Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nenoliedzami, ka valstij ir jārīkojas, lai mazinātu COVID-19 vīrusa radītās sekas uz tautsaimniecību. Taču nepietiek tikai ar labiem nodomiem (vēl jo vairāk – ne tikai ar labiem nodomiem. Par to vēlāk...). Ir svarīgi, lai šie nodomi tiktu pareizi īstenoti. Citādi vietā ir teiciens - “ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli”, un diemžēl to var attiecināt arī uz šo nu jau Saeimā apstiprināto valdības piedāvāto pasākumu plānu. Tikai par dažām - visdīvainākajām - lietām, kuras jau ir sacēlušas neizpratnes un sašutuma vilni sabiedrībā. Mazs “dīvainību” skaidrojums. Kādam var noderēt...

Pirmā plāna „dīvainība”

Pavisam nesaprotams un neloģisks (ja skatās, kā visefektīvāk mazināt krīzes ietekmi) ir priekšlikums atbalsta pasākumus piešķirt, vadoties nevis pēc konkrētiem kritērijiem, izvērtējot to konkrētam uzņēmumam (jo atbalsts tiks piešķirts konkrētam uzņēmumam), bet gan nosakot krīzes skartās nozares (kaut kad pieņemot (vai nepieņemot) par konkrēto nozari lēmumu).

Ir saprotams, ka ir nozares, kuras vīrusa radītā krīze skar vairāk, ir nozares, kuras krīze skar mazāk, bet ir jāsaprot, ka arī vienā nozarē krīzes ietekme uz uzņēmumiem būs dažāda, un tas jau ir novērojams, ka atsevišķās nozarēs, kuras valdība neuzskata par atbalstāmām, ir uzņēmumi, kurus krīze ir skārusi ne mazāk smagi kā “atbalstāmās nozarēs”. Nebūtu taisnīgi šos uzņēmumus turēt norobežotus no atbalsta. Tāpat kā nebūtu pareizi sniegt uzņēmumam atbalstu tikai tāpēc, ka tas ir politiķu izdomātajā “atbalstāmajā nozarē”, lai gan reāli atbalstam tas nemaz nekvalificējas.

Šāda atbalsta noteikšana nevis pēc konkrētiem kritērijiem konkrētam uzņēmumam, bet pēc nozaru principa, kad par katru nozari tiek atsevišķi lemts (tādējādi, ar šādu lēmumu radot īpašu izredzēto (un pateicīgo?) kastu), rada lielus korupcijas un valsts naudas šķērdēšanas riskus. Lielus un sistēmiskus.

Lai kliedētu šīs bažas, šī principa aizstāvji tika aicināti no Saeimas tribīnes pamatot visai sabiedrībai šādas pieejas izvēli, dot racionālus argumentus, norādot tiem – ja šādi argumenti netiks sniegti, tad tas tikai apliecinās paustās bažas par korupciju. Šīs pieejas lobētāji tā arī nespēja minēt nevienu argumentu, kādēļ šāda savdabīga nozaru pieeja būtu jāsaglabā. Pat pēc atkārtota lūguma sniegt kaut jel kādu pamatojumu šādai pieejai!

Komisijas sēdē Finanšu ministrijas amatpersonas gan bikli mēģināja iebarot savu (?) sagatavoto leģendu (laikam cerot uz deputātu nekompetenci) - ka šāda pieeja dos iespēju krīzes visvairāk skartajām nozarēm ātrāk sniegt atbalstu, negaidot, kamēr tiks izstrādāti šie kritēriji – taču šī leģenda tika uzreiz atmaskota, jo uz jautājumu - kā tad šajā gadījumā šis atbalsts tiks sniegts (tā vienkārši visiem šajā nozarē, cik to pieprasīs, vai tomēr būs kādi kritēriji?), pašiem pasaku teicējiem nācās atzīt, ka šis atbalsts “visvairāk skartajiem” tiks sniegts, tomēr izvērtējot to pēc konkrētiem kritērijiem!

Tātad pēc šiem pašiem kritērijiem izvērtēt var arī pārējos uzņēmumus no citām nozarēm, kuriem pamatoti būtu vajadzīga tāda pati palīdzība. Tādējādi tiktu nodrošināta godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem uzņēmējiem. Ko “nez kāpēc” atbildīgie par šī plāna īstenošanu nevēlējās – iebilstot uzdevumam izstrādāt šādus kritērijus. Tāpēc nav jābrīnās, ka visdrīzāk šie kritēriji parādīsies tikai tad, kad “lielā sadale” būs jau notikusi (vai sagatavota), lai pārējiem tiek tikai cīņa par kripatām.

Selektīvā attieksme, kas balstīta nevis uz objektīviem kritērijiem, bet gan uz politiskiem lēmumiem, kuri turklāt būs grūti prognozējami (vismaz lielākajai sabiedrības daļai), rada ne vien pamatīgus korupcijas riskus (vai dažiem iespējas...), bet arī padara šo atbalsta sistēmu neefektīvāku un dārgāku nodokļu maksātājiem par daudziem, daudziem miljoniem, kaut vai tāpēc vien, ka tie uzņēmēji, kuri nepiederēs politiķu izredzēto kastai, bet būs jau nonākuši krīzes grūtībās, neredzot atbalsta iespējas, būs spiesti pieņemt lēmumus, kuru sekas mums pēc tam izmaksās daudz dārgāk, nekā, ja tiem būtu bijusi iespēja uzreiz plānot savas darbības izejot no skaidriem zināmiem kritērijiem, uz kuriem var paļauties rēķinoties ne tikai ar savām, bet arī ar pieejamā atbalsta iespējām.

Otra dārgā „dīvainība”, kuru novērtēsim tikai pēc daudziem gadiem

Tāpat ne mazāk “dīvains” ir priekšlikums noteikt 700 eiro atbalsta griestus “dīkstāvē” esošam darbiniekam. Ja tik tiešām šī atbalsta mērķis ir palīdzēt noturēt cilvēkus ekonomiskajā apritē, un ir sajēga, ka krīze šoreiz skars ne tikai zemi atalgotos darbiniekus ( arī vīruss neskatīsies VID datu bāzē cilvēka ienākumus), tad nav saprotams, kāpēc šis atbalsts tiek veidots tā, lai tieši pretēji – motivētu darbiniekus, kuru vidējais atalgojums ir vismaz vidējās algas līmenī (pārsniedz 1000 eiro), labāk izvēlēties nevis tam paredzēto “dīkstāves atbalstu”, bet gan bezdarbnieku statusu, jo tādējādi tam būs iespēja saglabāt savus ienākumus daudz lielākā apmērā ( to nosaka spēkā esošā darba likumdošana), kuri pienāksies par godīgi maksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu.

Grūti noticēt, ka šī priekšlikuma autori nesaprata, kādas sekas radīs šāda nesamērīgi zema “dīkstāves” atbalsta griestu noteikšana – milzīgu slogu uz sociālo budžetu, uz to pašu budžetu, no kura tiek maksātas pensijas un citi sociālie pabalsti. Ir acīmredzami, ka šī plāna veidotāji ir vai nu absolūti atrauti no reālās dzīves un nekompetenti (kam grūti noticēt), vai arī speciāli ir izveidojuši šādu izvēles mehānismu, lai “dīkstāves” kompensācijās cilvēki pēc iespējas mazāk izmantotu krīzei paredzēto piesaistāmo finansējumu (lai vairāk atliktu, ko sadalīt? ) bet tā vietā izvēlētos risinājumu, kas tiek finansēts no sociālā budžeta.

Atkārtojas iepriekšējā krīzē pieredzētais, kad krīzes radīto seku dzēšanai tika izmantota sociālā budžetā sakrātā nauda – toreiz, lai glābtu Parex bankas akcionārus. Lai gan šī nauda bija paredzēta pavisam citiem mērķiem.

Arī tagad šis uzkrājums sociālajā budžetā gadiem tika veidots, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti – rēķinoties ar nākotnē reāli sagaidāmo demogrāfisko situāciju, kura pasliktināsies, radot papildu slodzi uz sociālo budžetu.

Ne reizi vien politiķiem ir bijis kārdinājums izmantot šo sociālā budžeta uzkrājumu kādiem citiem mērķiem, taču Finanšu ministrija ir bijusi stingra savā pozīcijā, ka šis uzkrājums ir neaizskarams, jo citādi nebūs iespējams nodrošināt pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Vai tagad kas pēkšņi ir mainījies? Nav dzirdēts. Fakti runā drīzāk par pretējo – situācija nākotnē iezīmējas vēl dramatiskāka, bet tas netraucē tagad pakļaut neparedzētiem papildus tēriņiem rūpīgi audzēto sociālā budžeta uzkrājumu, tā vietā, lai izmantotu krīzei paredzēto lēti piesaistāmo naudu.

Trešā „dīvainība” – pērle!

COVID-19 krīzes seku novēršanas plāns paredz vairāk nekā 2 miljardus (!) eiro dažādām tautsaimniecības nozarēm, bet par veselības aprūpi tajā vispār ir aizmirsts! Vēl vairāk, pēc izmisīgiem Nacionālās apvienības politiķu centieniem, mobilizējot koalīciju balsot PRET, tika noraidīts priekšlikums paredzēt šajā plānā mediķiem vismaz to atalgojuma pieaugumu, kas sen jau viņiem likumā ir ticis noteikts - nieka 60 miljoni eiro paredzētajā vairāk nekā 2 miljardu eiro lielajā plānā. Ar 2 balsu pārsvaru pat tas tika noraidīts.

Tiešām īstais laiks turpināt spēlēt politiskās spēlītes?!...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...