Iesaki rakstu: 
Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Tracis ir sacelts ap to, ka viena kompānija gatavojas monopolizēt atkritumu tirgu ilgā laika periodā. Rīgas dome to ir rūpīgi gatavojusi, pašiem sava interese tur noteikti ir. Visas iesaistītās puses un partijas arī rūpīgi iesmērētas, ministrija un nez kas vēl. Konkurences padomei bija visas iespējas darījumu apturēt savlaicīgi, bet tā nez kāpēc atmodusies pēdējā brīdī. Rezultātā saceltajā jezgā iesaistās valdība, kura, protams, tur nekā nevar izlemt. Galvenie korumpanti bļauj, ka jāievieš ārkārtas stāvoklis, jo nupat būs gals klāt.
Vai Tev, lasītāj, nešķiet, ka šeit ir iesaistītas pārāk daudzas amatpersonas un iestādes, kam ar notiekošo nav nekāda sakara? Tās ir Rīgas dome, Konkurences padome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, valdība... Pareizāk sakot, sakars ar atkritumu izvešanu viņiem ir viens - pakampt savu kumosu no noziedzīgā darījuma. Tāpēc arī jauc gaisu un ceļ brēku. Atkritumu izvešana attiecas uz divām iesaistītajām pusēm. Tie ir iedzīvotāji un citi atkritumu radītāji no vienas puses un atkritumu izvešanas operatori no otras puses.
Kā Latvijas prezidenta amata kandidātam man būtu jāprot risināt šo un līdzīgas krīzes situācijas. Tāpēc īsumā par to, kā es rīkotos.
Pirmkārt, es palūgtu aizvērties visiem, kuri šo nejēdzību ir radījuši, galvenokārt tas attiecas uz Rīgas domi un Vides ministriju. Monopola radīšanas procesā droši vien ir pārkāpti likumi. Iespējams, ka krīzes rezultātā tiks nodarīti zaudējumi. Ir vērts izmantot iespēju paklusēt. Cēlajai Konkurences padomei es gribētu aizrādīt par nolaidību, pildot savus tiešos pienākumus.
Otrkārt, es ielūgtu uz sarunu visus atkritumu izvešanas operatorus, ja nemaldos, tādi ir pavisam četri. Noskaidrotu, kuri no viņiem vēlas turpināt darbu Rīgā. Šeit būtu jāzina situācija detaļās, bet pēc būtības varētu tā. Tie, kuri vēlas, var turpināt piedāvāt savus pakalpojumus iedzīvotājiem un citiem. Arī jaunais operators var nākt bariņā. Atkritumu izvešanu turpināt un nepārtraukt. Tiem iedzīvotājiem un pārējiem, kuri noslēguši līgumus ar jauno operatoru, dot tiesības līgumu anulēt sakarā ar neparedzētiem apstākļiem. Tie var noslēgt līgumus ar citiem operatoriem pēc saviem ieskatiem. Katram operatoram ir tiesības brīvi noteikt savu cenu.
Treškārt, Rīgas domei sakārtot papīrus saskaņā ar otro punktu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
