Iesaki rakstu: 
Man jāsaka, ka Hosams Abu Meri kungs ir diezgan noslēpumains pilsonis. Tiem, kas nezina viņa biogrāfijas detaļas pirms viņa ierašanās Latvijā, būs ļoti grūti atrast informāciju par viņa jaunību, radiem vai vecākiem.
Par Abu Meri kunga dzīvi pirms ierašanās Latvijā ir zināms tikai tas, ka savu dzimteni Libānu viņš atstājis 18 gadu vecumā. Līdz tam brīdim Abu Meri kungs it kā vispār neeksistēja.
To pašu var teikt par viņa Libānas ģimeni - vairākas stundas meklējot internetā, man neizdevās atrast nevienu interviju, kurā slavenais ārsts un politiķis Abu Meri runā par saviem vecākiem. Tikai vienu reizi un pat netieši Abu Meri kungs pieminēja savu ģimeni, kad Beirūtā šī gada augustā notika zemestrīce.
Abu Meri kungs aktīvi darbojas savus sociālajos tīklos, taču arī tur nav informācijas par viņa Libānas saknēm. No vairākiem simtiem fotogrāfiju kopš 2015. gada es neesmu atradis nevienu fotogrāfiju, kas jebkādā veidā būtu saistīta ar Abu Meri kunga dzimteni.
Tajā pašā laikā Abu Meri kungs pirms dažām dienām ar viņam jau raksturīgo noslēpumainību paziņoja par sava brālēna nāvi. Paziņojumā teikts, ka viņa brālēns Libānā, kuram ir 31 gads, sportisks armijnieks, mēnesi cīnījies ar Covid-19 slimnīcā, nomiris.
Uzreiz jāsaka, ka ir diezgan dīvaini, ka pēc 28 gadu nodzīvošanas Latvijā Abu Meri kungs, runājot par savu brālēnu medijos, atcerējās viņu tikai pēc viņa nāves. Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka faktiski vienīgais, ko Abu Meri kungs varēja pateikt par savu brālēnu, bija tas, ka viņa brālēns nomiris.
Ņemot vērā, ka brālēns bijis sportisks armijnieks, Abu Meri kungs nepiemin ne brālēna militāro pakāpi, ne karaspēku, kurā dienējis, ne sporta veidu, ar kuru nodarbojies. Abu Meri kungs nesaka, cik tuvi viņš un viņa brālēns bija. Viņš arī nerunā par to, kā viņa vecāki pārdzīvo šo nāvi. Mēs nezinām, vai brālēnam ir sava ģimene un bērni. Abu Meri kungs pat brālēna vārdu nepiemin.
Viss, kas mums jāzina par Abu Meri kunga, iespējams, nelaiķa brālēnu, ir tas, ka viņš nomira no koronavīrusa. Mums nav jāpiepilda galva ar nevajadzīgu informāciju par skumjām, ko nāve radīja ģimenei. Mums vienkārši jāatceras, ka koronavīruss ir nopietna slimība, no kuras jūs varat nomirt. Ja atceramies, ka koronavīruss ir bīstams, tad mirušā karavīra vārdam nav pilnīgi nekādas nozīmes.
Neesmu no tiem, kuri katru vakaru ar nepacietību gaida nākamo Alda Gobzema tiešraidi, vai tiem, kuri koronavīrusu uzskata par feiku. Bet, lasot šādas ziņas par noslēpumaina Latvijas politiķa noslēpumaino radinieka nāvi koronavīrusa dēļ, es sāku saprast, kāpēc cilvēku prātos parādās skepse par pandēmiju.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
