Par Jāņa Iesalnieka izvēli un Aigara Štokenberga darbību
Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs26.07.2011.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Šodien Nacionālās apvienības biedrs Jānis Iesalnieks izplatījis paziņojumu, ka, rūpējoties par partijas labo vārdu, izlēmis nekandidēt ārkārtas Saeimas vēlēšanās un atkāpties no valdes locekļa amata līdz nākamajam kongresam. Lai arī Jānis (kā viņš pats atzīst) ir neveikli formulējis domu sociālā tīklā Twitter, uzskatu, ka šajā situācijā viņš ir kļuvis par mērķtiecīgas nomelnošanas upuri. Nacionālās apvienības biedru vārdā izsaku cieņu un pateicību Jānim Iesalniekam par pašaizliedzīgo soli uzņemties atbildību situācijā, kurā pats kļuvis par cietēju.
Jāņa izteikumu nelietīgā interpretācija, kas vēlāk atbalsojās vairāku politisko partiju (Saskaņas centrs, PCTVL) reklāmas aktivitātēs un tālākos uzbrukumos Nacionālai apvienībai, ir daļa no nomelnošanas kampaņas. Nomelnošanas kampaņu organizē ar mērķi nepieļaut nacionāli patriotiska spēka augstus rezultātus vēlēšanās un padarīt grūtāku tā iekļaušanos valdībā.
Esmu saņēmis informāciju, ka galvenais Nacionālās apvienības nomelnošanas kampaņas organizators ir tieslietu ministrs (arī iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs) Aigars Štokenbergs. Ir vairāki fakti, kas šo informāciju mūsu biedriem padara ļoti ticamu.
Pirmkārt, tieši Aigars Štokenbergs allaž izmantojis veto tiesības, lai nepieļautu sadarbību ar nacionālajiem spēkiem, gan pirms 10. Saeimas vēlēšanām, gan pēc vēlēšanām valdības veidošanas laikā. Tādā veidā Vienotībai tika atņemtas iespējas attīstīties kā nacionālai partijai, bet valdība tika stūrēta Saskaņas centra virzienā.
Otrkārt, Aigars Štokenbergs vairākas reizes vērsās pie manis privāti, manā izpratnē cenšoties sanaidot ar Valda Zatlera veidoto politisko spēku. Piemēram, 8. jūlijā tieslietu ministrs, privāti sazinoties, aicināja vērsties Datu valsts inspekcijā par to, ka topošās Zatlera atbalstītāji izmanto Visu Latvijai! biedru vārdus topošās Zatlera partijai popularizēšanai. Kāpēc pēkšņi tāda ieinteresētība un mudinājums vērsties tieši DVI? Mēs šai lietai lielu vērību nepievērsām. Varbūt sakritība, bet dažas dienas vēlāk jau pieminētā DVI sākusi izmeklēšanu citā sakarā: par Zatlera partijas biedru anketu atbilstību likumam.
Vairākiem Nacionālās apvienības biedriem radušās bažas, ka ministra ietekme dažādās tiesības aizsardzības un spēka struktūrās varētu tikt izmantota priekšvēlēšanu cīņās.
Otro reizi A. Štokenbergs sazinājās 15. jūlijā, norādot, ka Zatlera partijas pārstāvis Klāvs Olšteins iepriekšējā vakara TV3 ziņu raidījumā publiski pārmet Visu Latvijai! čečenu finansējuma saņemšanu. Noskatoties konkrēto ziņu sižetu, pārliecinājos, ka šāds pārmetums no Olšteina puses nav izskanējis, lai gan Štokenbergs vairakkārt uzsvēra, ka „tieši tā viņš (Olšteins) arī teicis” un „pats to ir dzirdējis”. Kā to vērtēt? Savdabīga vēlme palīdzēt konkurentiem, kurus pats allaž centies atgrūst? Vai varbūt intrigas, sanaidošana un provokācijas?
Treškārt, publiskā jezga ap Jāņa Iesalnieka izteikumiem apbrīnojami sinhroni notika ar Štokenberga publiskajiem paziņojumiem žurnālā SestDiena, ka Visu Latvijai! savulaik esot šaudījušies pie Arta Pabrika mājas. Šī informācija neatbilst patiesībai, bet lieliski kalpoja kā starta šāviens nomelnošanai, kas sekoja nākamajās dienās pēc intervijas.
Esam pieraduši, ka dažādās formās par mūsu partijas biedriem un partiju var teikt visfantastiskākos apmelojumus un nepamatotas lamas. Lai cik bezjēdzīga būtu šī cīņa ar ietekmīgu un naudīgu spēku apmelojumu kampaņām, mēs vairs nevaram klusēt. Jau šobrīd ar juristiem gatavojam pieteikumu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Esam gatavi cīnīties ar tiem, kam vienalga, kādā valodā runās Latvija un kuru vienīgais arguments ir viltība, sakari un brutāls naudas spēks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
