Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti, raksturojot kādas valsts ekonomikas lielumu, bagātību un izaugsmi, min iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu, IKP uz iedzīvotāju un dinamiku. Turklāt parasti saprotot to tā, ka IKP pieaugums nozīmē arī bagātības pieaugumu, kas diemžēl ne vienmēr tā arī ir.

Ir viens vienkāršs statistikas rādītājs, un tam var sekot līdzi Latvijas Bankas mājas lapā - https://statdb.bank.lv/lb/Data/200, kas daudz precīzāk un uzskatāmāk parāda, kas tad notiek ar ekonomiku un cik konkurētspējīgi patiesībā esam. Tas ir maksājumu bilances tekošā konta stāvoklis.

Šeit ir grūti ko samānīties vai pārprast. Ja tekošā konta stāvoklis par kādu periodu ir pozitīvs, tad tas nozīmē, ka ekonomika ir daudz maz konkurētspējīga un ar piesaistītajiem līdzekļiem no pašu ražoto preču un pakalpojumu eksporta ir pietiekoši, lai samaksātu par importu. Ja ne, tad tērējam uzkrājumus vai esam spiesti aizņemties.

Tas ir līdzīgi kā ar ģimenes finansēm. Ja ģimenes ieņēmumi pārsniedz izdevumus, ģimene kļūst bagātāka, ja otrādi, tad nabadzīgāka, jo tērējas uzkrājumi vai jāņem kredīts. Tātad nekā sarežģīta.

Kāds tad ir Latvijas maksājumu bilances tekošā konta rezultāts par 1. pusgadu?

Tekošā konta stāvoklis ir negatīvs - 883 miljoni eiro. Tātad pērkam vairāk nekā eksportējam un jānorēķinās vai nu ar uzkrājumiem, vai ārēju kredītu. Vai tā ir katastrofa? Nē, tā nav katastrofa, taču nopietna problēma gan. Pēdējais periods ar pozitīvu vērtību bija 2020. gads. Kopš 2021. gada sākuma uzkrātais deficīts ir 4 miljardi eiro. Skaidrs, ka ilgi tā turpināties nevar un kaut kas ir jādara lietas labā.

Iespējamās rīcības pirmajā acu uzmetienā arī ir vienkāršas. Vai nu vairāk jāeksportē, vai arī mazāk jāpatērē importa preces. Katra eiro ietekme jebkurā pusē uz rezultātu būs vienāda. Tātad katrs eiro, kas netiks samaksāts par importa precēm, iedarbosies līdzvērtīgi uz tekošā konta stāvokli kā eiro, kas saņemts par eksportu. Vienkāršāk sakot, veikalā nopērkot Latvijas produktu, mēs vai nu maz ietekmējam importu, vai neietekmējam nemaz, taču, izvēloties importa produktu, veicinām negatīvas tekošā konta bilances veidošanos.

Šī gada pirmajā pusgadā parādījās divi nejauki notikumi. Dzelzceļa un finanšu pakalpojumu bilances pirmo reizi ir ar negatīvu zīmi. Attiecīgi mīnus 3 un mīnus 9 miljoni eiro par pusgadu. Pagaidām zaudējumi ir simboliski, taču jāņem vērā tas, ka pirms kāda laika abas šīs nozares deva būtisku ieguldījumu pakalpojumu eksporta bilancē.

Tā vēl 2019. gada 1. pusgada rezultāts dzelzceļa nozarē bija plus 54 miljoni eiro. Savukārt finanšu pakalpojumu eksporta/importa bilance 2016. gada 1. pusgadā, kas bija viens no labākajiem nozarei, bija plus 135 miljoni eiro. Ja par dzelzceļu viss ir skaidrs - lielā politika, tad finanšu pakalpojumu jomā tas uzskatāmi pierāda to, ka esam kļuvuši nekonkurētspējīgi. Esam spiesti pirkt vairāk pakalpojumu, nekā spējam pārdot.

Pakalpojumu nozare Latvijā tradicionāli ir segusi deficītu preču sadaļā, taču pašlaik tā buksē uz vietas un pat samazinās. Ja kopš 2019. gada 1. pusgada, kas ir pirmskovida periods, ieņēmumi par preču eksportu ir pieauguši par nepilniem 50% (imports gandrīz tikpat), tad pakalpojumu eksports ir samazinājies par 13% un vairs ne tuvu nespēj segt preču importa radītos zaudējumus. Tāpat jāsecina, ka dzelzceļa un finanšu nozares pazušanu no eksporta tirgiem nav izdevies ne ar ko citu aizstāt.

Vai mums ir problēmas? Pilnīgi noteikti, un laika nav daudz.

Ja gribam radīt apstākļus valsts parāda samazināšanai un labklājības pieaugumam, tad iespēju nav daudz - eksports, taupība/patriotisms patēriņā un saprātīga importa aizvietošana.

P.S. Ulmaņlaikos tika drukātas valsts finansētas reklāmas ar šādu aicinājumu - Pērkat Latvijas preces, jo katrs lats, ko izdodam par importa precēm, padara mūs nabagākus. Tas ir patiesi arī šodienai. Skolās apšaubāmu un kaitīgu uzskates materiālu vietā būtu jāmāca patriotisms un labklājības veidošanās pamati. Tad varētu cerēt, ka pamazām viss sakārtosies.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Prasījām kultūrai 66 miljonus, nedabūjām pat trešo daļu, bet papildus piecarpus miljoni mūsu propagandoniem būs!

FotoTikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Lasīt visu...

21

Nosodām nevēlamu uzvedību akadēmiskā vidē, jo īpaši attiecībās starp pasniedzēju un studentu

FotoMedijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Lasīt visu...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...