Iesaki rakstu: 
Koalīcijas līgumā, kuru trešdien agri no rīta parakstīs Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderi, ietverts princips, ka visi lēmumi tiek pieņemti uz konsensa pamata, tas ir, abām pusēm vienojoties. Par jautājumiem, kuros abas puses nespēs vienoties, tikšot veidotas darba grupas risinājuma meklēšanai. Tas dod veto ieroci kā vienai, tā otrai pusei.
Jautājums par šīs valdības ilglaicību tiek tieši saistīts ar to, cik komfortabli tajā jutīsies ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs. Tomēr no atsevišķiem Vienotības jaunpienācējiem var just gatavību pacelt balsi, ja sekošana Ventspils mēra dienaskārtībai aizskars viņu principus.
„Norīt krupi,” – tie bija vārdi, ar kuriem Vienotības sajūtas dienu pirms balsojuma par divatā ar Aivara Lemberga kontrolēto ZZS izveidoto valdību Pietiek raksturoja kāds redzams premjera partijas politiķis. Tieši tā – neoficiāli, bez atsaucēm par sadarbību ar Lembergu bija gatavi runāt Vienotības vadošie politiķi, jo apzinās, ka alternatīvu koalīcijai ar ZZS nebūtu viegli izveidot.
Vairāk gatavi paust savas šaubas ir Vienotības jaunpienācēji. „Tas nav patiešām patīkami. Es ceru, ka Lembergs būs atturīgāks un neparādīsies kuluāros, jo Saeimā nav ievēlēts,” par atrašanos vienā koalīcijā ar Lembergu saka 10. Saeimas deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība), kura pazīstama kā korupcijas pētniece. Kārkliņa atgādina, ka no Vienotības 10. Saeimā ievēlēts daudz jaunu deputātu, kuriem varbūt būs izteiktāka degsme aizstāvēt savus ideālus. Arī ZZS esot „daži deputāti, kas domā patstāvīgi”.
Tāpat domā arī no Vienotības 10. Saeimā ievēlētais sociāldemokrāts Atis Lejiņš, kurš cer, ka „arī ZZS ir neatkarīgi cilvēki”. Viņam šai kontekstā zīmīga šķituši aizvadītās nedēļas notikumi, kad Lemberga neapmierinātība neizmainīja ZZS lēmumu pieņemt Vienotības piedāvāto kompromisu ministru portfeļu sadalē.
Arī Sarmīte Ēlerte (PS), kura jaunajā valdībā ieņems kultūras ministres amatu, bet pirms tam daudzus gadus vadīja pret Ventspils mēru kritiski tolaik noskaņoto laikrakstu Diena, jautāta, cik komfortabli jūtas vienā valdībā ar Lemberga kontrolēto ZZS, pirmkārt uzmanību vērš uz pašu zaļo zemnieku atbildību savu vēlētāju priekšā. Viņa arī atgādina par Lemberga tiesvedību, kura Ventspils mēram aizņems krietni daudz laika un sagādās aizvien pieaugošas raizes.
Ēlerte arī sola darīt visu, lai valdības lēmumi tiktu pieņemti sabiedrības, nevis kāda atsevišķa cilvēka labumam. Tomēr savos izteikumos sarunā ar Pietiek Ēlerte ir diplomātiska un izvairās no apzīmējumu „oligarhs” vai „smagos noziegumos apsūdzētais” piemērošanas Lembergam.
Reālākā alternatīva koalīcijai ar ZZS būtu valdība kopā ar Saskaņas centru, kas bija nepārvarami grūta izšķiršanās daļai nacionālāk noskaņoto Vienotības politiķu. Tikmēr kāds Vienotības politiķis neoficiāli izteica viedokli, ka, iespējams, izslēdzot no koalīcijas variācijām Aināra Šlesera un Andra Šķēles Par labu Latviju un liekot kārti uz Lembergu, Vienotība nav rīkojusies loģiski, jo „Lembergs ir bagātāks un ietekmīgāks”, bet līdz ar to no viņa arī nākot lielāka bīstamība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
