Iesaki rakstu: 
Kādā 2013. gada labdarības pasākumā topošais Kanādas politiķis no Liberālās partijas Dž. Trudo izteicās, ka kaut kādā mērā apbrīnojot Ķīnu, jo tās diktatoriskā politika pamatlietās ļaujot tās ekonomikai strauji mainīties. Ķīnas ekonomiskā un saimnieciskā ekspansija Āfrikā nākotnē būs interesanta tēma, taču šoreiz paturpināsim par t.s. Ķīnas vīrusu.
Šobrīd Honkongā (un droši vien arī citviet kontinentālajā Ķīnā) esot iestājies totāls haoss. Ķīnas varas iestādes, balansējot uz sev ierasti ļoti šaurā cilvēktiesību asmens, covid-19 pozitīvi testētos ieslogot karantīnas nometnēs un augstceltņu (citu dzīvojamo ēku tur nav) dzīvokļos.
Cilvēki uz balkoniem ar tukšiem ledusskapjiem signalizē, ka ir palikuši bez pārtikas, internetā klīst video ar nelaimē nonākušo saucieniem no ēku logiem, ir arī video, kur no bada izmisušie metas ārā pa logu. Twitter uzsprāgst no video, kuros baltos aizsargtērpos tērpti indivīdi no dzīvokļiem izvāc un turpat uz ielas brutāli nogalina cilvēku mājdzīvniekus – kaķus un suņus.
Kad, kurā vietā, cik – to lai precizē tie, kam patīk analizēt un faktčekot; šos video ir grūti noskatīties kaut vienu reizi. Vēsture rāda, ka no šīs neototalitārās valsts var sagaidīt jebkādu izrīcību. Zinātāji atcerēsies kaut vai par tibiešiem un uiguriem. Un par Valdi Zatleru.
Šeit Rietumu politiķiem ir vieta stingras attieksmes paušanai, arī mūsu varas iestādēm un politiķiem.
Parastajam cilvēkam ir iespēja apdomāt, vai konformisms un jebkuru varas lēmumu un darbību paklausīga pieņemšana arī rietumvalstīs un demokrātijās nesola vardarbīgu liberālu nākotni. Pasaulē ir vērojams sociālo paradumu, darbavietu, loģistikas ķēžu u.c. dekonstrukcijas process.
Ja divi sociālu un finansiālu mocību un nejēdzību gadi bērniem, pieaugušajiem un sirmgalvjiem pandēmijas kontekstā jūs nav padarījuši piesardzīgus un proaktīvākus, tas var nozīmēt jaunu zaļo gaismu varas iestāžu izdarībām nākamajā rudens-pavasara sezonā. Tai skaitā iedvesmojoties no Ķīnas.
Jūsu veselībai nakts lokdauns jau tā pusizmirušās pilsētās. Jūsu veselībai protestētāju izgaiņāšana ar policijas zirgiem, suņu uzrīdīšana, sišana ar stekiem un kājām, neskatoties uz vecumu vai dzimumu, asaru gāzes izpūšana. Cilvēku cieņas pazemošana jūsu veselībai, kā to vērojām Austrālijā, Vācijā, Jaunzēlandē un citviet. Medicīnas pakalpojumu pieejamības liegšana vai ierobežošana – jūsu veselībai.
Jūsu veselībai – epidemioloģisko ierobežojumu strauja atcelšana pavasarī, tiklīdz politiķiem pašiem savajagas iziet ielās protestā, kā tas notika Kanādā un Latvijā, un tieši brīdī, kad liela sabiedrības daļa slimiņo ar rinovīrusiem vai saaukstējas gaisa temperatūras kontrastu un nokrišņu ietekmē.
Iedzīvotāji un uzņēmumi nav vēlētu (vai blēdību ceļā pie varas nokļuvušo) politiķu dzimtcilvēki. Vai jūs esat gatavi sociālā reitinga ieviešanai pēc apjūsmotās Ķīnas parauga?
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
