Par ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzību un sistēmas nesakārtotību: atklātā vēstule Levitam un Kariņam
Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste05.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā, īstenojot aptuveni 200 tūkstošu Latvijas skolēnu testēšanu, vēlreiz tika parādīta Latvijā ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzība un sistēmas nesakārtotība. Pateicoties šīm nepārdomātajām darbībām, tika paralizēta e-veselības sistēma, kas nebija pieejama ārstiem, lai veiktu savu ikdienas darbu, piemēram, izrakstītu zāles vai izsniegtu darba nespējas lapas saslimušajiem.
Latvijas atbildīgajām amatpersonām, organizējot epidemioloģiski drošu vidi skolās, derētu iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un konstruktīvajiem risinājumiem, kas neizmaksā desmitiem miljonu eiro. Latvijai vispiemērotākā būtu Ziemeļvalstīs izmantotā pieeja, piemēram, Somijas – skat. informāciju oficiālajā mājaslapā: https://www.oph.fi/.../education-finland-and-coronavirus
Protams, iepriecinoši ir tas, ka, pateicoties Covid-19 pandēmijai, beidzot runājam par gaisa kvalitāti skolās un mācību klasēs. Šī problēma tika aktualizēta jau pirms desmit gadiem, bet līdz pandēmijai Izglītības un zinātnes ministrijai tā likās mazsvarīga.
No šī mācību gada beidzot sākam mērīt CO2 koncentrāciju skolu telpās, bet ko tas dos bērniem, kuriem ir jāsēž maskās?! Turklāt pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Latvijas skolās maskas lieto nevis, lai palielinātu epidemioloģisko drošību, bet gan, lai sodītu kādu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā - bērnus un jauniešus. Vai tā ir cilvēcīga un ilgtspējīga, bet pats galvenais – medicīniski pamatota attieksme?! Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.
Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri. To mēs varam izdarīt ātri un ar Latvijas pašmāju uzņēmumu atbalstu.
Savukārt skolās un pirmskolas mācību iestādēs, kurās nav centralizētas ventilācijas sistēmas, var ievietot stacionāros jonizējošos filtrus. Savā ģimenes ārstu praksē šādas iekārtas izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus.
Mani ieteikumi situācijas uzlabošanai izglītības un citās publiskajās iestādēs:
1) Domāt par gaisa bioloģisko drošību skolās un citās sabiedriskajās telpās;
2) Mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem, ņemot piemēru no Ziemeļvalstīm;
3) Atcelt masku nēsāšanu skolās, lai bērnu un jauniešu organismi neciestu no skābekļa trūkuma mācību laikā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
