Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašā spēku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi. “Mammu, uz kurieni mēs šodien varētu aizbraukt, ko mēs šodien darīsim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?” - jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnības raga, tikai atbilžu nav.  Nīkstot bezdarbībā, jaunieša mentālā veselība pasliktinās, iezīmējot nākotnes perspektīvas drūmos toņos.

Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27 870 cilvēki ar  invaliditāti ar GRT[1], no kuriem nav  nodarbināti 85,5%  tātad 23 700 cilvēki, savukārt  77% no šo cilvēku kopējā skaita  dzīvo ģimenēs.[2] [3]

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)  ir termins, ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvēku grupas, iekļaujot gan cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (kā šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējumi u.c.), gan cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem (IAT). [4]

Cilvēki ar IAT attīstās lēnāk nekā pārējie cilvēki, visbiežāk šo cilvēku intelekta attīstība apstājas kādā konkrētā bērnības vecuma posmā. Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga, un no tā izriet, ko šis cilvēks varēs izdarīt, cik lielas būs mācīšanās grūtības.

Smagākos gadījumos cilvēki nevar apgūt ne lasīt, ne rakstīt prasmi.  Tomēr viņi var iemācīties darīt vienkāršus darbus - gludināt drēbes, gatavot ēst, zāģēt dēļus, bet viņiem nepieciešama lielāka vai mazāka uzraudzība un pastāvīgs līdzcilvēku atbalsts. Dažkārt tas vajadzīgs visu laiku, dažkārt pietiks ar dažām stundām nedēļā.

Šiem cilvēkiem bieži pastāv problēmas ar komunikāciju – runājot var būt grūtības izteikt savas vajadzības, smagākos gadījumos šie cilvēki nerunā vispār.

Izārstēt šos cilvēkus nevar, bet viņus var pieņemt tādus, kā viņi ir, un sniegt viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi - palīdzot apgūt jaunas iemaņas un prasmes, sniedzot atbalstu  atrodot piemērotu nodarbošanos.

Jo arī viņi ir cilvēki ar saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm, kuriem tāpat kā visiem citiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis pavadīt mūžu bezjēdzīgā eksistencē.

Latvijā  līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Joprojām gan cilvēki ar  IAT, gan viņu tuvinieki tiek izstumti no sabiedrības, viņiem bieži jāsastopas ar stigmatizāciju un diskrimināciju visdažādākajās dzīves jomās. Lielai sabiedrības daļai joprojām nav nekādas izpratnes  par  IAT - pieņēmums, ka šie cilvēki neko nevar, nemāk un nesaprot, ir dziļi iesakņojies sabiedrības apziņā. Bieži valda uzskats, ka viņi ir traucēklis, kas ir jāizolē no sabiedrības.

Diemžēl šāds uzskats bieži sastopams arī to cilvēku vidū, kuri tiešā veidā ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu. Tieši politiķu, valsts  pārvaldes,  pašvaldības darbinieku izpratnes trūkuma dēļ par cilvēkiem ar IAT tiek veidotas sistēmas un pakalpojumi, kuri nesasniedz savu sākotnējo mērķi, nedarbojas vai ir neefektīvi un rezultātā uzskatāmi par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izlietojumu. 

Valsts izglītības sistēma nenodrošina nekādas iespējas mācīties, lai cilvēki ar IAT varētu apgūt iemaņas vai prasmes, kas varētu būt noderīgas praktiskajā dzīvē vai pielietojamas darba tirgū. Kā gan cilvēks var strādāt kaut viselementārāko darbiņu, ja nav neviena, kurš viņam to iemācītu?

Lai gan pastāv specializētās izglītības iestādes, kuras apmeklē arī cilvēki ar  IAT, tajās notiekošais visbiežāk tiek vairāk vērsts uz nevis uz mērķtiecīgu, reālajai situācijai piemērotu apmācību, bet interesantu laika pavadīšanu (grāmatu krāsošana, zīmēšana, ekskursijas).

Arī profesionālās sagatavotības programmu ietvarā apgūtās prasmes visbiežāk nav piemērotas reālajai dzīvei. [5] [6]

Lai gan gadu gaitā  ir tikuši uzsākti vairāki projekti, kuru mērķis ir bijis  situāciju uzlabot, tomēr ierēdņu formālās virspusējas pieejas un katastrofāla izpratnes trūkuma dēļ par cilvēku ar IAT vajadzībām tajos iztērētais finansējums visbiežāk nav devis nekādus rezultātus. 

Kā viens no spilgtākajam minams Sabiedrības integrācijas valsts aģentūras (SIVA) piemērs. Kopš 2016. gada ar Eiropas līdzfinansējum SIVA realizēja projektu[7], kura ietvaros izstrādātajām 35  apmācību programmām būtu tiešā veidā jāsekmē cilvēku ar smagu GRT iemaņu un prasmju apgūšana un iekļaušanās sabiedrībā (trauku novākšana, dārza ravēšana, etiķešu līmēšana, grīdas mazgāšana utt.).[8] Tomēr realitātē nekādas apmācību programmas cilvēkiem ar smagiem IAT nepastāv, nekad nav pastāvējušas un nav plānots tādas ieviest [9] [10].

Kurš piecus gadus  kopš projekta realizācijas uzsākšanas laika ir mācījies kopēt dokumentus, stumt ratiņus vai vākt zarus, nav saprotams. Turklāt SIVA nav ne piemērotas vides, ne speciālistu, kuri būtu apmācīti  darbam ar cilvēkiem ar smagiem IAT.  Tādējādi  Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajā mājas lapā cilvēks nevis diagnoze publicētā informācija uzskatāma par maldinošu - tajā aprakstītais tiešajai mērķauditorijai (cilvēkiem ar IAT un viņu ģimenēm) vieš veltas cerības, bet saskaršanās ar realitāti ir traumatiska pieredze, savukārt sabiedrībai tiek radīta ilūzija, ka valstī viss ir kārtībā.

Uz trūkumiem speciālās izglītības jomā gadiem norāda gan Valsts kontrole, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas uzsvērts arī Saeimas analītiskās komisijas 2022. gadā publicētajā pētījumā.[11]

Valstiskā līmenī gadu laikā tikuši izstrādāti dažādi atbalsta mehānismi cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, tomēr tie ilgtermiņā nedarbojas - subsidētās darba vietas, asistenti,  atbalstītā darba sistēmas uzsākšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, sociālie uzņēmumi - birokrātiskas procedūras ir ārkārtīgi smagnējas, sarežģītas un  darba devējiem bieži ekonomiski neizdevīgas.

Problēmas rada arī tas, ka nepastāv cilvēku ar IAT vajadzībām piemērota darba vide  -  daudzi no šiem cilvēkiem nevar pilnvērtīgi un produktīvi strādāt pilna laika darba slodzi, iekļauties kolektīvā, patstāvīgi nokļūt līdz darba vietai vai atrisināt praktiskus jautājumus.  Bet tas nenozīmē, ka viņi nevar strādāt! Var, tikai sistēma jāizveido tāda lai tā būtu pielāgota cilvēkiem, nevis otrādāk.

Eiropas pieredzē par vienu no efektīgākajiem nodarbinātības veidiem  cilvēkiem ar IAT tiek uzskatīts darbs specializētajās darbnīcās – vietās, kurās cilvēkiem ir iespēja  strādāt vidē, kurā viņi jūtas droši, saņemot atbalstu. Somijā specializētajās darbnīcās strādā aptuveni 30% no cilvēkiem ar IAT[12]. Vācijā ir daudzi un plaši specializēto darbnīcu tīkli: darbojas lāzera un tintes drukas darbnīcas, datu arhivēšanas darbnīcas, elektroinstalāciju darbnīcas, kuros cilvēki ar  IAT dara ļoti sarežģītus un precizitāti prasošus darbus – viņi montē, lodē, zāģē, virpo un frēzē un speciālistu uzraudzībā  ļoti labi spēj tikt galā ar vissarežģītākajiem darba uzdevumiem.[13] [14]

Kāpēc citur Eiropā situācija ir tik krasi atšķirīga? Vai cilvēki ar IAT pie mums ir citādāki, vai tomēr vaina meklējama atbildīgo iestāžu nespējā jau gadu desmitiem izdarīt lietas, kas civilizētā sabiedrībā jau sen tiek uzskatītas par pašsaprotamām? Diemžēl, turpinot tikai rakstīt attīstības plānu stratēģiskās koncepcijas un runāt par iekļaujošas sabiedrības lielo lomu kopējās integrācijas politikas vadlīniju izstrādē[15] [16]  [17], nekas nemainīsies arī nākamos divdesmit, trīsdesmit un pat simt gadus.

Jāsāk darīt reāli darbi.


[1]  “2020. gada nogalē Latvijā kopumā bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi (jeb GRT I.R.) Patiesais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks.” Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[2] Psihiskās veselības aprūpe Latvijā 2007. gadā. Statistikas gadagrāmata. –  Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 2008.

[3] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[4]  Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[5] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[6] Izņēmums un labās prakses piemērs ir  Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs (agrāk Pelču speciālā internātpamatskola)

[7] Eiropas Savienības fonda projekts Nr.9.1.4.1/16/I/001 „Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā”

[8]Prasmes, kuras cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem apgūst Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Publ https://cilveksnevisdiagnoze.lv/sanem-atbalstu/ (skat. 10.04.2022)

[9] 2021.gada marta I.Rosnes sarakste ar SIVA un Labklājības ministrijas darbiniekiem autores arhīvā

[10] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[11] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022.

[12] Finland. Summary overview of types and characteristics of institutions and community-based services for persons with disabilities available across the EU. Maping paper. 2014 and 2015. –Finnish League for Human Rights. Franet, 2016

[13] https://hephata-mg.de/unternehmen (sk.22.03 2022.)

[14] https://www.lebenshilfe.de/ (sk.21.02.2022)

[15] ” LM 2002. gada Koncepcija “Par sociālo pakalpojumu sniegšanas attīstību” Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.15.02.2020)

[16][16] Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam. Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.18.02.2020)

[17] Pašvaldību plānotie sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reģionu DI plānu grozījumiem) līdz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...