Palestīniešu sirdsdraugi - "Progresīvo" partija ar savu aizsardzības ministru šobrīd ir reāls un bīstams apdraudējums Latvijas un Ukrainas drošībai
Alvis Hermanis08.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, kas notiek tagad Izraēlā, nav gluži negaidīts pārsteigums. Pēdējo divu gadu laikā to bieži apmeklēju, kādu laiku tur pat dzīvoju (starp citu, arābu rajonā) un iestudēju izrādi vienā Telavivas teātrī. Un daudzi man teica, ka tuvojas kritiski laiki un valsts tiks ierauta karā, kā visticamāko versiju minot militāru konfliktu ar Irānu un tās sabiedrotajiem.
Izraēla šobrīd ir ne tikai zeme ar visaugstāko "startup" tehnoloģiju koncentrāciju (un līdz ar to vislielāko dārdzību pasaulē), bet patlaban arī ir iekšpolitiski visai saplosīta sabiedrība. No vienas puses, dažādu veidu konservatīvie, kuri uztur nacionālas valsts konceptu, un no otras puses - kreisā un kosmopolītiskā sabiedrības daļa, kurai nacionālas valsts idejas patoss vairs nepiemīt, jo tā sevi redz kā globālos pasaules pilsoņus.
Kopējai bildei jāsaprot, ka Izraēla ir mazītiņa valsts (ar četras reizes mazāku teritoriju nekā Latvija), kas aplenkta no visām pusēm ar arābu valstīm, kuras atklāti un publiski tiešā tekstā vēlas to noslaucīt no Zemes virsas.
Daudzi pauž neizpratni par Mossad bezspēcību. Esmu lasījis vairākas grāmatas par pasaulē slavenāko izlūkdienestu (jo gribēju par viņiem taisīt izrādi), un tā vēsture ir pilna ne tikai ar spīdošām operācijām, bet arī - ar regulārām neveiksmēm. Viņi arī ir tikai cilvēki.
No personīgās pieredzes varu teikt, ka Izraēlas sabiedrības īpatnība ir augstas individuālās atbildības savienojums ar vispārēju un totālu haosu. Tā noteikti nav sabiedrība, kur viss notiek disciplinēti un kārtīgi. Šis dīvainais haoss, kur neviens nevienam neskaitās autoritāte, var būt ļoti produktīvs. Bet dažreiz arī bīstams.
Nekad neaizmirsīšu epizodi, kad covid laikā (kad Izraēlas robežas bija pilnībā slēgtas ārzemniekiem) es lidoju uz turieni tukšā airBaltic lidmašīnā (jo tuvojās pirmizrāde) un man bija kaudze ar caur pazīšanos un grūtībām dabūtām speciālām atļaujām no Izraēlas Iekšlietu un vVselības ministrijām.
Bet tad, kad izkāpu Ben Guriona lidostā, es izgāju pilsētā cauri drošības un muitas kontrolei, tā arī nesatiekot nevienu pašu apsardzes cilvēku. Burtiski - nevienu. Visi drošībnieki un robežsargi laikam bija aizgājuši uzpīpēt. Šo epizodi atcerējos vakar, kad konspirāciju teoriju cienītāji brīnījās par Mossad un armijas nolaidību.
Tad vēl daži novērojumi par mūsu sabiedrības reakciju. "Viss nav tik viennozīmīgi" un tādā garā. Izraēlas valsts vēsture ir garš temats, un tajā šeit neiedziļināšos, katram jāizdara savs mājas darbs pašam. Atkal - tikai viens personīgs novērojums: Izraēlas pilsoņi ir arī arābi, kuri tur dzīvo (tuvu pie 20 procentiem), viņiem ir tās pašas iespējas un dzīves līmenis, kas atkarīgs no katra spējām. Piemēram, mana izrāde bija ivritā, bet starp maniem aktieriem tur bija arī arābu aktieris (kurš diezgan slavens, pateicoties Netflix seriālam Fauda).
Savukārt Gazas sektorā dzīvojošo arābu dzīves līmenis ir nožēlojams. Un iemesls ir viņu pašu izvēle. Katram skaidrs, ka ar to finansējumu, ko gadu gaitā palestīnieši saņem no pārējās pasaules (arī Briseles progresīvajiem un kreisajiem deputātiem pateicoties), viņi sen jau varēja Gazas sektoru pārvērst par vēl vienu Dubaju. Taču izvēlējās citu ceļu. Bērnudārzu celšanas vietā pirka ieročus un raka tuneļus.
Un tiem, kuri tagad Hamas teroristus grib atdalīt no palestīniešu pārējām organizācijām, es ieteiktu pamēģināt tādā pašā veidā atdalīt Putinu no pārējās krievijas. Svētki un līksmošana bija gan Teherānā, Berlīnes un Minhenes musulmaņu rajonos, un arī Telavivas priekšpilsētā Jaffā (arābu priekšpilsētā, kur parasti dzīvoju).
Kas attiecas uz mūsu tautiešu antisemītisma izcelsmi, tad tur viss sen skaidrs. Tā ir lūzeriem un neveiksminiekiem raksturīga un iecienīta lieta jau izsenis. Un, protams, visāda veida progresīvie kreisie aktīvisti vienmēr būs lūzeru pusē, jo upuru kults ir vienīgais pamats, uz kura viņiem viss tur arī bāzējās. Tāpēc viņu vidū (ne tikai Latvijā) jūs nekad neatradīsit nevienu pa īstam profesionāli veiksmīgu cilvēku. Nevienu. Ja nu vienīgi konjunktūras motivētu.
Problēma tāda, ka patlaban soctīklos aktīvā Izraēlas vainas meklēšana lēnām draud pārtapt par visparastākajām "žīdu šāvēju" sapulcēm. Jo tieši tā tas viss vienmēr arī sākas un tas viss jau ir bijis, un sākas atkal no sākuma.
Un visbeidzot pats galvenais: jau PSRS laikos Maskavā tika nodibināta augstskola ārzemju studentiem ar nosaukumu, ja nemaldos, "Patrisa Lumumbas vārdā nosauktais Tautu Draudzības institūts", kuras vienīgais mērķis bija savervēt 3.pasaules studentus VDK/KGB aģentūrai.
Kopš Arafata laikiem (70.-80. gadi) vislielākā ārzemnieku aģentūras grupa skaitliski ar nospiedošu vairākumu pār pārējām tautībām bija palestīnieši. Visus šos gadus Kremlis uzturēja visdraudzīgākos kontaktus ne tikai ar Hamas organizāciju, bet ar visiem pārējiem palestīniešu pārvaldes vadītājiem. Pilnīgi neslēpti (dažus mēnešu vecas fotogrāfijas, kur Lavrovs un Putins apkampjās un bučojas ar viņiem, katrs pats var atrast internetā). Joprojām neticami milzīgs skaits palestīniešu nez kāpēc brīvi runā krievu valodā.
Ezītim skaidrs, ka uzbrukums Izraēlai ir krievijas specoperācija. Lai izveidotu haosu globālajā politikā, lai ievilktu konfliktā arābu kaimiņvalstis (kas palestīniešiem izdevīgi), lai izjauktu Saūda Arābijas lojalitātes plānus Izraēlai, un pats galvenais - lai vājinātu ASV atbalstu Ukrainai. Jo, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, ASV būs spiesta savu enerģiju un resursus tagad pārfokusēt uz Tuvajiem Austrumiem.
Un visi Latvijas palestīniešu fani šai krievijas spēlē ir apzināti vai neapzināti izpalīgi viņiem. Palestīniešu sirdsdraugi - Progresīvo partija ar savu aizsardzības ministru šobrīd ir reāls un bīstams apdraudējums Latvijas un Ukrainas drošībai. Pat, ja viņi paši to nesaprot.
Jautājums par prezidentu - vai arī viņš to nesaprot. Kam grūti noticēt. Bet, ja tā - tad mums ir problēmas.
Šeit vēl pierādījums, ka viss palestīniešu (un ne tikai Hamas) projekts ir krievijas vadīts un KGB/FSB iniciēts. Visi palestīniešu vadītāji no Arafata līdz "labajam" Abasam (nemaz nerunājot par Hamas vadītājiem) ir mācījušies Maskavā.
Visi bez izņēmuma palestīniešu atbalstītāji Latvijā ir šim visam dalībnieki (aiz stulbuma, vai apzināti). Tieši tāpēc Progresīvie ir pretvalstiska organizācija. Jo ātrāk tas pieleks VDD, jo labāk.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
