Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti rūpīgi izlasīju Lato Lapsas publicēto tendenciozo rakstu par RB Rail iepirkumiem un manu abildību. Šī autora gadījumā neesmu pārsteigta par nepamatotajiem apgalvojumiem, gan arī par autora nespēju vai speciālu nevēlēšanos izvērtēt visai sabiedrībai pieejamu informāciju elektroniskajā laikmetā, kas atrodama projekta oficiālajā mājaslapā www.railbaltica.org.  Bet man ir patiesi žēl lasītāju, trīs Baltijas valstu iedzīvotāju, kuri tiek baroti ar nepatiesām ziņām, un projekta reputācijas, kuras godīgas un veiksmīgas ieviešanas ceļā ik dienas tiek likti arvien lielāki klupšanas akmeņi. Šis ir tikai viens piemērs ikdienišķai cīņai. Atbalstot lasītāju intereses, es tiešā veidā, bez starpnieka – cenzora, interpretētāja un maldinātāja, vēlos uzrunāt rakstos minētos jautājumus.

Par Rail Baltica Globālā projekta biznesa plānu

Akcionāri mums uzdevuši izstrādāt Rail Baltica Globālā projekta (dzelzceļa infrastruktūras trīs valstīs) ilgtermiņa biznesa plānu.

Lai ikviens saprastu - mēs runājam par Eiropas mērogam unikāla trīs valstu dzelzceļa projekta, kas ir kvalificēts kā megaprojekts starptautiskā mērogā, ilgtermiņa (18 gadu!) biznesa plāna izveidi. Ņemot vērā projekta unikalitāti, sarežģītības pakāpi un Baltijas valstu ierobežoto pieredzi un kompetenci Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras izveidē un komercializācijā, kopuzņēmums velta lielus pūliņus, lai nodrošinātu, ka kritiskajā projekta plānošanas un projektēšanas fāzē tam ir sadarbības partneri, kas spējīgi nodrošināt nepieciešamās kompetences, tehniskās ekspertīzes un labākās prakses pieredzes klātbūtni. Tādēļ pats par sevi saprotams, ka tādas ekspertīzes nodrošināšanai ir nepieciešama ārējo, labāko iespējamo konsultantu piesaiste.

Diemžēl iepirkuma procedūru izpilde laika un rezultāta ziņā nav simtprocentīgi paredzama. 2016. gadā mēs atklāti komunicējām, ka pirmais iepirkums noslēdzās bez rezultātiem, jo pretendenti nekvalificējās izvirzītajām prasībām. L. Lapsam, tagad, interesējoties par atkārtoti izsludināto ilgtermiņa biznesa plāna izstrādes iepirkumu, tika sniegta sekojoša atbilde: “iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde. Ņemot vērā šī procesa un dokumenta stratēģisko un visaptverošo saturu, tika izvēlēta vislabākā potenciālo piegādātāju atlases un izvērtēšanas procedūra, lai identificētu šim atbildīgajam uzdevumam atbilstošāko partneri pieejamā finansējuma robežās, bet tāpēc arī procedūra bija laikietilpīgāka”.

Mums kā atbildīgai uzņēmuma valdei svarīgākais ir nodrošināt augstākās raudzes un kvalitātes biznesa plāna izstrādi. Ja L. Lapsas pārmetums man ir, ka, meklējot labāko ekpertīzi, precīzi ievērojot publiskā iepirkuma procedūras, tas prasa vairāk laika - lai tā būtu! Bet es nekaulēšos par stratēģijas kvalitāti, lai rezultātā sabiedrība saņemtu pusfabrikātu.

Labāk gatavojoties rakstam, autors būtu atradis publiski pieejamajā informācijā biznesa plāna sagatavošanas termiņus un muļķīgi neapgalvotu, ka “konkrētus termiņus uzņēmumā nevēlas nosaukt” (autors par tiem pat nepainteresējās). Savu analītisko spēju robežās autors noteikti būtu pamanījis, iepazinies un sapratis visiem kopš 2017. gada aprīļa pieejamo projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, informāciju par mārketinga vai precīzāk komercializācijas izstrādes plāniem un citiem jautājumiem.

Kas attiecas uz paša RB Rail ilgtermiņa biznesa plānu, par kuru L. Lapsa mums neuzdeva jautājumus, varu apliecināt, ka to esam izstrādājuši un uzņēmuma valde to ir apstiprinājusi.  Jā, un pēdējais un ne mazsvarīgs,  uz viņa rakstā minētajiem 11 jautājumiem, vairākkārt apgalvojot, ka es nevēlējos atbildēt, L. Lapsa bija saņēmis sekojošu atbildi: “Paldies par jautājumiem. Esam tos saņēmuši un reģistrējuši atbilžu sagatavošanai”.

Par sabiedrisko attiecību pakalpojumu un komunikācijas stratēģijas izstrāde posmam 2020. – 2026. gadam.

Ja rakstot par biznesa plānu, pareizās informācijas meklējumos elektroniskā vidē, autors varbūt varēja apjukt, tad, aprakstot komunikācijas sadaļu, Lato Lapsam kā ilggadīgam sabiedrisko  attiecību darbonim tomēr vajadzētu pārzināt nozares specifiku. Tāpēc paskaidroju:

Šobrīd izstrādātā komunikācijas stratēģija ir laika posmam no 2016. līdz 2019. gadam un attiecas uz projekta plānošanas un projektēšanas fāzi, kurā ir specifisks jautājumu loks, darāmie darbi, mērķauditorijas un izrietošā taktika.

Jaunā komunikācijas stratēģija plānota projekta ieviešanas laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam, kas ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, testēšanas procesus, kā arī dzelzceļa atklāšanu darbībai. Pakalpojuma veicējam būs divi uzdevumi - šī stratēģija jāuzraksta un arī jānodrošina komunikācijas konsultācijas trīs valstīs (šobrīd tas tiek veikts tikai Latvijā) trīs gadus, sākot no brīža tuvākajā laikā, kad izvērtēsim iepirkuma konkursa rezultātus. Projektam, kas izmainīs Baltijas nākotni, trīs valstīs ir ārkārtīgi sazarota un plaša auditorija un ietekmes puses, ar kurām būs jāsadarbojās un jāsniedz informācija - ticiet man, tas ir komplicēts darbs.

Tāpat L. Lapsam vajadzēja izprast komunikācijas stratēģijas, kā iekšējās lietošanas dokumenta, raksturu, atšķirību starp komunikācijas un mārketinga pakalpojumiem, kā arī riska vadības rokasgrāmatas izstrādes sasaisti ar komunikācijas iepirkumu. Turklāt neiekrist “ābolu ar banāniem” salīdzināšanas slazdā – ilgtermiņa biznesa plāna sagataves izmaksas nav salīdzināmas ar trīs gadu sabiedrisko attiecību pakalpojuma sniegšanu visā Baltijā,  nodrošinot vispārīgu globālo komunikāciju un komunikācijas stratēģijas izstrādi. Lieki piebilst, ka autors nav konkrēti interesējies, kāpēc ir nepieciešams jaunas stratēģijas iepirkums un kādā veidā tikusi popularizēta iepirkuma izziņošana.

Aptaujājoties pie saviem kolēģiem, Lato Lapsa varēja noskaidrot sabiedrisko attiecību pakalpojumu, tostarp, stratēģijas izstrādes izmaksas paredzētajam darba apjomam trīs Baltijas valstīs un globālā projekta komunikācijai. Vēlos norādīt, ka iepirkuma dokumentācijā minētā ir tikai paredzamā līguma cena -  400 200 eiro vai mazāk. Mēs  patiesi priecāsimies, ja iepirkuma pretendenti varēs piedāvāt zemāku cenu par nolikumā minēto. Taču piedāvātā cena ir atkarīga tikai no pašiem pretendentiem.

Runājot par RB Rail darbības causpīdīgumu, vēlos uzvērt, ka pērnā gada laikā tika ieviesti vairāki jauni komunikācijas kanāli, lai  Baltijas valstu un globālā sabiedrība varētu iepazīties ar projektu un saņemt atbildes. Tika izveidota dinamiska projekta mājas lapa četrās valodās, nodrošinot piekļuvi daudziem ar projektu saistītiem dokumentiem. Tāpat tika atklāti Rail Baltica globālā projekta sociālo tīklu konti.

Mēs aktīvi sadarbojamies ar ārvalstu vēstniecībām, tirdzniecības atašejiem, nozares uzņēmēju asociācijām un starptautiskajām organizācijām, regulāri informējot esošos un potenciālos partnerus par projekta attīstības gaitu un iesaistes iespējām. Rail Baltica projekts tiek pārstāvēts nozares vadošajās izstādēs un konferencēs, kā arī divpusējās darba vizītēs. Mūsu mērķis ir veicināt maksimālu projekta atpazīstamību, nodrošinot pēc iespējas plašāku pretendentu loku – un līdz ar to spēcīgāku konkurenci – mūsu iepirkumos.

2017. gada pavasarī organizējām pirmo divas dienas ilgo, ļoti kupli apmeklēto Rail Baltica Global Forum tepat Rīgā. Tajā tikā pārstāvēti kā akadēmiķi, tā inženieri, vizionāri un arī potenciālie projekta piegādātāji no 18 valstīm, kas redz savu vietu vai interesi projekta īstenošanā. Pasākumā tika plaši skaidrota Rail Baltica projekta izmaksu un ieguvumu analīze un apliecināts projekta ekonomiskais pamatojums.

Pērn sākām izdot Rail Baltica Vēstnesi četrās valodās un divos formātos – vienu veltītu globālajām ziņām, otru – informācijai par aktuālajiem iepirkumiem. Uz apkārtrakstu saņemšanu var pieteikties ikviens interesents, tostarp, Lato Lapsa. Visi, kas vēlas saņemt iepirkumu ziņas (šobrīd ir 770 adresāti no visas pasaules, t.sk., no Baltijas), tiek iepazīstināti ar katru RB RAIL izsludināto iepirkumu. Tāpat informācija par visiem iepirkumiem tiek publiskota projekta oficiālajā mājaslapā www.railbaltica.org, IUB un TED informācijas vietnēs, kā arī tiek izsūtīta atbilstošās industrijas asociācijām. Par projekta virzībai būtiskākiem iepirkumiem mēs sagatavojam preses relīzes četrās valodās un izsūtam medijiem visās Baltijas valstīs un ne tikai. Arī tās ir publicētas mājas lapā. Šis noteikti nav tas slepenības režīms, uz kuru atsaucas autors.

Tāpēc nobeigumā aicinu Lato Lapsu rūpīgāk iepazīties ar publiski pieejamo informāciju, kas sniedz daudzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, lai nebūtu nepatiesu ziņu ģenerātors arī turpmāk. Gribētos cerēt, ka autoram nav merkantili motīvi skādēt šim Baltijas valstīm tik īpašajam projektam, jo tā pretinieku starptautiskajā konkurences cīņa netrūkst.

* Pārpublicēts no diena.lv. Saglabāta raksta autores rakstība.

Red.piez. Savukārt šie ir jautājumi, uz kuriem raksta autore jau kopš pagājušās nedēļas vidus nav vēlējusies vai spējusi atbildēt:

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:
1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?
2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?
3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?
4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?
5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?
6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?
7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?
8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?
9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?
10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?
11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?
Jautājumos minētās aktivitātes RB Rail AS 2016. gada pārskatā ir uzskaitītas kā 2017. gadā paveicamas. B. Rubesa uz uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, savukārt anonīma persona uzņēmuma vārdā Dienai pavēstīja, ka jautājumi ir „saņemti un reģistrēti atbilžu sagatavošanai”.

1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?

2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?

3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?

4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?

6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?

8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?

9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?

11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?

Foto no monday.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...