Iesaki rakstu: 
Irēna Krūmane, pirmdien paziņojot, ka aizies no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amata, izdarīja vismaz divus labus darbus. Vēl var pastrīdēties, kurš no abiem ir svarīgāks - demokrātiskā sabiedrībā pieņemtā amatpersonas atbildības principa ievērošana vai šīs tēmas noņemšana no dienaskārtības, liekot pievērsties jautājumiem par Krājbankas krīzes būtību. Tādēļ var teikt, ka no Krūmanes aiziešanas ir arī vismaz divi zaudētāji - premjers un finanšu ministrs, kuriem nu pievērsīsies mediju uzmanība. Laiks blefam, ka Krājbankas krahs neradīs problēmas valsts budžetam, ir beidzies.
Pirmkārt, Irēnas Krūmanes atkāpšanās sabiedrībai parāda, ka pat tādā valstī kā Latvija amatpersonas principā mēdz zaudēt amatu, ja ir lielas šaubas, vai viņu vadītā institūcija nav vismaz līdzvainojama miljonu vērtās nepatikšanās. Un šādā gadījumā pat nav tik būtiski, vai šī amatpersona ir nedēļu spirinājusies, liegusies un izvairījusies šo atbildību uzņemties. Kurš to vairs atcerēsies? Atcerēsies precedentu. Un tādu Latvijā nav daudz.
Otrkārt, Irēnas Krūmanes aiziešana beidzot no dienaskārtības noņem jautājumu par FKTK amatpersonu atbildību Krājbankas kraha nenovēršanā, kas neapšaubāmi ir būtisks, bet ne būtiskākais jautājums šīs nu jau kārtējās banku krīzes sakarā. Krūmanes un citu FKTK padomes locekļu amatu zaudēšanai vispār nebija jākļūst par mediju un politiķu retorikas centrālo tēmu uz veselu nedēļu laikā, kad jāiet uz priekšu ar šīs krīzes risinājumiem un ietvara radīšanu jaunu kārtējo krīžu nepieļaušanai.
Bet tieši FKTK līdzšinējās banku uzraudzības procedūras izvērtēšanai uzmanība tika pievērsta daudz mazāk nekā Krūmanes arogantajai runas manierei, par viņas matu krāsu nemaz nerunājot. Faktiski visas ar FKTK darbību saistītās problēmas tika pamēztas zem milzīga šīs kaitinošās sievietes tēla un uzvedības apspriešanas.
Jebkādu procesu personificēšana - vai tie būtu politiski, ekonomiski vai ar jebkādu lēmumu pieņemšanu saistīti - Latvijā ir iecienīta nodarbe un, iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šai valstij tā veicas vainīgo meklēšanā un atrašanā, bet tā neveicas to nepatikšanu novēršanā, par kuru izraisīšanu šie vainīgie tiek medīti.
Otrais bankas krahs dažu gadu laikā? FKTK padomei ir jāaiziet un pilnā sastāvā. Kuram ienāca prātā par to vispār diskutēt?
Tas, ka valdības koalīcijas politiķi ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku priekšgalā bija kūtri runāt par FKTK atbildību un nemudināja Krūmanei virzīties uz durvju pusi, ir pašsaprotami. Kamēr publika svilpa Krūmanei, valdība ieguva nedēļu, kuras laikā varēja blefot, ka Krājbankas kraham nebūs ietekmes uz 2012. gada budžeta konsolidāciju, uz airBaltic maksātspēju, uz pašvaldību, valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un galu galā iedzīvotāju makiem. Atvainojiet, ja šajā uzskaitījumā kāda trūkst. Vieglāk teikt finanšu ministra Vilka vārdiem: "Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā." (LETA, 17. novembris.)
Tagad, kad bubulis - Krūmane - ir prom, būs pienācis laiks citu ar bankas krīzi saistīto jautājumu ķidāšanai. Pietiek tam pievēršas, publiskojot valdības un privāto akcionāru vienošanos par airBaltic glābšanu, kurā, iespējams, jau bija ieprogrammēts Krājbankas krahs.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
