papildināts - Siliņas versija par ienākumiem ticama, vīram varēja būt nepieciešamais miljons; atklājas - viņš savulaik tiesāts par kukuļdošanu
L. Lapsa26.10.2011.
Komentāri (45)
Turīgās Saeimas deputātes, Zatlera reformu partiju pametušās Elīnas Siliņas oficiālais skaidrojums, ka pie iespaidīgajām uzkrātajām summām viņa esot tikusi, veiksmīgi noguldot bankas depozītā vīra uzkrājumus, ir ticama: Pietiek apkopotie dati rāda, ka viņas uzrādītajam dzīvesbiedram – uzņēmējam Andrim Treijam patiešām varēja būt likumīgā un uzskatāmā ceļā ieguldāmais aptuveni miljons latu un pat lielāki uzkrājumi. Tiesa, vienlaikus atklājies, ka Treijs 2008. gadā notiesāts ar reālu cietumsodu par ceļu policijas kukuļošanu.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 1973. gadā dzimušais Andris Treijs ir plašākai sabiedrībai mazpazīstams, taču savā – būvniecības un nekustamo īpašumu jomā pietiekami labi zināms uzņēmējs.
Pašlaik viņš ir tikai SIA Sarkanās klintis valdes loceklis, bet ir bijis gan būvkompānijas RBSSKALS valdes loceklis, gan pārvaldes institūciju pārstāvis vēl lielā skaitā uzņēmumu – gan SIA RBSSKALS Serviss padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA FORA Development padomes loceklis, gan SIA Baltic International Construction Partnership padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA RBSSKALS Būvsabiedrība un SIA RBSSKALS Būvvadība padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA Ostas skati padomes priekšsēdētājs, gan SIA Darbaspēka aģentūra padomes priekšsēdētāja vietnieks, gan SIA Bamtec Baltics padomes priekšsēdētājs, gan SIA D.A.K. nami padomes loceklis u.c.
Treijam, kā rāda Lursoft datu bāze, pašlaik pieder kapitāldaļas SIA Sarkanās klintis (100%), SIA EKO Stikls (15,86%) un SIA Damma (26,57%). Pašlaik Treijam oficiāli nepieder neviens nekustamais īpašums, taču redzamākos ienākumus viņam gados pirms ekonomiskās krīzes sākuma devuši tieši darījumi ar nekustamajiem īpašumiem.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, iespaidīgu darījumu Treijs veicis 2006. gada novembrī: kopā ar Juri Mūrnieku pārdodot 2/7 no 3694 kvadrātmetru zemesgabala ar namīpašumu Rīgā, Vecāķu prospektā 193, viņi divatā no nekustamo īpašumu jomā tolaik pazīstamā uzņēmēja Bruno Veidemaņa saņēmuši 1,69 miljonus latu.
Savukārt vairāk nekā hektāru lielu zemesgabalu Rīgā, Vecāķu prospektā Treijs kopā ar Mūrnieku divos darījumos 2007. gada janvārī tam pašam Bruno Veidemanim un viņa kompanjonam Sergejam Degiļam pārdevuši, kopā saņemot vairāk nekā 514 tūkstošus latu.
Šie divi darījumi vien, ņemot vērā nelielās summas, par kādām Treijs ar kompanjonu šos īpašumus iegādājušies, Siliņas dzīvesbiedram devuši vairāk nekā miljonu latu tīrās peļņas.
Ar šo miljonu varētu būt pieticis, lai, to 2009. gadā noguldot latu depozītos, procentos tiešām saņemtu Siliņas minētos 197 tūkstošus latu, par kuriem viņa ceturtdien izplatītajā skaidrojumā par saviem finanšu avotiem raksta:
„Precizēju, ka manas finansiālās labklājības avots ir veiksmīgi bezskaidrās naudas darījumi, izmantojot dažādus finanšu instrumentus. Piemēram, 2009. gadā, kad dēļ spekulācijām ap lata devalvāciju tirgū bija augstas LVL depozītu likmes, es ieguldīju savus un dzīvesbiedra uzkrājumus LVL depozītos, kuru gada likmes pārsniedza 20%, tādējādi nopelnot 197,767.70 LVL.”
Saskaņā ar Siliņas iesniegto priekšvēlēšanu deklarāciju viņai bankās glabājas nepilni 300 tūkstoši latu un vairāk nekā 311 tūkstoši eiro, savukārt viņas parādsaistības ir 288 tūkstoši eiro un 160 tūkstoši latu. Šīs parādsaistības saskaņā ar viņas oficiālo skaidrojumu tad arī ir dzīvesbiedra aizdevums. Kā rāda oficiālo datu bāzu informācija, pašas Siliņas oficiālā uzņēmējdarbība un īpašumu darījumi ir bijuši nenozīmīgos apmēros.
Kopumā rodas iespaids, ka Treijs savukārt no uzņēmējdarbības pašlaik ir faktiski aizgājis – viņa SIA Sarkanās klintis reālu uzņēmējdarbību neveic, un tās būtiskākais īpašums ir 4,52 hektārus liels nekustamais īpašums Sarkanās klintis Salacas ielejas dabas parkā, kas 2007. gada rudenī iegādāts par 70 tūkstošiem latu.
Kā vēstījuši mediji, 2008. gada aprīlī Treijam bijušā Rīgas Ceļu policijas šefa Guntara Levicka krimināllietas ietvaros tiesa par kukuļdošanu piesprieda septiņu mēnešu reālu cietumsodu. Apelācijas instancē Treijs tika sodīts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem, sods nosakot nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Kā tolaik ziņoja LETA, apsūdzībā bija norādīts, ka 2006. gada 13. novembrī Treijam par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Vēloties izvairīties no soda, viņš caur starpnieku nodevis 100 latus kukulim. Levickis naudu pieņēmis un 2006. gada 16. novembrī izbeidzis administratīvo lietvedību. Starpnieku tiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, bet Levickim Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta piesprieda trīs gadu cietumsodu.