Paliek bez valsts darba - un metas maksāt biedra naudu un ziedot "Vienotībai"
PIETIEK15.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019. gada sākumā palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā un parādsaistībām dubulti pārsniedzot oficiālos uzkrājumus, Ginta Ozola... ir sākusi aktīvi maksāt biedra naudu un ziedot partijai Vienotība, - šādu no veselā saprāta viedokļa dīvainu ainu rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze saistībā ar ziedojumiem un biedra naudām, ko pēdējos divos gados saņēmusi „tumbočku speciālista” Arta Kampara aizkulisēs finansiāli pārvaldītā partija.
„Jā, esmu ziedojusi partijai Vienotība, jo tās ir manas tiesības, iespējas un izvēle,” – lakoniski skaidro G. Ozola, kura šā gada jūlijā pēc pusotra gada pārtraukuma atgriezās darbā KPV LV ministra vadītajā Ekonomikas ministrijā kā ministra biroja vadītāja.
Taču, uzzinājusi, ka interesējošā tēma ir saistīta ar partijas Vienotība kasē iemaksātajiem ziedojumiem un biedra naudām laikā, kad viņa bija palikusi bez darba Ekonomikas ministrijā, G. Ozola no tālākas sarunas izvairās.
Tikmēr summas cilvēkam, kurš palicis bez stabiliem ienākumiem valsts darbā un kura parādsaistības gandrīz dubulti pārsniedz oficiālos iekrājumus, ir bijušas pietiekami iespaidīgas.
Darbu ministrijā pagājušā gada sākumā zaudējusī G. Ozola saskaņā ar Vienotības oficiālajiem datiem vispirms, 2019. gada 12. jūlijā partijai ir ziedojusi 1000 eiro, kam jau pēc četrām dienām ir sekojusi arī 1000 eiro liela biedra nauda.
Un tas nav viss. Pagājuši nepilni četri mēneši, G. Ozola valsts darbu joprojām nav atguvusi, taču izjutusi vēlmi Vienotībai vēlreiz samaksāt biedra naudu – un jau atkal apaļus 1000 eiro.
Savukārt vēl 1000 eiro lielu biedra naudu G. Ozola Vienotībai iemaksājusi jau šā gada 5. jūlijā. Brīnumainā kārtā tas noticis tieši dienu pirms tam, kad viņa atguvusi savu ekonomikas ministra biroja vadītājas amatu.
„Kā tas sagadījās, ka jūs samaksājāt 1000 eiro biedra naudu Vienotībai dienu, pirms sākāt strādāt par ekonomikas ministra biroja vadītāju? Vai un kāda šiem abiem gadījumiem saistība?” – uz šo jautājumu G. Ozola tagad neatbild.
G. Ozolas amatpersonas deklarācijas nerada iespaidu, ka viņas oficiālais finansiālais stāvoklis – it īpaši, paliekot bez darba – ļautu bez problēmām pabalstīt partiju ar šādām summām.
Atstājot darbu Ekonomikas ministrijā, viņa bija deklarējusi 16 850 eiro uzkrājumus divās bankās, kā arī 30 000 eiro lielas parādsaistības.
Taču, pusotru gadu pavadot bez pierastā valsts darba un atvēlot prāvas summas Vienotībai, G. Ozola, kā rāda viņas šā gada 4. septembrī Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā deklarācija, ir spējusi savus oficiālos iekrājumus pat palielināt, - šā gada jūlija sākumā tie pieauguši jau līdz 19 074 eiro, savukārt parādsaistības tā arī palikušas 30 000 eiro apmērā.
Par to, kā tas bijis iespējams un kādi bijuši partijai atvēlētās naudas avoti, amatpersona izteikties nevēlas. Tāpat joprojām klusē arī Vienotības ģenerālsekretāra amatu ieņemošais A. Kampars, - interesanti, ka savulaik G. Ozola ir bijusi arī viņa biroja vadītāja.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
