Par airBaltic padomes priekšsēdi iecelta ar Lembergu saistītā Glāzniece
B. Rulle14.02.2011.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Bez plašākas publicitātes februāra sākumā jau notikusi viena nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes sēde, kurā par jauno airBaltic padomes priekšsēdētaju iecelta ar ZZS „krusttēvu” Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītā Santa Glāzniece. Viņu amatam airBaltic padomē kā valsts kapitāla pārstāvi janvāra vidū ieteica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
To, ka ar Lembergu saistītā, valstij piederošo 52,6% airBaltic kapitāla daļu pārstāve lidsabiedrības padomē, bijusī Lemberga ģimenei piederošās LSF Holdings juriste Glāzniece kļuvusi par airBaltic padomes priekšsēdi, Pietiek apstiprināja ar lidsabiedrību saistīti avoti.
Informācija par Glāznieces ievēlēšanu airBaltic padomes priekšsēdētājas amatā vēl nav atrodama Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās Lursoft datu bāzē. Taču Pietiek zināms, ka lēmumi par airBaltic padomes amatpersonām un Glāznieces iecelšanu padomes priekšsēdētājas amatā iesniegti reģistrācijai UR.
Par Glāznieces kā airBaltic padomes priekšsēdes vietnieku iecelts lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam piederošās firmas Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis Žans Šarls Korsaks (Jean-Charles Korsak).
airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet BAS – divas.
Janvāra vidū ar Auguļa svētību kā valsts pārstāvji airBaltic padomē tika iecelta – Glāzniece, politiķa Aleksandra Kiršteina (ZZS) dēls Gints Kiršteins un Raitis Tukāns.
Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam.
Trešdien notiks airBaltic padomes sēde un sagaidāms, ka tajā lidsabiedrības valdei (vienpersoniski pārstāv Fliks) tiks uzdots padomei iesniegt padziļinātu airBaltic auditu. Noprotams, ka nekādi citi juridiski lēmumi, kas, piemēram, uzliktu par pienākumu Flikam kā lidsabiedrībai valdei nodrošināt, lai airBaltic īpašumā tiktu atdoti airBaltic zīmoli, trešdien netiks sperti. Tāpat neesot sagaidāms, ka Glāznieces vadītā padome trešdien rosinās veikt izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, lai „stiprinātu valsts kontroli”, par ko izteicies ministrs Augulis.
Pietiek rakstīja - neoficiāli izskan, ka cerības par airBaltic preču zīmju atgūšanu valstij piederošās lidsabiedrības īpašumā, ja nebūšot īpaša spiediena no premjera, esot tuvas nullei.
Kā zināms, visas airBaltic piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonākušas lidsabiedrības privātā īpašnieka, Flikam un Bahamu salās reģistrētai ārzonai piederošās BAS īpašumā un ieķīlātas par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras. Kuluāros arī izskan, ka ar airBaltic jautājumu „sakārtošanu” nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Tiesa, pēdējās dienās neoficiāli izskan, ka Lembergs ar Auguļa ministrijas rokām Flikam piederošajai BAS un firmas kreditoram Antonovam gatavojot „nepatīkamus” pārsteigumus.
BAS un tai piederošās airBaltic preču zīmes jau pērn decembrī ieķīlātas par labu Krājbankai un Snoras.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
