunais īpašnieks ir SIA Ventas S (īpašnieki – Allans Aukštikalnis, Vita Gulbe un Stafans Resare no Zviedrijas). Darījumu finansēja Swebank ar 696 tūkstošu eiro kredītu.
19. 0,85 miljoni eiro
Maijā SIA Zaļā zeme Lido pārdeva 10,31 hektāru zemes Ķekavas novada Ķekavas pagastā ar nosaukumu Lankas. Zemi nopirka Aināram Spriņģim piederošā SIA Leopard Invest. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
20. 0,85 miljoni eiro
SIA LMH (īpašnieks – Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Albercom Limited, bet divas amatpersonas no Latvijas un viena no Krievijas) jūlijā nopirka 1,9447 hektārus zemes Babītes pagasta Piņkos Jaunā ielā 8. To pārdeva SIA Saliena Asset Management, kura arī ar 425 tūkstošu eiro kredītu finansēja darījumu.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
