Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Kurmītis
14.09.2012. 01:27Nedomāju, ka cilvēks ar Krājbankas vadītāja bagāžu biogrāfijā varētu ieņemt augstus amatus citās bankās ! Krāpniecība Krājbankā jau bija pilnā plaukumā Bondara laikā - nav jau viņš tik aprobežots, lai nesaprastu, ka ir laicīgi jāmūk no grimstoša kuģa.
Gribētu ieteikt Kukules kundzei padomāt rūpīgāk par personām, ko viņa mēģina bīdīt amatos. Vēl jau mums ir arī tādas spožas kandidatūras kā Lavents, Freimanis, Priedītis un pats Kargins ar Krasoviscki galu galā... :))
Ome
11.09.2012. 08:07Es vispār biju šokā,ad Bondara kungs parādījās politikā. Domāju, ka tur būs skaistuma konkurss vai. Viņš man "politikā" atgādina čipendeilu", atvainojiet...
wes
08.09.2012. 09:26nomenklatūra ir mūžīga! no vienas labi apmaksātas vietas otrā, no otras trešā, un tā, kamēr ar kājām pa priekšu. bet redz, kā salēkājis tās smadzenes bumbu mētādams, ka ir derīgs jebkuram postenim
Liene
07.09.2012. 04:07Jā, Krājbankā padarbojās... rezultāts redzams. Laiks iekarot jaunas virsotnes - kur vēl labāk kā valsts iestādē Citadelē.
Jana
07.09.2012. 03:47Kopš kura laika Bondars ir pieredzējis banku vadībā. Vai atsēdēšana bankas vadītāja krēslā ir bankas vadīšana.To jau varēja manīt ar visu viņa iepriekšējo darbību- klusām sēz un paklausīgi izpilda ko liek.Un ,galvenais, laicīgi notinas. Vai man būtu jāsaprot, ka Citadele ir kļuvusi pār nākamo izlaupīšanai paredzēto mērķi?
temida
06.09.2012. 17:28
norāva uz bankrota Krājbanku ,tagad mēģinās ar muļķa Pauļutu Citadeli iznīcināt !!!!!!
Fu
06.09.2012. 16:12Kads pretīgs nolaizīts glumš tips tas Bondars. Latvijas Krajbankai jau pielika savas nemākuļa roķeles.
Fu
06.09.2012. 16:12Kads pretīgs nolaizīts glumš tips tas Bondars. Latvijas Krajbankai jau pielika savas nemākuļa roķeles.
klusais
06.09.2012. 13:12Tad uzjautāsim kurš esot LKB prezidenta amatā "ieteica" izsniegt kredītu AB ?
????
06.09.2012. 11:23nu īstais kurš kaut ko saprot no bankas :)))) vai tiešām mūsu valsts nav pelnijusi ko labāku, tur taču milijards,kurš iegrūda mūs bezdibenī
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
