Pamēģiniet nesmieties pārāk skaļi: nākamā gada valsts budžeta prioritātes – izaugsme drošā un labklājīgā Latvijā, tikai banku peļņu gan neaiztieciet!
Arvils Ašeradens, finanšu ministrs14.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjerministres Evikas Siliņas vadībā septembra izskaņā valdība apstiprināja nākamā gada budžetam papildu pieejamos līdzekļus prioritārajiem pasākumiem 783,3 miljonu eiro apmērā un virkni iniciatīvu nodokļu jomā. Lai gan prioritārie pasākumi ir tikai daļa no valsts budžeta, tas iezīmē skaidru valdības rīcības virzienu.
Nākamā gada budžeta izdevumi plānoti 16,1 miljards eiro. Lai gan no tiem papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro jeb nepilnus 5%, kā solījusi, valdība tos ir novirzījusi trīs valdības prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai (91,9 miljoni eiro), veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai (275 miljoni eiro) un izglītībai (119,5 miljoni eiro).
Līdzās valdības trīs nosauktajām prioritātēm 176 miljoni eiro novirzīti arī citiem nozīmīgiem pasākumiem valsts labklājības veicināšanai. Piemēram, no 32,6 miljoniem eiro labklājības jomas pasākumiem 14,5 miljoni eiro paredzēti piemaksām pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, 4,2 miljoni eiro – paliatīvās aprūpes sistēmas (hospiss) pilnveidošanai, 5,8 miljoni eiro – atbalstam ģimenēm un bērniem, bet 4,9 miljoni eiro asistentiem un pavadoņiem personām ar invaliditāti. Tāpat 6 miljoni eiro ir atvēlēti inovācijas un eksportu atbalstošajām aktivitātēm un 12 miljoni – mērķētam atbalstam kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai ar Altum starpniecību.
Manuprāt, valdība, strādājot pie 2024. gada budžeta un budžeta ietvara 2024. – 2026. gadam, ir veiksmīgi radusi līdzsvaru starp atbalstu sociāli mazaizsargātajiem valsts iedzīvotājiem un izaugsmes finansēšanu.
Efektīvas armijas kaujas spējas un labi funkcionējoša iekšējā drošība ir primāri risināms uzdevums
Valdība būtisku nodokļu ieņēmumu daļu ir novirzījusi iekšējai un ārējai drošībai. Prognozēts, ka nākamā gada budžetā iekšējai un ārējai drošībai tiks atvēlēti 2,5 miljardi eiro, un valdība apstiprināja papildu 91,9 miljonus eiro.
Papildus piešķirtais finansējums paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu nozarē, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, valsts kiberdrošības stiprināšanai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju uzlabošanai. Valdībai jāmeklē risinājums situācijai, kad, motivējot nodarbinātos bruņotajos spēkos un ceļot atalgojumu, iekšlietu sistēmā nodarbinātie jūtas mazāk novērtēti un maina nozares.
Kopumā 2024. gada aizsardzības nozares finansējums atbilst spēkā esošajam aizsardzības finansēšanas likumam un paredz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijai ir svarīgi skaidri signalizēt mūsu starptautiskajiem partneriem par valsts atbildīgu pieeju katra drošībai, tāpēc 2027. gadā finansējuma apjomu plānots palielināt līdz 3% no IKP.
Skatoties uz drošības konceptu plašāk, valstij ir svarīgi stiprināt arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitāti. Tam nākamgad budžetā tiks atvēlēti 5 miljoni eiro, 2025. gadā – ap 10 miljoniem eiro un 2026. gadā – jau 15 miljoni eiro.
Investīcijas izglītībā, īpaši STEM, veicinās ekonomikas struktūras maiņu
Šogad valdība ir nodrošinājusi vēsturiski lielāko papildu finansējumu izglītībai un zinātnei – 180 miljonus eiro. Tagad izglītība ir nosaukta par vienu no valdības prioritātēm, kas nozīmē turpināt atalgojuma palielināšanu, sākot jau no pirmsskolas iestādēm, un veidot latvisku – vienotu un iekļaujošu – skolu.
No papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem izglītības jomā atvēlētajiem 119,5 miljoniem eiro nākamajā gadā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam. Tas ļaus zemāko pedagoga stundas likmi no 2024. gada 1. janvāra palielināt par 12,2 % vispārējās izglītības pedagogiem un sasniegt vienotu zemāko stundas likmi 9,54 eiro pedagogiem pirmsskolā un vispārējā izglītībā.
Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,4 miljoni eiro. Tas ļaus īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību un veicināt virzību uz izcilību. Papildu finansējums paredzēts augstākās izglītības institucionālā finansējuma pilotprojekta ieviešanai, inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu. Zinātnieki ir nozīmīgs atbalsts valsts virzībai uz ekonomikas struktūras maiņu, un papildu finansējums ir tam skaidrs signāls.
Teju viens miljons eiro papildus paredzēts dabaszinātņu un tehnoloģiju (angliski saukts par STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics) jomās, lai risinātu šo mācību priekšmetu piedāvājuma trūkuma problēmu gan izglītības iestādēs, gan interešu izglītībā. Svarīgi, lai visiem Latvijas jauniešiem veidotos tikpat plašs STEM priekšmetu klāsts, kāds tas ir, piemēram, mūzikas un mākslas skolu tīklā. STEM jomu stiprināšana valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programma trīs gados ļaus sagatavot 180 jaunus skolotājus.
Lai veicinātu vienotās skolas koncepta atbalstu un pāreju uz mācībām latviešu valodā, papildu atvēlēti gandrīz 5 miljoni eiro pedagogu palīgiem un atbalsta personāla atalgojumam, kā arī virs 4 miljoniem eiro dažādu mācību materiālu iegādei, izstrādei un uzturēšanai, uzsvaru liekot uz digitālo saturu.
Ilgtspējīga veselības finansēšanas modeļa pamatā ir uz pacientu orientēta pieeja
Precīzs nākamā gada veselības nozares budžets vēl ir izstrādes procesā, tomēr ir skaidrs, ka 2024. gadā tai tiks atvēlēti ne mazāk kā 1,8 miljardi eiro. Pavisam droši ir tas, ka veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai no finansējuma prioritārajiem pasākumiem ir paredzēti 275 miljoni eiro. Šī finansējuma mērķis ir virzīties uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot papildu finansējumu virknes prioritāro jautājumu risināšanai.
Vairāk nekā 67 miljoni eiro nodrošinās darba samaksas konkurētspēju un dos iespēju medicīnas personālam celt kvalifikāciju. Papildu piešķirtā finansējuma rezultātā darba samaksa ārstiem pieaugs par 10 %, aprūpes personālam – par 5,5 %, atbalsta personālam – par 5,9 %, un pārējiem darbiniekiem – par 44 eiro.
Lai iedzīvotājiem būtu pieejami veselības pakalpojumi un uzlabota pakalpojumu kvalitāte, vairāk nekā 127 miljonus eiro plānots novirzīt slimnīcu gultasdienu tarifa pārskatīšanai un sekundārās ambulatorās aprūpes rindu mazināšanai, un par teju 500 tūkstošiem palielināt ambulatoro izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju skaitu.
Papildu 11 miljoni eiro atvēlēti, lai samazinātu gaidīšanas rindas diagnozes noteikšanai onkoloģijā, nodrošinot vairāk nekā 246 tūkstošus papildu izmeklējumu un vairāk nekā 56 tūkstošus ārstniecisku manipulāciju. Paliatīvajā un stomas pacientu aprūpē situācija uzlabotos vairāk nekā 6 tūkstošiem cilvēku.
Vairāk nekā 50 miljoni eiro paredzēti, lai atvieglotu medikamentu iegādi. Rūpēs par bērnu veselību 10 miljoni eiro tiktu piešķirti zobārstniecības pakalpojumu segšanai, par prioritāti izvirzot reģionus – tās būtu 73 tūkstoši zobārstniecības manipulāciju bērniem. Vēl 3 miljoni palīdzēs nodrošināt papildu ambulatoros pakalpojumus 4,4 tūkstošiem bērnu un uzlabot vakcinācijas pieejamību pret cilvēka papilomas vīrusu, pneimokoku un garo klepu.
Valsts izaugsmei investīcijas un ES fondi ir kritiski svarīgi
Latvijas ekonomika uzrāda augstu noturību –uz kopējā Eiropas Savienības (ES) fona pašlaik tā labi tiek galā ar ārējiem satricinājumiem, ko pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radīja inflācijas kāpums un Eiropas Centrālās bankas centieni to ierobežot, ceļot procentu likmes. Par spīti izaicinājumiem ekonomikas izaugsme šogad prognozēta līdz 1 % no IKP, un šobrīd nav pazīmju, ka Latvija varētu ieiet recesijā, kā vērojams vairākās citās ES valstīs.
Lai virzītos uz ES vidējo labklājības līmeni, Latvijas ekonomikai jāaug straujāk nekā 3 % gadā no IKP. Valdības deklarācijā skaidri iezīmētais mērķis – labklājīga Latvija – mazā ekonomikā sasniedzams vienīgi ar investīcijām izglītībā, zinātnē un inovācijās, kā arī ar valsts atbalstu eksportspējīgiem un inovatīviem uzņēmumiem ar augstas pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem.
Liela nozīme valsts izaugsmē ir ES fondu investīcijām, kuru tiešā ietekme uz IKP svārstās starp 0,6 un 0,8 procentpunktiem. Šogad ES fondu investīcijas plānotas 1,1 miljardu eiro apmērā, savukārt 2024. gadā 1,6 miljardu un 2025. gadā arī 1,6 miljardu eiro apmērā. Ja skatāmies konkrēti uz ES fondu instrumentu investīcijām izglītībā, zinātnē, inovācijās, eksportspējīgu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam, tad nākamajā gadā tie ir vairāk nekā 254 miljoni eiro, un trīs gados kopumā investīciju apjoms pārsniedz 1 miljardu eiro.
Latvijas ilgtspējas pamatā ir stabilas valsts finanses. Fiskālā stabilitāte, kas mums ir pašlaik, dod valstij elastību krīzes brīžos. Ekspertu vērtējumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad indikatīvi būs ap 2,7% no IKP, un zemāks deficīts, ja politika nemainās, tiek prognozēts arī visā vidējā termiņā. Arī vispārējās valdības parāds uz 2023. gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP un uz 2024. gada beigām 40,5% no IKP. Ņemot vērā, ka nākamajos trīs gados valstij būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardu eiro apmērā, valdībai un parlamentam atbildīgi jāpieiet fiskālajai politikai un, pieņemot politiskos lēmumus, īpaši jāvērtē valsts starptautiskās reputācijas riski. Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt Latvijas valsts kredītreitingu, kas novestu pie valsts parāda apkalpošanas izmaksu kāpuma un būtiski ietekmētu budžeta iespējas investēt labklājības līmeņa celšanā un izaugsmē.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
