Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!

Ar interesi pirms tam bijām izlasījuši tulkoto amerikānietes grāmatu (viņas disertācijas darbs) par Miervaldi Poli. M. Polis (cik man zināms) izstādes (savas) iekārtošanā un atklāšanā nepiedalījās, par to – slava viņam! Cilvēka daba, jo sevišķi mākslinieku daba, ir rāmjos neieliekama, vismazāk jau kaut kādos konceptuālos rāmjos.

Taču mani pārsteidza tas, ka pirmā izstāde jaunatvērtajā LNMM ir Miervaldim Polim, nevis pirms 150 gadiem - 1866. gada martā dzimušajam Janim Rozentālam – latviešu klasiķim mākslā, celmlauzim, viņam, kura vārdā nosaukto skolu ir beidzis arī Miervaldis Polis.

Un ko gan jūs zināt par M. Poli? Varat viņu nosaukt par galma gleznotāju, jo uzgleznojis gan Gunti Ulmani, gan visā augumā Vairu Vīķi – Freibergu ar visiem ordeņiem. Jā, un tad? Arī Goija gleznoja spāņu galmu savā laikā un atļāvās arī kariķēt.

Nu, pēc M. Poļa izstādes bija jau arī Rozentāla darbu izstāde. Taču bija savādi tukša muzeja sajūta 2016. gada 4. jūnijā, jo nebija vairs pastāvīgās, pierastās klasiķu kolekcijas, - varēja apbrīnot daudzas tukšās sienas, it kā veiksmīgo muzeja rekonstrukciju, lai līdzinātos Eiropai un pasaulei.

Ir muzeja veikaliņš, pagrabstāvā dārgs restorāns; te cenu ziņā var sacensties ar Parīzes Luvru, lai gan tur restorāns ir atdalīts no muzeja. Varbūt LNMM (Māra Lāce), KM vadība (Dace Melbārde), citas vadošās toņa noteicējas domā, ka tauta jau ir tādi muļķa ļautiņi, joprojām tikai un vienīgi „reņģu ēdāji”? Jūsu zināšanai - pašlaik 1 kilograms reņģu maksā apmēram 1 eiro, un ne visi Latvijā var atļauties tās ēst.

Bet ir sajūta, ka muzejs ir krietni iztīrīts, veikta ģenerāltīrīšana. Kur paliek Ausekļa Baušķenieka, Ģederta Eliasa, Edvarda Kalniņa, Leo Kokles, Kārļa Miesnieka, Konrāda Ubāna, Aleksandra Zviedra un citu, daudzu citu stūrīši, ja jau ir Borisa Bērziņa patukšā zāle? Nemaz jau nepieminu „senos” klasiķus.

2016. gada rudenī LNMM sekoja Jura Dimitera darbu, pārsvarā, protams, plakātu izstāde. Visu cieņu viņam, viņa humora izjūtai – kā māte (Dž. Skulme) gribēs – tā notiks. Tā ir J. Dimitera konceptuālā smiešanās par sevi un pastāvošo varu kā sava veida spēka pārbaude. Bet spēku samērs ir nevienlīdzīgs. To, ko var Juris Dimiters ar „mammu” un citām „mammām” un „tētiem”, to citi nevar, nav tādu izsišanas spēju. Šai izstādei arī zīmīgs nosaukums „Priekškara paslēpes”. Kas paliek aiz priekškara? Pārāk daudz un daudzi.

Ļoti ceram pavisam drīz LNMM skatīt 2017. gada 21. janvārī mirušās Birutas Baumanes darbus. Nākotnē gribētos redzēt Varslavānu – Kirkes dzimtas darbus, Avotiņu dzimtas darbus, beidzot kopā dvīņu brāļu Andreja un Jura Ģērmaņu gleznas, tautā iemīļotā mākslinieka Jāņa Anmaņa gleznas. J. Anmanis ir gan LMS biedrs, bet mūžīgi neatbilstošs kaut kādām koncepcijām, mūždien noraidīts, bet tie ir tikai mani sapņi.

Bet kādas ir slēptās koncepcijas? Izvēloties LNMM izstādīt Zuzānu pāra savākto privāto kolekciju, atklājot to ar pompozitāti – ar Mārtiņu Bondaru, Solvitu Āboltiņu, Edgaru Jaunupu, Zatleru pāri – kā augsti lūgtos viesus, tiek parādīts – cik cienījams, godājams ir pašreizējā Latvijā tāds arods kā kazino bizness: tas ir ne tikai naudu nesošs, bet cienījams, godājams. Ka kazino un Vecrīgā – lūk, īstenība, kas vairs nav ilūzija!

Zuzānu privātās kolekcijas atklāšanā ir viss elitāri politiskais kronis, māksla tik tiešām pieder viņiem! Nav nekādas starpības, kādas politiskās partijas vai biznesa aprindas viņi pārstāv. Tad jau labi, ka netiek izstādīti ne Ģērmaņi, ne Purmale, ne Aija Zariņa, ne J. Anmanis.

Mums atliek Vizmas Belševicas vārdi: „Sen patiesības akās ūdens rūgts,/Ar meliem sajaukts, nedzesina slāpes./Par agru atzīšanas koka auglis plūkts/Un zobus nomizojis. Mute ilgi sāpēs./Pār malām vilšanās un vēlo šaubu mērs.”

Stipri vārdi, kuri nenoveco, kaut atrodami tālajā 1969. gadā izdotajā mazajā krājumiņā „Gadu gredzeni”, izdotā un tūlīt izņemtā no apgrozības, jo neatbilda arī ne toreizējam laika garam, ne konceptuālajām prasībām. Tie vārdi nemirst.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...