Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandējumos, ir kļuvuši par patīkamu, turklāt neviena neuzskaitītu piedevu pārējam atalgojumam, - faktiski uz valsts rēķina ierēdņi un politiķi gūst iespēju iegādāties lidojumus un citus labumus sev un ģimenes locekļiem.

Vācijas politiķiem jāaiziet par punktu piesavināšanos

„Krāj pins punktus un iegūsti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valūta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainītu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartēm,” – tā savus lojalitātes punktus reklamē aviokompānija airBaltic.

Arī lielai daļai citu pasaules aviokompāniju ir lojalitātes programmas, kuru būtība ir viena un tā pati – jo vairāk, tālāk un biežāk cilvēks lido, jo vairāk lojalitātes punktu viņš saņem, un tos iespējams apmainīt pret „bezmaksas” lidojumiem un citām vērtībām.

Īsti bez maksas gan šie lojalitātes punkti ir cilvēkiem, kuri paši par saviem lidojumiem nemaksā, un viņu vidū liela daļa ir valsts amatpersonas, kas dodas dienesta komandējumos.

Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnītos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzībām. Viņu vidū bija Berlīnes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandējumos iegūtos aviokompānijas Lufthansa Bonus Miles lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvēkiem.

G. Gisi bija spiests aiziet no amata un publiski paziņoja: „Es esmu pieļāvis kļūdu, ko es sev nevaru piedot.” Turklāt viņš nebija vienīgais, kas šādas valsts un personiskās kabatas sajaukšanas dēļ zaudēja amatu, - par to pašu tika apsūdzēti vēl vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.

Latvijas izņēmums – Kultūras ministrija

Taču, kamēr Vācijas politikā šāda valsts līdzekļu izmantošana personiskām vajadzībām tiek uzskatīta par nepieņemamu un ir aizliegta ar likumu, Latvijā situācija ir pilnīgi citāda.

Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs valda neformāls viedoklis – dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses.

Diena atrada tikai vienu izņēmumu – Kultūras ministriju. Daces Melbārdes vadītā ministrija atklāj, ka tāpat kā citās valsts iestādēs arī tajā airBaltic lojalitātes programmas pins punkti tiek uzkrāti katrai fiziskajai personai – ministrijas darbiniekiem, nevis ministrijai kā biļešu pasūtītājam.

Taču šī bija vienīgā ministrija, kas uzskatīja par nepieciešamu nekavējoties veikt vadošo iestādes amatpersonu aptauju, lai noskaidrotu, ka pēdējos divos gados uzkrātos punktus nav izmantojusi ne pati ministre, ne kāds no astoņiem vadošajiem ministrijas darbiniekiem.

Tomēr arī Kultūras ministrija izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu - kādi iekšējie normatīvie akti iestādē nosaka kārtību rīcībai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem, ko iestādes darbinieki ir ieguvuši, dodoties valsts apmaksātos komandējumos un citos ārvalstu braucienos, un ko nosaka šie normatīvie akti. Cik noprotams, šādu noteikumu nav arī šajā iestādē.

Satiksmes ministrs klusē tāpat kā viņa ministrija

Šā gada janvārī jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits plašu ievērību guva ar savu publisko atteikšanos no airBaltic viņa lojalitātes kartei piešķirtās VIP pakalpojumu paketes (iespēja divreiz gadā bez maksas ceļot biznesa klasē un pārvadāt rokas bagāžu, izmantot VIP zāli un prioritāru reģistrāciju).

„Šāda veida piedāvājumi nav savietojami ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonām. Otrkārt, tas nebūtu ētiski attiecībā pret tiem daudzajiem miljoniem airBaltic pasažieru, kas lido, izmanto pakalpojumus un viņiem šis īpašais VIP pakalpojums ir jānopelna,” toreiz paziņoja T. Linkaits.

Toties par valsts apmaksātos lidojumos saņemtiem lojalitātes punktiem personiskām vajadzībām principiālais satiksmes ministrs ir daudz nerunīgāks, - viņš pats uz jautājumiem šai saistībā vispār neatbild, un arī viņa vadītā Satiksmes ministrija pauž Kultūras ministrijai diametrāli pretēju nostāju.

T. Linkaita vadītā ministrija uzskatot, ka, tā kā „spēkā esošie normatīvie akti nereglamentē aviokompāniju lojalitātes karšu un tajos uzkrāto punktu izmantošanas noteikumus”, ministrijas iekšējos normatīvos dokumentos nekāda atsevišķa kārtība rīcībai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem neesot noteikta.

Arī uz atkārtotu Dienas jautājumu, vai tiešām Satiksmes ministrija nevēlas un negatavojas noskaidrot, kādu personisko labumu no dienesta komandējumiem, tātad uz valsts rēķina ir guvušas ministrijas vadošās amatpersonas, atbilde ir – tas netiks noskaidrots.

Apliecinājumam, ka „ministrija, iegādājoties aviobiļetes darbinieku komandējumu nodrošināšanai, neievāc un nekad nav ievākusi informāciju par darbinieka privātā rīcībā esošajām lojalitātes kartēm vai dalību jebkādās lojalitātes programmās”, T. Linkaita vadītā iestāde vēl piebilst – tā veicot „tikai tādu savu darbinieku personas datu apstrādi, kurai ir likumīgs pamats un leģitīms nolūks”.

Reirs, Bordāns, Rinkēvičs – klusē visi

Līdzīga ir arī citu ministriju nostāja. „Attiecībā uz amatpersonu personīgā lietošanā esošām lidsabiedrību lojalitātes kartēm vai individuālu dalību atlaižu programmās, kuras piesaistītas konkrētai personai, informējam, ka ārējie normatīvie akti neaizliedz valsts pārvaldes darbiniekiem vai amatpersonām individuālu dalību lojalitātes vai atlaižu programmās,” skaidro Finanšu ministrija.

Tās ieskatā valsts pārvaldes normatīvie akti un darba līgumi neparedzot informācijas par bonusa punktu piešķiršanu un to izlietojumu apstrādi, jo šādu personas datu apstrādei neesot tiesiska pamata. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs uz jautājumu, cik lojalitātes punktus viņš saņēmis par lidojumiem dienesta komandējumu ietvaros un kā tos izmantojis, atbildēt nevēlas.

Arī bezkompromisu tiesiskumu sološā Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija apliecina, ka „neviens normatīvais akts Latvijā, tajā skaitā Tieslietu ministrijas iekšējie noteikumi, neregulē kārtību par aviokompāniju lojalitātes punktiem”.

Savukārt uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka arī ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki un departamentu vadītāji atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko saņēmuši pēdējos divos gados, un par to izlietojumu, atbilde vairs netiek sniegta.

Ārvalstu komandējumos pērn īpaši intensīvi braucis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, - ministra un viņa sabiedrisko attiecību padomnieka Mārtiņa Drēģera komandējumiem 2018. gadā kopā iztērēti 118 885 eiro. Tomēr ne politiķis, ne viņa vadītā ministrija datus par privāti sakrātajiem un iztērētajiem lojalitātes punktiem neatklāj.

Arī šajā ministrijā neesot izdoti iekšējie normatīvie akti, kas regulē rīcību ar aviokompānijas lojalitātes punktiem, kā arī ministrijā netiekot veikta nekāda uzskaite par aviokompānijas lojalitātes punktiem.

Vienīgā atšķirība – uz jautājumu, vai arī pārējās Ārlietu ministrijas vadošās amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko tās par dienesta braucieniem saņēmušas pēdējo divu gadu laikā, tiek paskaidrots – ministrijas atbilde, ka tai šādu datu nav, neesot „interpretējama tādējādi, ka ministrijas amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem un to izmantošanu”.

Tikmēr pašas Ārlietu ministrijas amatpersonas – ministrs, valsts sekretārs, tā vietnieki un departamentu vadītāji –, faktiski apgāžot šo atbildi, ziņas par to, kā izmantojuši sakrātos lojalitātes punktus, tomēr nesniedz.

Valsts kontrole mēģina izlocīties

Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arī Elitas Krūmiņas vadītajā Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtiem lojalitātes punkti tiek uzskatīti par personisku mantu, šī iestāde tāpat skaidro – tā revīzijās nekad neesot vērtējusi jautājumu saistībā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešķiršanu un izmantošanu publiskajā sektorā.

Valsts kontrole būtībā apliecina – ir reizes, kad šī citkārt asā un principiālā iestāde var būt ļoti nevarīga. „Dati par piešķirtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rīcībā un šāda informācija Valsts kontroles pārbaudēm nav pieejama,” E. Krūmiņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšķirīga politika lojalitātes punktu piešķiršanā”

E. Krūmiņas vadītā iestāde izsaka pateicību par „jautājuma aktualizēšanu”, taču uz jautājumu, vai šajā jomā tiek plānotas kādas darbības, vispirms vienkārši neatbild un tikai pēc atkārtotas jautāšanas apliecina, ka „neplāno veikt revīziju, lai vērtētu jautājumu par konkrētu personu rīcību, izmantojot/neizmantojot aviokompāniju piešķirtos lojalitātes punktus”.

Lai gan airBaltic akciju kontrolpaketes turētājs ir Latvijas valsts, E. Krūmiņas viedoklis esot: „Likumdevējs Valsts kontrolei nav piešķīris pilnvaras veikt revīzijas privātās kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas vai akcijas nepieder publiskai personai, kā arī pārbaudīt privātpersonu darījumus.”

KNAB sācis pārbaudi

Tiesa, valsts iestāžu nostājai var nākties mainīties. Kopš februāra beigām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudi saistībā ar tam iesniegumā norādītiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un gadiem ilgi ir bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķi personiskajām vajadzībām.

„Šie lojalitātes punkti ir uzskatāmi par materiālu vērtību, jo tos saņemošās personas tos var apmainīt pret bezmaksas lidojumiem, uzturēšanos viesnīcās un citiem labumiem. Tas nozīmē, ka šajās iestādēs, iespējams, sistemātiski un gadiem ilgi amatpersonas ir nelikumīgi izmantojušas valsts resursus un guvušas no tām personisku labumu,” teikts iesniegumā, kurā minētos faktus pašlaik pārbauda KNAB.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...