Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Par brīvību un govīm

Valts Blaumanis
16.11.2013.
Komentāri (54)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādā pļavā ganījās govju bars. Divu brūnaļu starpā varēja noklausīt šādu sarunu. “Paraugies, kāds skaistums visapkārt un bezgalīgs plašums. Varam staigāt, kur gribam, maut, cik skaļi vien vēlamies. Mums ir arī izvēles brīvība: gribam - guļam, gribam - bizojam apkārt. Saki ko gribi, esam brīvi lopiņi.”

Otra atbild: “Bet apkārt ganībām taču ir žogs, tālāk par to netiekam. Un saimnieks nosaka, kad mūs vest ārā no kūts un kad atkal atpakaļ. Man, piemēram, patiktos nakšņot ārā...”

Pirmā līdzcietīgi nopūšas par nesaprašu un paskaidro: “Dumiķīt, brīvība nav visatļautība. Tādi nu reiz ir spēles noteikumi. Žogs ir mūsu pašu labā, lai mēs nekur neaizklīstu un nenomaldītos. Un uz kūti jāiet, jo saimnieks taču mūs padzirda ar svaigu akas ūdeni. Tas pat likumā tā noteikts, ka viņam mūs jāpadzirda. Bet to, muļķīt, viņš var izdarīt tikai kūtī, kur ir dzeramie trauki un ūdens šļaukas.”

Otrā nerimstas: "Bet kāpēc ir tāds likums? Kāpēc kaut kur jāiet, ja es varu padzerties tepat no avotiņa?”

“Vai zini ko,” pirmā atcērt nu jau saltā balsī, “ja tev te kaut kas nepatīk, tad ej dzīvot citur. Neviens tevi te netur. Tā ir tava izvēle. Bet, ja paliec, tad pielāgojies un turpmāk ievēro šos noteikumus, un muļķības vairs nerunā. Iedomājies tik, kas būs, ja visas govis pašas sāks skraidīt uz avotu, kad ienāk prātā. Sausu tak izdzers.”

Otrā domīgi paskatījās uz žogu. Tas bija pamatīgs un nesatricināms. Viņa izvēlējās palikt. Kamēr viņa tā stāvēja un domāja, pirmā nopētīja brīvdomīgās govs ausij piestiprināto identifikācijas numuru, lai turpmāk varētu to vērīgāk pieskatīt.

Latvijas valstij un govju ganāmpulkam ir viena kopīga iezīme. Un tas ir banāli vienkāršots sistēmas princips – zināma brīvība, kuru stingrās skrūvspīlēs saņem noteikumi un ierobežojumi. Bet noteikumiem tak ir jābūt, jūs teiksiet, citādi sāksies anarhija, visi skries apkārt, joka pēc aizdedzinās mājas, slepkavos cilvēkus.

Jā, pašsaprotami ierobežojumi ir nepieciešami. Bet tie nav mūsdienu izdomājumi. Tie pastāv jau kopš tiem laikiem, kad cilvēks vēl nemācēja ne rakstīt, ne runāt. Vairums cilvēku nedara ļaunu, pat ja tas nekur nav uzrakstīts. Un “sliktos” savukārt tas neattur no noziedzības arī tad, ja tas uz milzu plakātiem rakstīts pie katra stūra.

Anarhija nav cilvēka dabā, ja zem šī vārda saprotam postīšanu un apzinātu ļaunuma nodarīšanu. Cilvēka dabā ir tieksme pēc izdzīvošanas un brīvības. Galvenais ir miteklis, siltums un ēdiens. Pārējais seko jau pēc tam. Bet nav runa par šiem pašsaprotamajiem likumiem un tikumiem. Runa ir par aplokveidīgajiem noteikumiem un likumiem.

Pats galvenais sistēmas princips ir - neizlaist nevienu ārpus tās. Govju ganāmpulks, cietums vai mūsdienu demokrātija – visur šeit darbojas tas pats princips. Sabiedrības sistēmas uzbūve ir vienkārša. Nauda ved pie varas. Vara ved pie naudas. Šī sistēma ir iespējama tikai ar cilvēku iesaisti. Iedomājieties valsti, teiksim, kādu salu, kuru pametuši visi iedzīvotāji un kur dzīvot palikuši tikai pāris miljonāri vai miljardieri. Nauda un vara šādā gadījumā kļūst bezjēdzīga. Tāpēc sistēmas uzdevums ir noturēt tajā cilvēkus, iesaistīt viņus pret pašu gribu.

Šeit nonākam pie iepriekš minētajām skrūvspīlēm - ierobežojumiem un noteikumiem. Vakar publiskajā telpā parādījās ziņa, ka aizturēts kārtējais malu zvejnieks. Ir sastādīts administratīvais pārkāpumu protokols un bandīts sodīts.

Vai tā bija postīšana un tīšprātīgs ļaunums? Šis noziedznieks bija ar arbaletu mēģinājis zvejot zivis. Arbaleta atvilkšana prasa milzu fizisku piepūli. Tātad postīšanu izklaides vārdā varam noraidīt.

Varbūt tas bija mēģinājums nelikumīgi iedzīvoties uz visas sabiedrības resursu rēķina, izvelkot pilnu vezumu ar zivīm un pārdodot tās? Trāpīt ar bultu peldošai zivij būtu slavējams veikums precīzā šaušanā. Bet neveiksmes gadījumā zaudēto un salauzto bultu izmaksas pārsniegtu zivs cenu. Tātad arī tīri mantisku iedzīvošanās kāri varam kā motīvu noraidīt. Cik grūti trāpīt zivij, liecina arī tas, ka nekādas zivis pie viņa nemaz neatrada.

Vienīgais, uz ko šis rūdītais noziedznieks varēja cerēt, ir nomedīt vakariņām kādu zivteli. Tas it kā atbilstu Maslova piramīdas teorijai un arī tam, ka cilvēkam ēst ir nepieciešams. Tas būtu pašsaprotami. Taču noziegums sistēmas izpratnē ir tajā apstāklī, ka par ēdienreizi viņš nolēma parūpēties pats. Nevis strādāt, saņemt algu, iet uz veikalu un pirkt tur zivi, bet gan, iedomājieties šito bezkaunību, gribēt apiet sistēmu. Par to arī sods.

Un šāda veida aizliegumi, ierobežojumi ir bez sava gala. Tie ir sistēmas balsti un sargsuņi. Brīvība mūsdienu izpratnē ir tāda, ka varat izvēlēties, kur mācīties (ne vienmēr), ko strādāt (ne vienmēr), kurā pilsētā dzīvot (arī ne vienmēr), par kuru no “mazākajiem ļaunumiem” balsot (to gan). Varat izvēlēties savu vietu aplokā, bet ar zināmiem ierobežojumiem.

Pavisam naivie un labticīgie izsauksies: “Bet kā! Mēs taču esam demokrātiska sabiedrība. Ja kaut kas nepatīk, tad var dibināt savu partiju, tikt Saeimā un mainīt likumus. Jeb arī atdot savu balsi par to partiju, kura ir “mazākais ļaunums”, un tādā veidā ietekmēt valsts dzīvi. Tā taču darbojas demokrātija, vai ne?”

 Labi, nodibiniet savu partiju. Partijas reitings ir atkarīgs no tās tēla. Tēla radīšana atkarīga no mārketinga. Mārketings prasa naudu. Nodibināt partiju, iegūt atpazīstamību – tas prasa milzu līdzekļus. Reklāmas un raidlaiki, braukāšana apkārt un tikšanās ar vēlētājiem, telpu īre – tam visam vajag sponsoru. Sponsoram savukārt būs savas šauras un saimnieciskas intereses. Un atkal jau esam turpat, kur esam.

Un, ja jūs nākat ar kristāldzidriem un šķīstiem nodomiem bruņots un bez sponsoru iesaistes? Tad vienīgais, ko panāksiet, ir reitings nulle komats čiks un plus tas, ka vēlētāji rādīs uz jums ar pirkstiem un ņirdzīgi teiks – re, re, atkal jau viens pie siles raujas – un paši ies vēlēt “mazāko ļaunumu”, tādu vai citādu saimniecisko grupu interešu aizstāvjus.

 Bet, pat ja brīnumainā kārtā sāksiet gūt popularitāti un jums nebūs naudīga saimnieka, tad citi saimnieki ātri vien noliks jūs pie vietas ar neskaitāmo iestāžu palīdzību. Sistēma tur jūs dzelžaini savās skrūvspīlēs.

Mūsdienu cilvēks ir kā mehāniska rotaļlieta, kurai no muguras rēgojas uzvelkamā atslēdziņa. To uzvelk, un tad cilvēks skrien un skrien visu savu dzīvi, streso, dzenas pēc naudas, pērk nevajadzīgas mantas, un sekundi pirms mehānisma zobratiņu apstāšanās prātā pazib doma – vai tiešām tam tā bija jābūt?

Ja domājat, ka esat brīvs, pamēģiniet būt neatkarīgs. Protams, ievērojot pašsaprotamos un dabiskos likumus. Nopērciet par visu savu naudu zemi un uzceliet māju. Audzējiet savu pārtiku, nedariet ļaunu un esiet neatkarīgs un brīvs. Tas nav iespējams.

 Jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tam nepieciešama nauda. Nemaksāsiet, tad māju atņems un pārdos. Te tev nu bija privātīpašums. Ja vajag naudu, tad kaut kas jāražo un jāpārdod. Piemēram, jāslauc govs un piens jāpārdod. To nevar pārdot “bez čeka”, jo tad VID sāks izmeklēt, no kurienes jums nauda NĪ nodokļa nomaksai. Lai pārdotu pienu oficiāli, nepieciešams reģistrēties, maksāt nodokļus, nodevas, reģistrēt govi, maksāt nodevas Partikas un Veterinārajam, un citiem dienestiem. Atkal esat ierauts nodevu, pelnīšanas un naudas virpulī.

Var jau arī neko neražot un netirgot, bet gan kaut kur algotā darbā nopelnīt naudu nodoklim par “savu” māju un zemi. Tādā gadījumā tā jau ir verdzība uz laiku vai, latviskāk sakot, klaušas – jūs strādājat tikai tāpēc, lai atdotu to citam, nevis sev. Un kur tad vēl malkas sagāde! Tam nepieciešama ciršanas atļauja. Arī “sev” piederošā mežā. Arī klaušu laikos zemniekam bija jāiet kungam roku bučot un koku ciršanu nolūgties. Un atkal tas jāatstrādā. Negribat dzīvot uz privātas zemes un par to iet klaušās? Otrs variants ir tikai valsts zeme. Uz tās bez atļaujas dzīvojot, jau draud krimināllikums. Citu variantu kur dzīvot vairs nav.

It sevišķi tāpēc tik liekulīgi izklausās vārdi, kuri adresēti daudziem Latvijas iedzīvotajiem – nesēdiet rokas klēpī salikuši, paši esat atbildīgi par savu labklājību. Jā, viņi darītu daudz ko. Viņi spētu parūpēties par sevi, par tuvākajiem. Liekulīgi šie vārdi ir tāpēc, ka viņiem ir liegtas īstas izvēles iespējas. Atliek tikai pablenzt uz Žogu un samierināties.

Un tā mūsu brīvās valsts milzīgajai iedzīvotāju daļai ir trīs izvēles brīvības: gādāt sev pārtiku un malku pašiem un riskēt par to tikt bargi sodītiem par vēlmi ēst, lekt no tilta upē vai turpināt strādāt 16 stundas diennaktī lai tikai paēstu un sasildītos, līdz kamēr zobratiņi apstājas un pazib doma – vai tā tam bija jābūt.

Ceturtā izvēles iespēja radīsies tad, kad sistēmas žogu saredzēs daudzi. Kad pilsoņi sapratīs, ka piedalīšanās vēlēšanās ir aploka sistēmas atbalstīšana. Ka nodokļi aiziet sistēmas uzturam. Ka viņi ir vajadzīgi sistēmai, nevis otrādi. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet to viņiem īstenībā neviens neļauj. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet sistēma to nespēj. Ka nauda un vara bez cilvēku līdzdalības kļūst bezjēdzīgas. Ka tā dēvētā pilsoniskā nepakļaušanās ir nevis noziegums, bet dabiska indivīda vēlme izrauties no netaisnīgas sistēmas. Un ne tikai saredzēs, bet atbilstoši cilvēka dabiskajai teiksmei radīsies neapturama vēlme šo žogu sagāzt un kļūt brīvam. Nevis brīvam kā aplokcilvēkam. Brīvam pa īstam. Brīvību nedāvina. To izcīna.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...