Iesaki rakstu: 
Lasot un vērojot preses izvēlētās tēmas, žurnālistu attieksmi pret savu darbu un viedokļa programmēšanas pazīmes, man ir dažas replikas.
Vardarbība
Nesen pieredzējām traģisku atgadījumu, kurā cilvēks nolēca no Vanšu tilta balsta smailes. Cilvēks gāja bojā, kritienu filmēja televīzija. Pēc tam dažviet žurnālisti un jomas eksperti viens otram pārmeta un taisnojās. Anda Rožukalne, piemēram, norādīja, uz “ļoti augsto komercialitāti un zemo atbildību”.
Rodas jautājums, kā tad īsti ir ar brīvi mūsu e-avīzēs publiski pieejamiem video ierakstiem, kuros automašīnas notriec dzīvniekus, cilvēkus, cieš frontālā sadursmē, redzami kautiņi, citas ainas. Arī tur cilvēki iet bojā! Tās visas ir vardarbīgas un arī asiņainas ainas! Interesanti, ka šo praksi nu jau ir pārņēmušas arī Diena un NRA. Vai tā ir dubulta mēraukla? Kāpēc pusaudžus, kas dedzina baložus un filmē kautiņus, sauc pie atbildības arī par publiskošanas faktu, bet prese izsprūk cauri sveikā?
Sensāciju meklēšana
Esmu pamanījis, ka TVnet ir ļoti īpatnēja politika, kad runa ir par dzīvniekiem. Lai arī TVnet aktīvi ziņoja par lācenes Mades apkaunojošās nošaušanas lietu, pēdējā laikā redzams, ka sensācijas, kurās suns kādam iekož (vienmēr bez sīkāka apstākļu apraksta, un pagale viena nedeg), šai e-avīzei der labāk nekā raksts par Ugālē badā uz balkona nomocītu suni, kurš ir nomiris kaimiņu vienaldzības un Valsts policijas amatpersonu nolaidīgās attieksmes dēļ. Krimināllikumā par šo nodarījumu ir paredzēta atbildība.
Komentāru vērtējumu slimība
Šķiet, visātrāk šo problēmu nācās risināt NRA. Attiecīgas tematikas rakstos parādījās cilvēki, kas, izmantojot ne pārāk sarežģītas metodes, panāca vēlamo komentāru novērtējumu ar plusa vai mīnusa zīmi milzīgā pārsvarā. Tādējādi tas vairs nebija objektīvs attieksmes rādītājs, un NRA to likvidēja. Par ko tas viss liecina?
Komentāru politika
Šoreiz tā atkal ir TVnet e-avīze. TVnet netika galā ar nevēlamu komentāru masveida cenzēšanu, tāpēc ir atgriezusies pie prakses publicēt visu, ko raksta lasītājs, lai cik gudrs vai prasts tas nebūtu. TVnet nedraudzēšanās ar literārās valodas svešvārdu vārdnīcu un tādu vārdu kā “pederasts” cenzēšana nebūtu nekas – ja ir vēlme, to var apiet.
Vairāk satrauc tas, ka komentāros, iespējams, darbojas redakcijas algoti administratori, kas ne tikai paši komentē, bet arī selektīvi dzēš citus komentārus. Vispārināti, demagoģiski, pat ļauni komentāri (nereti nākuši no TVnet reģistrēta lietotāja – par to liecina ikona) pret krieviem, arābiem, citām tautībām tiek paturēti, bet skarba kritika pret valdības attieksmi vai rīcību tiek novākta. Saprotamu iemeslu dēļ es ksenofobiskos komentārus necitēšu. Katrs pats tos var viegli pamanīt. Vai tā ir politikas veidošana?
No vienas puses, mēs runājam par diskriminācijas aizliegumu darbavietā, par brīžam samākslotu dzimumu līdztiesību, bet otrā pusē ir šādi komentāri, kas ne tikai diskriminē, bet pat pazemo. Kas tur notiek?
Visus šos novērojumus, iespējams, varētu attiecināt arī uz citām e-avīzēm, bet es tos esmu saskatījis, apmeklējot šos vai portālus konkrētu interešu vadīts – meklējot rakstus par ekonomiku, Latvijas iekšpolitiku, dabu, tehnoloģijām, mākslu un kultūru. Te acīmredzami rodas vairāki jautājumi ne tikai par redakcionālo politiku vien.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
