Par "Krājbankas" administratora aizdomīgo darījumu ar "BAS" komercķīlu Ekonomikas policijai lūgts ierosināt kriminālprocesu
PIETIEK05.11.2012.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics 27. augusta aizdomīgo līgumu par airBaltic bijušā privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) prasījuma tiesību pārdošanu trešajai pusei, būtiski samazinot to vērtību, oktobrī saņemts iesniegums Ekonomikas policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret Krājbankas administratoru un citām darījumā iesaistītajām personām, kā arī uzlikt arestu komercķīlai, par kuru slēgts pārdošanas līgums.
Pietiek jau rakstīja, ka ar maksātnespējīgo Latvijas Krājbanku saistītā SIA Atlantijas biroji par 20 miljonu latu vērtajām airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS prasījuma tiesībām pret nacionālo lidsabiedrību samaksājusi tikai 1 miljonu latu. Atlikušos 19 miljonus latu Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics tam ļāvis samaksāt turpmāko 15 gadu laikā, turklāt maksājumus uzsākot vien 2018. gadā, rāda Pietiek rīcībā nonākušais komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums, kas datēts ar 27.augustu.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē saistībā ar šo aizdomīgo līgumu oktobrī saņemts kāda likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kreditora iesniegums, lūdzot uzsākt kriminālprocesu pret Krājbankas administratoru, KPMG Baltics pilnvaroto personu Jāni Ozoliņu, SIA Atlantijas biroji valdes priekšsēdētāju Sandri Kārklīti, līgumu tāpat parakstījušo Snoras bankas maksātnespējas administratoru Nīlu Kūperu, kā arī ar KPMG Baltics saistītajiem Unu Petrausku Ediju Ziediņu un Jāni Bankovu.
Nosacījumi, uz kādiem Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics 27. augustā pārdevis par 20 miljoniem latu novērtētās airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS saistības pret Krājbanku un Snoras banku, izrādījušies ārkārtīgi izdevīgi Krājbankas meitausuzņēmumam SIA Atlantijas biroji, bet ne bankas kreditoriem, liecina Pietiek rīcībā nonākušais komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums.
Ekonomikas policija saistībā ar šiem faktiem saņēmusi lūgumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret līguma slēgšanā iesaistītajām personām, jo kāds no Krājbankas kreditoriem uzskata, ka iepriekš nosauktās personas "personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ir ļaunprātīgi izmantojušas zādzību (piesavināšanos) lielā apmērā". Iesniegumā apgalvots, ka Krājbankas administrators Ozoliņš "bez zādzības ir arī ļaunprātīgi izmantojis pilnvaras". Darījuma rezultātā starp Krājbankas maksātnespējas administratoru un SIA Atlantijas biroji "bez nekāda tiesiska pamata ir samazināta Krājbankas īpašuma masa par vairāk kā 42 miljoniem latu, un Krājbankas kreditoriem tā rezultātā tiek nodarīts kaitējums tieši šādā apmērā", apgalvots Ekonomikas policijai nosūtītajā iesniegumā.
Kā zināms, pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.
Līgumam pievienotie pielikumi rāda, ka BAS mantas vērtība tobrīd sastādījusi kopumā 62,8 miljonus latu. Tomēr saskaņā ar komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu novērtējums samazināts līdz 20 miljoniem latu.
Saskaņā ar līguma pielikumiem BAS ieguldījumi citu sabiedrību kapitālā bijuši 39 862 lati, BAS prasījumi pret juridiskām un fiziskām personām (tostarp Bertoltu Fliku) kopumā bijuši par 32 442 088 latiem, bet BAS prasījuma tiesības pret trešo personu (ietver vairākus ar airBaltic saistītus darījumus, tostarp aizdevumus, avansa maksājumu par kapitāldaļām un maksu par zīmolu atpakaļpirkuma darījumu) kopumā bijušas par 30 350 759 latiem.
Tomēr līguma slēdzējas puses vienojušās, ka BAS prasījuma tiesības pret trešo personu, t.i. airBaltic novērtējamas par 20 029 914 latiem. Turklāt saskaņā ar līgumu pircējam - SIA Atlantijas biroji - desmit dienu laikā no darījuma noslēgšanas brīža (27.augusta) bijis jāsamaksā vien 5% no šīs pirkuma maksas, t.i. 1 001 495 lati. Atlikušos 19 028 499 latus pircējam ļauts atmaksāt nākamo 15 gadu laikā. Turklāt maksājumus ļauts sākt tikai sestajā gadā pēc līguma noslēgšanas, t.i. 2018. gadā, rāda līguma nosacījumi.
KMPG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis septembrī uzreiz pēc ķīlas tiesību pāriešanas medijos apgalvoja, ka tas esot darīts, lai BAS iepriekšējās vadības dēļ nepieļautu miljoniem latu vērtās ķīlas samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistības no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistības un tādējādi neesot pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt ķīla esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.
Laikraksts Dienas bizness septembra sākumā publicēja analīzi par šī darījuma mērķiem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistīta ar centieniem nezaudēt nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesības uz BAS prasījumu tiesībām, ja kādam tiesā tomēr izdotos panākt BAS maksātnespējas atzīšanu. Otrā versija saistīta ar vēlmi iedrošināt lidsabiedrības airBaltic potenciālo pircēju, ka prasījuma tiesības pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
