papildināts - KNAB sācis pārbaudi, saņemot iesniegumu par Vītoliņu; iespējams, tas pamatā kandidatūras atsaukšanai

Iesniegumā KNAB, ko parakstījis SIA Dzelzceļa būve valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sipļivijs un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs, norādīts, ka uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar būvniecības darbu veikšanu transporta nozarē, veicot ar dzelzceļiem saistītu objektu būvniecību, rekonstrukciju utt. Uzņēmums arī piedalās valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos, no kuriem kā lielāko pasūtītāju min VAS Latvijas Dzelzceļš.

Saskaņā ar iesniegumā minēto Vītoliņš un kāds Normunds Krūmiņš „vairākkārtīgi, norādot uz savu ietekmi LR Satiksmes ministrijā un VAS Latvijas Dzelzceļš un draudzīgajām attiecībām ar šo organizāciju vadību, ir izdarījuši uz mums spiedienu nolūkā saņemt no mums naudas līdzekļus par saviem pakalpojumiem, vienlaicīgi dodot divdomīgus mājienus, ka tas sekmēs pozitīvu rezultātu sasniegšanu konkursos, kuros izšķiroša ietekme ir Satiksmes ministrijai. Šo personu prasību neizpildīšanas gadījumā mums tika izteikti draudi, ka turpmāk SIA Dzelzceļa būve būs liegta komercdarbība transporta nozarē”.

Iesniegumā minētas arī atsevišķas epizodes, uz kurām uzņēmēji, kuri esot gatavi viņu sniegtās informācijas patiesīgumu apliecināt arī ar melu detektora izmantošanu, norāda īpaši.

Tā saistībā ar kravas vilciena sadursmi ar dzelzceļa celtni KDE 2009. gada 16. decembrī, kurā vainota SIA Transceltnieks, Vītoliņš un Krūmiņš, atsaucoties uz savu ietekmi, piedāvājuši par 5000 latu atlīdzību ietekmēt izmeklēšanas komisijas lēmumus „nolūkā, lai panāktu SIA Transceltnieks kā SIA Dzelzceļa būve tiešā konkurenta izsniegto licenču anulēšanu”.

Otra iesniegumā minētā epizode - apmaiņā pret līguma noslēgšanu ar Vītoliņam un Krūmiņam piederošo SIA Loģistikas partneri viņi esot solījuši, ka, pateicoties viņu sniegtajiem pakalpojumiem, Dzelzceļa būve varēšot sekmīgi strādāt Latvijas tirgū, kā arī piedalīties Latvijas Dzelzceļa izsludinātajā konkursā Otro sliežu ceļu posmā Skrīveri - Krustpils būvniecība.

„Tā kā K.Vītoliņš un N.Krūmiņš savus pakalpojumus piedāvāja ļoti uzstājīgi, pieļaujot, ka šīs personas, izmantojot savu ietekmi, varētu apdraudēt SIA Dzelzceļa būve komercdarbību, un neredzot savās darbībās nekā prettiesiska, SIA Dzelzceļa būve parakstīja līgumu ar SIA Loģistikas partneri, paredzot K.Vītoliņa un N.Krūmiņa piedāvāto pakalpojumu apmaksu,” teikts iesniegumā.

„Tikai pēc minētā līguma parakstīšanas, kad K.Vītoliņš un N.Krūmiņš kļuva atklātāki, no viņu teiktā varēja nojaust, ka no SIA Loģistikas partneri samaksātajām naudas summām varētu tikt veikti maksājumi LR Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Dzelzceļš amatpersonām to labvēlības iegūšanai saistībā ar izsludināto konkursu,” iesniegumā min uzņēmēji, norādot, ka joprojām neesot saņēmuši savu parakstītā līguma eksemplāru, kas radot aizdomas, ka „arī turpmāk K.Vītoliņš un N.Krūmiņš turpinās izteikt mūsu kompānijai visāda veida draudus”.

Ņemot vērā iesniegumā minēto, abi uzņēmēji lūguši KNAB pārbaudīt šos apstākļus, veicot Kriminālprocesa likumā paredzētās darbības. „Uzskatām, ka K.Vītoliņa un N.Krūmiņa darbībā iespējams var būt noziedzīgu nodarījumu pazīmes, par ko kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma XXIV nodaļā Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, t.sk., 326.1pantā, kurā ir paredzēta atbildība par tirgošanos ar ietekmi, vai arī 323.pantā, kas savukārt paredz atbildību par kukuļdošanu,” teikts iesniegumā, īpaši norādot: „Par faktiem, kas norādīti iesniegumā, esam gatavi liecināt personīgi, kā arī apstiprināt tos ar poligrāfa pārbaudi.”

Vītoliņa oficiālais skaidrojums par savu atteikšanos no tālākas līdzdalības konkursā ir – neesot lielas jēgas to turpināt, jo viņš nesaskatot stingru Saeimas atbalstu un nepiedalīšoties balsu meklēšanā.

Savukārt pats Vītoliņš sarunā ar Pietiek visus viņam izteiktos pārmetumus kategoriski noraidīja:

- Stipri šaubos, jo vienīgais, kas kaut ko rīkojies, ir Dzelceļa būve. Ja nu tāda lieta ir, tad tas ir viens no maniem mērķiem, lai pārbaudītu visu, kas ar mani saistīts, un tas nu gan būtu forši, ja uz Dzelzceļa būves iesnieguma pamata varētu sākt pārbaudīt visus viņu darījumus.

- Viņi raksta, ka jūs esat draudējis un izdarījis spiedienu.

- Malači. Un kādā tematā es to esmu darījis?

- Vai jūs bijāt informēts, ka KNAB ir šāds iesniegums?

- Nē.

- Ko jūs varat teikt par konfliktu ar Dzelzceļa būvi?

- Es domāju, ka jau tas vien, ka es esmu kriminālprocesā atzīts par cietušo ar miljonu eiro zaudējumiem, varētu liecināt, ka kaut kas ar šo kompāniju nav kārtībā. Iespējams, ka ir vēl trakāk. Ka tie juristi, kas ir viņiem apkārt, ir pirkuši dažus prokurorus un, iespējams, arī citas amatpersonas. Vēl trakāk – viņi turpina mēģināt ietekmēt. Tā kā šī dalība manā konkursā noteikti nodrošina pietiekami lielu caurspīdīgumu, es domāju, ka tiem cilvēkiem nebūs tik viegli vairs nopirkt amatpersonas un ietekmēt cilvēkus. Ja tāds iesniegums ir, tas ir labi, jo tas dod man iespēju sniegt KNAB papildu informāciju par šo uzņēmumu. Lai KNAB varētu interesēties par kādu amatpersonu, tai vajadzētu pēdējo gadu laikā būt pieņēmušai kādas lēmumus vai arī būt kādās attiecībās ar valsti, valsts naudas saņemšanu. Tā kā es esmu pēdējā laikā strādājis tīri privātā biznesā, tad, malači, uz priekšu, jo Dzelzceļa būve gan ir saņēmusi pasūtījumus gan no Latvijas Dzelzceļa, gan citu valstu dzelzceļiem, viņiem ir nākusi iekšā valsts nauda. Par to, ka viņi būtu godīgi vinnējuši konkursos, neesmu dzirdējis. To, ka viņi ir mēģinājuši pirkt dažus dzelzceļa darbiniekus, esmu dzirdējis. Būs jautri. Tas ir šovs. Super. Sākas.

Novērtē šo rakstu: