Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Par "krāsainajiem" migrantiem

Voldemārs Odišvili
03.06.2015.
Komentāri (48)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav "slidenākas" tēmas Rietumu pasaulē kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, kura visu laiku skaitījās tabu un par kuru (ļoti nedroši) sāka runāt tikai pavisam nesen.1

Tātad kas tas ir - White flight?2 Tā ir globāla problēma, par to daudz strīdas, un katrā valstī tai ir sava specifika, bet viena lieta ir skaidra - baltie pamet pilsētas, "laižas" prom uz nomalēm un priekšpilsētām, jo negrib dzīvot starp "krāsainajiem". Viņi dara to nevis tāpēc, ka šos cilvēkus neieredzētu (kā tas bieži vien tiek pasniegts), bet tāpēc, ka labāk jūtas sev ierastā vidē - starp savējiem!

Kā tas notiek? Tiklīdz kādā rajonā sāk apmesties "krāsainie", tā baltie cenšas pārcelties uz citurieni. "Brīvās" vietas nekavējoties aizņem kāds no jaunatnācēju kopienas. Tā īsā laikā tas kļūst par "viņu" rajonu. Ir dzirdēts pat par gadījumiem, kad tikušas pielietotas kriminālas metodes, lai piespiestu baltos pārdot savus īpašumus "zem tirgus cenas". Bieži vien šie cilvēki, nespēdami nopirkt adekvātu dzīvojamo platību pilsētā, pārceļas uz nomalēm, priekšpilsētām vai arī citām valstīm, kur privātīpašuma cenas un dzīves dārdzība ir zemāka. Pagājušajā gadā Lielbritāniju esot pametuši apmēram 1,8 miljoni britu.

No "krāsainajiem" rajoniem ir viens solis līdz tā sauktajām etniskajām minivalstīm, kuras, ignorējot valsts likumus, dzīvo saskaņā ar savām tradīcijām. Iebraucēji pamazām pārņem biznesa struktūras, iekļūst vietējās valdībās, kļūst noteicēji pilsētās un perspektīvā arī valstī.

Kādreiz tika uzskatīts, ka etniskā minoritāte integrēsies britu sabiedrībā. Nekas no tā nesanāca! Tad sāka runāt par multikulturālu sabiedrību (izklausās smukāk nekā segregācija3). Pēc nesenajām spridzināšanām Londonā tika atmesta krietna daļa britiem raksturīgās divkosības, un sāka runāt par to, ka nepareiza imigrācijas politika novedusi valsti bezdibeņa malā - gandrīz vai pilsoņu kara priekšvakarā - un sprādzieni Londonas metro esot kas līdzīgs šī kara pirmajām zalvēm.

UK pašlaik esot tādā ķezā, ka pat opozīcijas partija neuzdrīkstoties par to stāstīt tautai, un ko vispār varot prasīt no valdības situācijā, kad neviens pat īsti nezinot, cik cilvēku ir valstī! Izklausās pēc anekdotes, vai ne?4

Bet... kāpēc es jums to stāstu? Kāds tad mums latviešiem ar to visu sakars - tās ir britu problēmas, lai viņi par to arī uztraucas! Tā gluži nav. Mūsu iestāšanās EU nozīmē brīvu darbaspēka kustību, abos virzienos, tātad šeit drīz var parādīties viesstrādnieki no Āzijas un Āfrikas un. Latvija agrāk vai vēlāk var kļūt "krāsaina"! Rīga rītdien var kļūt tāda, kāda Londona ir šodien!5

Jāsaprot, ka ir būtiska atšķirība starp mums un, teiksim, aziātiem. Mēs esam individuālistu, bet viņi ir kolektīvistu kultūras pārstāvji. Kāda tam nozīme šajā kontekstā? Ja kāds latvietis dodas uz Dublinu "audzēt šampinjonus" un tur viņam viss ir OK, tad viņa (mazskaitlīgā) ģimene viņam bieži vien pievienojas.

Ja Rīgā iemanīsies "aizķerties" kāds aziāts, tad ar laiku uz šejieni pārcelsies visa viņa kopiena (paplašināta ģimene) - visi brālēni un māsīcas, onkuļi un tantes ar visām savām piecu bērnu ģimenēm! Domājat, ka viņi šeit centīsies apgūt latviešu valodu un integrēties? Briti sākumā arī tā domāja.

Iedomājieties, Maskavas forštatē - krievi, Torņakalnā - ķīnieši, Sarkandaugavā - afrikāņi, Teikā - indusi, bet latvieši? Nu... gan jau - kaut kur!6

Mums vienmēr ir bijušas un arī tagad ir domstarpības ar mūsu austrumu kaimiņu - Krieviju. Kad mēs mēģinām ar viņiem noskaidrot strīdīgus jautājumus vai nedarām to, ko viņi grib, mūs nereti saukā par fašistiem. Ir jābūt gataviem, ka nākotnē (jaunatnācēji) mūs sāks saukāt arī par rasistiem!

Starp citu, par krieviem... Ja tā labi padomā, mēs nemaz tik atšķirīgi neesam, jo viņi tāpat kā mēs ir kristieši (tā tiek uzskatīts), bet kopēju valodu mums tā arī neizdodas atrast. Starp jaunatnācējiem un mums būs faktiski nepārvarama kultūras barjera - ar lielu varbūtību mēs nesapratīsim viņus un viņi nesapratīs mūs - iespējams, pat necentīsies to darīt!7

Nobeigumā gribētu uzsvērt to, ka mana raksta uzdevums nebija analizēt šo problēmu, bet tikai pievērst plašākas latviešu sabiedrības uzmanību tās esamībai un likt aizdomāties!

Briti, slēpdami rūgtumu aiz ironiska smaida, sauc savu galvaspilsētu par Londonistanu, jo viņiem pašiem tur vietas drīz vairs nebūs. Mēs kopējiem spēkiem varētu mēģināt viņu kļūdas neatkārtot tā, lai tiem letiņiem, kuri pašlaik zem galdiem četrrāpus staigā, Rīgu par Rīgaistānu saukt nenāktos un viņiem šeit piederētu vairāk zemes nekā būs putekļu uz viņu kurpēm.8

1. Būdams avantūrists, izvēlējos to kā tēmu manam diplomdarbam.

2. Balto cilvēku mukšana.

3. 1) Nošķiršana, atdalīšana; 2) polit., parasti vsk. Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm. [avots: Tezaurs.lv]

4. Piem., ir daudz minējumu, cik īsti cilvēku dzīvo Londonā, bet vienīgais, ko var zināt droši, ir tas, ka tās metro katru dienu lieto ap 5 miljoni cilvēku.

5. Lai jūs nemulsina tas, ka šie cilvēki nav ES pilsoni - ir ļoti viegli iegādāties dokumentus (tos tirgo pat internetā), kuri ir pietiekami, kvalitatīvi, lai varētu ceļot un iekārtoties darbā. Turklāt varas iestādēm ir nospļauties, kāds ir šo cilvēku statuss - ka tikai viņi maksātu nodokļus!

6. Īrijā?

7. Tiem, kuri apgalvo, ka Rīga vienmēr ir bijusi multikulturāla, ieteiktu izmest likumu pa Eiropas lielpilsētu nomalēm - jūs sāksit saprast, KO šis vārds nozīmē.

8. Interesentiem ieteiktu "iemest aci" The British National Party mājas lapā.

P. S. Šis raksts ir gandrīz 10 gadus vecs. Kad es to nopublicēju pirmo reizi, tad "patrioti" mani apķēzīja no galvas līdz kājām: rasists, ksenofobs, turklāt nedzīvojot lidz ar laiku - globalizētā pasaulē katrs varot dzīvot, kur vinņm patīkot u.tml. Pārpublicēju to tāpēc, ka tagad "krāsaino" imigrantu tēma sāk kļūt Latvijā īpaši aktuāla.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...