Iesaki rakstu: 
Irēna Krūmane, pirmdien paziņojot, ka aizies no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amata, izdarīja vismaz divus labus darbus. Vēl var pastrīdēties, kurš no abiem ir svarīgāks - demokrātiskā sabiedrībā pieņemtā amatpersonas atbildības principa ievērošana vai šīs tēmas noņemšana no dienaskārtības, liekot pievērsties jautājumiem par Krājbankas krīzes būtību. Tādēļ var teikt, ka no Krūmanes aiziešanas ir arī vismaz divi zaudētāji - premjers un finanšu ministrs, kuriem nu pievērsīsies mediju uzmanība. Laiks blefam, ka Krājbankas krahs neradīs problēmas valsts budžetam, ir beidzies.
Pirmkārt, Irēnas Krūmanes atkāpšanās sabiedrībai parāda, ka pat tādā valstī kā Latvija amatpersonas principā mēdz zaudēt amatu, ja ir lielas šaubas, vai viņu vadītā institūcija nav vismaz līdzvainojama miljonu vērtās nepatikšanās. Un šādā gadījumā pat nav tik būtiski, vai šī amatpersona ir nedēļu spirinājusies, liegusies un izvairījusies šo atbildību uzņemties. Kurš to vairs atcerēsies? Atcerēsies precedentu. Un tādu Latvijā nav daudz.
Otrkārt, Irēnas Krūmanes aiziešana beidzot no dienaskārtības noņem jautājumu par FKTK amatpersonu atbildību Krājbankas kraha nenovēršanā, kas neapšaubāmi ir būtisks, bet ne būtiskākais jautājums šīs nu jau kārtējās banku krīzes sakarā. Krūmanes un citu FKTK padomes locekļu amatu zaudēšanai vispār nebija jākļūst par mediju un politiķu retorikas centrālo tēmu uz veselu nedēļu laikā, kad jāiet uz priekšu ar šīs krīzes risinājumiem un ietvara radīšanu jaunu kārtējo krīžu nepieļaušanai.
Bet tieši FKTK līdzšinējās banku uzraudzības procedūras izvērtēšanai uzmanība tika pievērsta daudz mazāk nekā Krūmanes arogantajai runas manierei, par viņas matu krāsu nemaz nerunājot. Faktiski visas ar FKTK darbību saistītās problēmas tika pamēztas zem milzīga šīs kaitinošās sievietes tēla un uzvedības apspriešanas.
Jebkādu procesu personificēšana - vai tie būtu politiski, ekonomiski vai ar jebkādu lēmumu pieņemšanu saistīti - Latvijā ir iecienīta nodarbe un, iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šai valstij tā veicas vainīgo meklēšanā un atrašanā, bet tā neveicas to nepatikšanu novēršanā, par kuru izraisīšanu šie vainīgie tiek medīti.
Otrais bankas krahs dažu gadu laikā? FKTK padomei ir jāaiziet un pilnā sastāvā. Kuram ienāca prātā par to vispār diskutēt?
Tas, ka valdības koalīcijas politiķi ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku priekšgalā bija kūtri runāt par FKTK atbildību un nemudināja Krūmanei virzīties uz durvju pusi, ir pašsaprotami. Kamēr publika svilpa Krūmanei, valdība ieguva nedēļu, kuras laikā varēja blefot, ka Krājbankas kraham nebūs ietekmes uz 2012. gada budžeta konsolidāciju, uz airBaltic maksātspēju, uz pašvaldību, valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un galu galā iedzīvotāju makiem. Atvainojiet, ja šajā uzskaitījumā kāda trūkst. Vieglāk teikt finanšu ministra Vilka vārdiem: "Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā." (LETA, 17. novembris.)
Tagad, kad bubulis - Krūmane - ir prom, būs pienācis laiks citu ar bankas krīzi saistīto jautājumu ķidāšanai. Pietiek tam pievēršas, publiskojot valdības un privāto akcionāru vienošanos par airBaltic glābšanu, kurā, iespējams, jau bija ieprogrammēts Krājbankas krahs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
