Iesaki rakstu: 
Iepirkumu uzraudzības biroja ilggadējais vadītājs Andrejs Tiknuss aizvadītajā nedēļā iesniedzis atlūgumu, - to šorīt apliecināja arī pats Tiknuss. Pēc neoficiālām ziņām, šis lēmums cieši saistīts ar ieilgušo AS Pasažieru vilciens pasažieru vilcienu konkursu un politisko spēku vēlmi gūt no tā "dividendes".
Oficiāli tiek apgalvots, ka Tiknusa iesniegums saistīts ar to, ka tuvojas viņa otrā pilnvaru termiņa beigas biroja vadītāja amatā. Taču saskaņā ar Pietiek ziņām Tiknuss atlūgumu nolēmis iesniegt pēc sarunas ar finanšu ministru Andri Vilku, kurš uzstādījis līdzšinējam biroja vadītājam nepieņemamus nosacījumus. Atsevišķi avoti ministrijā runā pat par atklātu spiedienu, kas izdarīts uz Tiknusu.
Pagaidām neviena no iesaistītajām personām šo lēmumu nekomentē. Avoti Finanšu ministrijā Pietiek norādīja, ka šis fakts pagaidām tiek turēts slepenībā lielā mērā tāpēc, ka vēl tiek cerēts - Tiknuss savu lēmumu varētu mainīt. Taču, lai gan Finanšu ministrija vēl klusē, pirmdienas rītā atlūguma iesniegšanas faktu apstiprināja pats Tiknuss.
Tiknusa vadītajai iestādei pēdējā laikā nācies izturēt milzīgu spiedienu saistībā ar AS Pasažieru vilciens jauno pasažieru vilcienu iepirkumu. Kā zināms, skandalozais Vienotības pārstāvis Mārtiņš Greste ir publiski paziņojis, ka konkursa rezultāti bijuši neobjektīvi, un šo partiju pārstāv arī finanšu ministrs Vilks.
Kā jau ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs pēc Šveices kompānijas Stadler sūdzības izskatīšanas jau bija pieņēmis lēmumu atļaut AS Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. par jauno pasažieru vilcienu sastāvu iepirkumu.
Jau bija paziņots, ka līdz apmēram 21. novembrim līgums starp Pasažieru vilcienu un Spānijas kompāniju varētu tikt noslēgts, taču nu iespējams, ka punkts šajā lietā joprojām netiks pielikts.
Pēc neoficiālām ziņām, šajās dienās arī premjera Valda Dombrovska padomniece un viņa ģimenes biznesa partnere Sandra Bukane esot vērsusies Satiksmes ministrijā ar jautājumiem par to, kādas vēl palikušas iespējas minētā konkursa noslēgumu apturēt.
Konkurss par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādi paredz, ka kopējā vilcienu iegādes summa būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
