Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņujorkas Rangers hokeja komandas līdzjutēji atšķiras no citu komandu faniem. Viņi priecājas, kad vārtus gūst pretinieka komanda, un svilpj, kad vārtus gūst mājinieki. Komandā vienmēr ir kāds spēlētājs, kuru līdzjutēji uzskata par galveno vainīgo, - ja ripa ir pie viņa, tad sākas īsts ūjināšanas šovs. Treneris šo spēlētāju parasti piesaka tikai izbraukuma spēlēm, - mājas spēlēs viņš parādās tikai tad, ja iepriekšējā spēlē nav bijušas pilnas tribīnes.

No kādreiz varenajiem „klaidoņiem” ir palicis tikai nosaukums, un komanda regulāri ieņem pēdējās vietas. Toties tā ir bagātākā NHL komanda, ar lielākajām spēlētāju algām, lielāko stadionu un dārgākajām biļetēm.

Kļūdīties esot cilvēcīgi. Arī atzīt savas kļūdas un censties tās vairāk nepieļaut. Ja tam ir dots pietiekami daudz laika un to pieļauj apkārtējā vide. Vai kaut kas līdzīgs būtu iespējams mūsdienu Latvijā?

Privatizēšanas likums bija sastādīts neparasti. Nekustamos īpašumus varēja mantot jebkurš, kuram izdevās pierādīt jebkādu radniecības pakāpi ar iepriekšējo īpašnieku. Tika noteikts konkrēts datums, līdz kuram bija jāpiesakās, un pēc šī datuma vairs nevarēja pretendēt uz īpašuma atgūšanu (izņemot gadījumu, kad izdevās pierādīt, ka persona atradusies ārpus civilizācijas robežām – Āfrikas džungļos). Rezultātā bieži bija gadījumi, kad īpašums nevis pārgāja to cilvēku rokās, par kuru īpašniekiem tos uzskatīja sabiedrība, bet gan īpašumus mantoja agrāk neredzēti radinieki.

Vēl grūtāk sabiedrībai bija izprast, kā īpašumu varēja mantot pilnīgi sveši cilvēki, - tie, kuri bija aizbraukuši uz ārzemēm pie bijušo īpašnieku radiniekiem. Tikmēr kaimiņos esošajā Lietuvā īpašumus varēja mantot tikai pirmās pakāpes radinieki.

G -24 kredītiem nevajadzēja tikt parādītiem grāmatvedības uzskaitē un pārskaitītiem caur banku kontiem. 24 miljonus lieli līdzekļi, kuri bija domāti valsts attīstībai, kļuva par naudu, kura tika sadalīta koferos, čemodānos, somās. Lieki piebilst, kādā veidā līdzīgus kredītus sadalīja kaimiņvalstis.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt, taču tas nav šī raksta mērķis. Tas arī neaicina no jauna pārdalīt jau reiz sadalīto. Tas aicina atbildēt uz daudz būtiskāku jautājumu, - vai tiešām latvieši ir savādāki par citām tautām? Neviens cits, izņemot mūs pašus, nav ieinteresēts atbildēt uz šo jautājumu. Mums jābūt gatavām atbildēm, lai droši varētu turpināt dialogu ar citādi domājošiem, nevis kautrīgi nolaist acis un klusēt.

Vislabāk par to varētu pastāstīt paši bijušie politiķi, ja vien justu, ka sabiedrība tam ir gatava. Līdz šim brīdim varu mēģināt ieskicēt dažus kopsaucējus, kuri varētu palīdzēt sākt risināt šo uzdevumu.

Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm, bija spilgti izteikts 4. maija kults. Deputāti, kuri bija balsojuši par Neatkarības deklarāciju, bija tautas varoņi, taču viņu zināšanu līmenis nebija pietiekams jaunas valsts veidošanai. Cīnoties pret Interfrontes uzskatiem, kura visu laiku piesauca sabiedrības intereses, viņos nostiprinājās pārliecība, ka viss, kas saistīts ar sabiedrības interesēm, ir slikti, bet viss, kas saistās ar privātajām interesēm, – labi. Viņiem vienkārši nebija citu kritēriju, pēc kuriem vadīties.

Pēc šī principa viņi balsoja un pieņēma likumus, kuru sekas paši īsti neizprata. Viņi taču bija varoņi, līdz ar to visiem viņu pieņemtiem likumiem vajadzēja nest svētību tautai. Kaimiņu valstīs nebija šādas pārspīlētas deputātu pašapziņas, un viņi biežāk konsultējās ar tautsaimniecības speciālistiem.

Kā vēl vienu pieņēmumu varu minēt attieksmi pret skolotāju. Visi tā laika deputāti skolā bija mācījušies sabiedrības mācību, kura mācīja izprast sabiedrību tās vienotībā un veselumā. Jaunie skolotāji mācīja tikai to, kas ietilpa viņu personisko interešu sfērā, bet deputāti to uztvēra kā mācību par sabiedrības vispārīgajām likumsakarībām. Daudzi no mums kādreiz ir nopirkuši kādu nederīgu lietu, noticot pārdevēja kaismīgajai runai, taču vēlāk, atceroties šo notikumu, to varējuši atstāstīt kā anekdoti.

Daudz nopietnāk ir politikā, - par to vēl joprojām ir pieņemts klusēt. Tomēr pēc šī temata – personisko un sabiedrisko interešu mijiedarbības - ir ļoti liels pieprasījums sabiedrībā, par to liecina gandrīz katrs otrais komentārs. Tas netiek apmierināts, tāpēc sabiedrība izdara pati savus secinājumus, kurus necenšas apstrīdēt neviens latviešu inteliģences vai kultūras pārstāvis. Tikmēr šī īpašība ir pamanīta arī ārpus Latvijas robežām. Uz jautājumu, kurš deputāts vienmēr ir gatavs aizstāvēt sabiedrības intereses, precizējot, kura tieši intereses ir jāaizstāv, - pareizā atbilde esot: tas ir latvietis.

Ir sakāmvārds, ka viens pērtais ir desmit nepērto vērts. Ar piebildi - ja vien šis pērtais ir cilvēks. Pretējā gadījumā ir spēkā cits sakāmvārds - kāda vārna pērta, tāda nepērta. Cilvēks var nodot pats sevi, - tā ir viņa iekšējā problēma, taču, ja viņš nodod sabiedrību, - par to atceras vēsture. Ja zemā reitinga dēļ vairs nevar piedalīties politikā, tad tomēr pastāv iespēja sevi realizēt citās, ne mazāk būtiskās sabiedrības dzīves jomās.

Abstraktu ideju klātbūtne sabiedrībā norāda uz to, ka tā rūpējas pati par sevi. Tikai cilvēks spēj domāt abstrakti, un šajā domāšanā ir iekļautas visas tās vērtības, kas cilvēku atdala no dzīvnieka. Spēja domāt abstrakti ir saistīta ar kultūru. Augstas kultūras pārstāvis, iebraucot Latvijā, ir pārsteigts par daudzajām invalīdiem domātajām zīmēm. Vai tas nozīmējot, ka par invalīdiem ir jārūpējas tikai šeit, bet ne citur?

Līdzīgas zīmes mums iesaka atstāt visur – politikā, ekonomikā, tiesībās. Tad atrast vietas, kurās šīs zīmes nav uzliktas, un izmantot to. Savā labā, protams, jo izglītība ir personiska vērtība. Publiskajā telpā tad ir vienīgi personisko interešu aizstāvošas idejas, un cilvēkam, kurš tam nepiekrīt, atliek tikai viena iespēja – koncentrēties ap vardarbību iekļaujošiem simboliem.

Mēs esam piedzīvojuši tos galvu reibinošos mirkļus, kad varējām brīvi izteikt savas domas, neuztraucoties par to, kā tās patiks citiem. Sabiedrībā meklējām un uzrunājām sev līdzīgos, nevis uztvērām to kā cilvēku kopu, kurai jāiepatīkas. Mums bija tiesības izteikt, iespējams, nepareizus uzskatus, jo bijām pārliecināti, ka politiķi spēs atšķirt pelavas no graudiem.

Pašreiz ir jāņem vērā arī tas, kā izteiktie uzskati ietekmēs, piemēram, starpvalstu attiecības, jo politiķi ir mācīti sabiedrībā meklēt idejas, kas rūpētos par viņiem, nevis sabiedrību.

Droši vien nav viegli atrasties komandā, kuru neieredzi, un raudzīties uz skatītājiem, kurus ienīsti. Iekļūt komandā, lai spēlētu hokeju, bet nonākt arēnā, kurā cīnās gladiatori. Vienā mirklī no brīva cilvēka kļūt par vergu, kura asinis pieprasa skatītāji. Katru epizodi izspēlēt līdz galam, nevis gūt prieku no komandas saspēles. Mīcīties gar bortiem, nevis uzdrošināties izslidot laukuma vidū. Šādos apstākļos runas par taktiku un komandas spēli izklausās pēc ņirgāšanās.

Tomēr mūsu atmiņā vēl ir saglabājusies komanda, kura vēl pavisam nesenā pagātnē bija sākusi spēlēt tā, kā viņa to prot, un ieguva pašu svarīgāko balvu – brīvību. Katram hokejistam, lai piepildītu savu bērnībā loloto sapni, kādēļ viņš ir nolēmis kļūt par sportistu, sākumā jātiek skaidrībā pašam ar sevi: kā interesēs viņš spēlēs – īpašnieka vai skatītāju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...