Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā
Jānis Ozols14.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
1) pamata darba pienākumus laikā nevar izpildīt normāla darba ritma apstākļos, bet citi to spēj paveikt ļoti intensīvi, ar pārslodzi vai atstāj uz vēlāku laiku, bet citi veic formāli, paraksta tikai papīrus.
2) baumo, ka par ikgadējo inventarizācijas veikšanu papildu piemaksas par papildu darbu saņem citi cilvēki, ne tie, kuri patiešām to ir darījuši.
3) Par 2016. un 2017. gadu nav samaksāts.
4) Rīkojumu par ikgadējo inventarizāciju nosūta uz katra darbinieka e-pasta adresi (lokālo). Darbiniekiem pieejama tikai tā oficiālā dokumenta daļa, kurā rakstīts laiks un datums, kad jāveic inventarizācija, bet ne darbinieku vārdi un uzvārdi. Darbinieku v/u min "excel" failā, kurā ir tabula, kurā norādīts v/u, datums, struktūrvienības uz kurām jāiet darbiniekiem. Fails "excel" atnāk kopā ar rīkojumu. Tādā veidā darbinieki saprot, ka būs jādodas uz ikgadējo inventarizāciju.
5) Ir tādi kā "inventarizācijas akti", darba lapas katrai struktūrvienībai, kurās ataino preces, to skaitu, komisijas locekļu un struktūrvienības materiāli atbildīgās personas v/u, utml., un uz šī akta atzīmē, kas ir saskaitīts, utml. Komisijas locekļi - tie kas veic inventarizāciju. Bet baumo, ka aktus pārraksta uz citu cilvēku vārdiem vai tie tiek nolikti skapī un rīkojumā citā daļā, kura nav pieejama darbiniekiem, ir rakstīts, kuri reāli veic inventarizāciju un par to saņem papildu piemaksu.
6) kā arī baumo, kāpēc liek slimnīcas darbiniekiem veikt ikgadējo inventarizāciju, jo slimnīcai nav budžetā līdzekļu, lai ņemtu ārpakalpojumu, ja līdz 2015. gadam bija līdzekļi. Kā tur patiesībā ir, - diez vai valsts to nav atvēlējusi.
7) Vai var likt veikt papildu darbu pie pamata darba, ja papildu darbs tiks veikts citās slimnīcas ēkās (korpusos), kurā atrodas dažādas struktūrvienības, kas ir attālināti no sava pamata darba vietas.
8) Arī katrā slimnīcas struktūvienībā ir ļoti daudz lietu uzskaitē, un to skaitīšana aizņem diezgan daudz laika, lai to visu saskaitītu.
9) Varat apjautāt katru darbinieku, kā notiek ikgadējā inventarizācija.
10) Ikgadējā inventarizācija notiek laikā no plkst. 8.00 (8.30) līdz 16.00 (16.30 vai 17.00) normālā darba laika ietvaros, kad darbinieki veica pamata darba pienākumus.
11) Ja Darba likumā patiešām noteikts, ka darbiniekus var norīkot uz laiku veikt ikgadējo inventarizāciju, bet tad kas tad veiks viņa pamata darbu un, ja ir, kas veiks, tad par to jāpiemaksā.
12) Rīkojumā nav atrunāts laiks pēc pulksteņa no cikiem līdz cikiem jāveic ikgadējā inventarizācija katrā struktūrvienībā.
13) Vai slimnīcā ir dokuments, kurā atrunāti piemaksu apmēri par piedalīšanos ikgadējā inventarizācijā.
14) Ja ar Darba likumu ļauts norīkot darbiniekus veikt ikgadējo inventarizāciju, tad vai jābūt dokumentam apraksts, pēc kādiem kritērijiem (noteikumiem, utml.) izvēlas tos darbiniekus, kuriem būs jāpiedalās ikgadējā inventarizācijā.
15) Rīkojumā par ikgadējo inventarizāciju nav rakstīts, ka inventarizācijā jāpiedalās slimnīcas darbiniekiem un kuriem.
16) Rīkojumā nav noteikts, ka ir jāveic teorētiskās un praktiskās apmācības, kā veikt ikgadējo inventarizāciju katrā slimnīcas struktūrvienībā. Kā arī atra darbinieku paraksti uz dokumenta, ka ir iepazinušies ar teorētisko un praktisko pusi.
17) Kāpēc slimnīcas valde un ārstu padome neizvēlas optimālāko laiku, tādu laiku, lai elastīgi un saskaņā ar visiem noteikumiem veiktu ikgadējo inventarizāciju, piemēram, pēc normālā darba laika, lai netraucētu pamatdarbam, jo, veicot pamata darbu, svarīga katra pacienta dzīvības sekunde, lai sniegtu palīdzību, kura tiek gaidīta no visiem Paula Stradiņa - slimnīcas darbiniekiem; vai dažās struktūrvienībās ikgadējo inventarizāciju veiktu normālā darba laikā atkarībā no katras struktūrvienības specifikas, un daudziem citiem noteikumiem, kuri būtu ļoti stingri jāievēro! Kāpēc tas netiek darīts? Jo kā nekā ir struktūrvienības, kurās guļ pacienti ar infekcijām, utml. Slimnīca - tā ir specifiska nozare, kurā tāpat vienkārši uz dullo bezatbildīgi nevar veikt inventarizāciju, kurā ļoti stingri jāievēro noteikumi uz papīra un praksē it visiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
