Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākumā īsumā jāpiemin Eiropas garīgais tēvs. ES politiķi ļoti godā Paneiropas savienības dibinātāju un apvienotās Eiropas ideologu Rihardu Kudenhovu – Kalergi (1894-1972;  Austroungārijas aristokrāta un diplomāta dēls, māte – Aojama Micuko, viena no pirmajām jāpānietēm, kura emigrēja uz Eiropu), kuru viņi sauc par Eiropas Savienības garīgo tēvu. Viņa 20.gadsimtā sarakstītie darbi “Paneiropa” un “Cīņa par Paneiropu” ir labi zināmi un tiek uzskatīti par Eiropas būvniecības manifestu. Šajos darbos ir izklāstīti ES radīšanas mērķi un uzdevumi, kuri līdz pat šai dienai paliek nemainīgi. 

Viens no šādiem mērķiem ir vienotas “eiropiešu nācijas” radīšana. Uzskatot, ka nācijas radīšana, balstoties uz asinsradniecību, ir dziļi nepareiza pieeja, Kudenhovs – Kalergi tai pretstatīja gara radniecību, definējot vienoto “eiropiešu nāciju” kā garīgu kopību, kurai ir kopēji garīgie skolotāji (1).

Lai atrisinātu nacionālo jautājumu, viņš piedāvāja atdalīt nāciju no valsts, lai nacionalitāte kļūtu par katra personīgo lietu. Un tā kā šai gadījumā pilsonības jautājums kļūs otršķirīgs, tas pilnībā atrisinās valstu robežu jautājumu: “Ir tikai viens radikāls paņēmiens, kā taisnīgi un uz ilgu laiku atrisināt Eiropas robežu problēmas. Tas ir nevis robežu pārnešanas ceļš, bet gan robežu likvidācija” (2).

Tomēr tas ir tikai paneiropiešu sabiedriskā projekta virsslānis [domāts mazzinošajām masām]. Savu Eiropas galējās pārbūves sapratni Kudenhovs – Kalergi izklāstīja 1925.gadā mazā tirāžā iznākušā grāmatā “Praktiskais ideālisms” (3), kurā viņš aprakstīja Eiropas nākotni un parādīja, kā izskatīsies “eiropiešu nācija.”

Galvenā Kudenhova – Kalergi ideja bija jūdaisma garīgās līderības Eiropas civilizācijā pamatojums un nepieciešamība pārvērst ebrejus par “garīgi vadošo Eiropas rasi”. No visas eiropiešu masas, ko Kudenhovs – Kalergi sauc par “kvantitātes cilvēkiem”, viņš izdala divas “kvalitātes cilvēku” rases – dižciltīgo dzimtas un ebrejus, kam pēc viņa domām kopā ir jāveido nākamo eiropiešu aristokrātiju. Bet par Eiropas kodola kodolu viņš uzskatīja ebrejus gan dēļ to “īpašās etniskās attieksmes pret pasauli”, gan arī dēļ to prāta spēju pārākuma. Ebreji pēc viņa domām bija prāta dižciltīgie jeb garīgā aristokrātija, kas ieņem līderpozīcijas cīņā par cilvēces vadību. Par tipiskiem šīs “garīgās aristokrātijas” pārstāvjiem Kudenhovs – Kalergi uzskatīja Ferdinandu Lasalu, Ļevu Trocki – Bronšteinu, Albertu Einšteinu, Anrī Bergsonu un citus.

Kas attiecas uz pārējiem – “kvantitātes cilvēkiem”, tad par viņiem Kudenhovs – Kalergi rakstīja: “Tālākas nākotnes cilvēks būs jauktu asiņu. Rases un šķiras izzudīs dēļ telpas, laika un aizspriedumu pārvarēšanas. Nākamā eirāziešu – negroīdu rase, kura ārēji būs līdzīga seniem ēģiptiešiem, aizstās tautu un personību dažādību.” Eiropas nākotni Kudenhovs – Kalergi redzēja tajā, ka eiropieši sajaucas ar citām rasēm un tautām un izzūd kā nacionālas individualitātes, bet šo tautu elites nomainīs ebreju garīgā vadoņu kasta.

Tas, kas pašreiz notiek Eiropas Savienībā pilnībā iekļaujas tajos projektu aprakstos, ko izklāstīja ES garīgais tēvs. Un ir acīmredzams, ka šie projekti nav savietojami ne ar nacionālu valstu, nacionālo robežu un pašu nāciju saglabāšanu. Tā ka Eiropas Savienības politiķi, realizējot ārprātīgu migrācijas politiku, pilnībā apzinās, ko dara.

Eiropas saimnieki

Pašreiz mūsu acu priekšā notiekošais labi izplānotais un vadāmais “migrācijas haoss” Eiropā nav nejauši uzplūdi, bet gan ir svarīga taktiska operācija ceļā uz fundamentālu Eiropas pārbūvi, ir daļa no nacionālo valstu demontāžas plāna, kā arī veids kā nostiprināt Eiropas Savienību, kuras vadība pārstāv nevis pilsoņu intereses, bet gan lielā Eiropas transnacionālā biznesa intereses, kurš ir daļa no globālām pārnacionālām struktūrām.

Svarīga loma te ir 1983.gadā izveidotajam Eiropas rūpnieku apaļajam galdam jeb Eiropas apaļajam galdam (EAG), kurš apvieno 45 lielākās Eiropas korporācijas, starp kurām visietekmīgākās ir Bayer, Shell, BP, Daimler Chrysler, Ericsson, Nestlé, Nokia, Petrofina, Renault, Siemens, Solvay, Total un Unilever, kuru vadītāji regulāri piedalās Bilderbergas kluba sanāksmēs. Pašreiz EAG vada zviedru kompānijas Ericsson direktoru padomes priekšsēdētājs Leifs Johansons.

EAG ir galvenā spiedienu izdarošā grupa, kurai ir izšķiroša ietekme uz augsti stāvošiem Eiropas politiķiem un kura nodrošina stratēģisko aliansi starp lielo biznesu un Eiropas Komisiju. Galvenais EAG uzdevums ir mainīt Eiropas pārvaldības mehānismus lielā biznesa interesēs un viena lēmumu pieņemšanas centra izveide.

Augstākā līmeņa menedžeru “apstrāde” un kadru atlase ir novedusi līdz tam, ka, ja 1980. gados EAG iekšienē vēl bija vērojamas protekcionistu un globālistu grupas, tad uz 1990. gadu sākumu tika panākta pilnīga vienprātība tirgu un robežu atvērtības ziņā un atlantisma ideju atbalstā (4).

Svarīgākais EAG šodienas jautājums ir Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) parakstīšana, ko Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nosauca par “pašu galveno divpusējo tirdzniecības līgumu vēsturē” (5). TTIP, kāds tas bija iecerēts, ir jānodrošina korporāciju pilnīga kontrole pār ekonomiku un sociālo sfēru, maksimāli minimizējot valstu regulējumus. Tāpēc pārrunas par šo projektu notika aiz slēgtām durvīm, un tas tiek turēts slepenībā no Eiropas sabiedrības.

TTIP sagatavošanas hronoloģija ir sekojoša: 1990.gadā tiek pieņemta “Transatlantiskā deklarācija”, 1995.gadā no biznesa pārstāvjiem tiek izveidota “Transatlantiskais biznesa dialogs”, 1998.gadā tiek izveidota konsultatīvā komiteja “Transatlantiskā ekonomiskā partnerība”, 2007.gadā tiek izveidota “Transatlantiskā ekonomiskā padome”, kura sastāv no vadošajām Rietumvalstu firmām. Visbeidzot 2011.gadā tika izveidota ekspertu grupa, kura 2013.gadā ieteica uzsākt pārrunas par līguma noslēgšanu.

Ar TTIP saistītos dokumentus gatavo Transatlantiskais politiskais tīkls (TPT) – ietekmīgs institūts, kurš strādā ne tikai uz transatlantiskā tirgus izveidi 2020.gadā, bet arī uz Eiroamerikāņu militāri – politiskā bloka izveidi. TPT tika izveidots 1992.gadā un tas apvieno Eiropas parlamentāriešus, ASV kongresmeņus un lielā biznesa pārstāvjus. Finansē šo struktūru lielākās korporācijas un bankas (Boeing, Ford, IBM, Microsoft, Siemens, BASF, Deutsche Bank, Bertelsmann) un tā balsts ir vadošie Rietumvalstu smadzeņu centri (Starptautisko attiecību karaliskais institūts (Chatham House), Aspena institūts, Eiropas – Amerikas biznesa padome, Starptautisko attiecību padome, Brukingsa institūts u.c.) (6).

EAG galvenās lomas TTIP projektā rādītājs ir 2013.gada martā (pēc A.Merkeles un F.Olanda tikšanās ar EAG vadību) izveidotā franču – vācu darba grupa par vienotas starptautiskas tirdzniecības stratēģijas radīšanu , kas kalpotu Eiropas lielāko kompāniju interesēm, kuru pārstāvji arī kļuva par darba grupas dalībniekiem. Kā izteicās viens apskatnieks, “EAG prasība ir likt Eiropas Savienībai kalpot saviem uzņēmumiem un nekas vairāk” (7). Šī darba grupa izvirzīja 32 ultraliberāla un antisociāla tipa priekšlikumus, kas arī bija pamats ES – ASV pārrunām par TTIP. Galvenais te ir tirgu atvērtība, investīciju aizsardzība un darba tirgus reformas “konkurētspējas paaugstināšanai”.

2015.gada jūlijā Eiroparlaments, izmantojot tādu ietekmēšanas līdzekli kā “krievu draudi” un eiroatlantiskās solidaritātes nepieciešamība, pieņēma TTIP atbalstošu rezolūciju (436 eirodeputāti bija par, 241 pret). Lai gan šai rezolūcijai nav obligāts raksturs, tā parāda spēku samēru Eiroparlamentā, kuram būs jaratificē TTIP. Īpaši jāuzsver, ka arī šajā etapā ES varasiestādes nepieļāva sabiedrisko apspriešanu, jo lielākā daļa eiropiešu neatbalsta TTIP, kas padarīs korporācijas par visspēcīgām un uz visiem laikiem iznīcinās vēl pāri palikušās Eiropas cilvēku vērtības (8).

Diemžēl nekādu nopietnu pretestību TTIP nesastop dēļ Eiropas sabiedrības dziļās dezintegrācijas, kas ir jau 20 gadus notiekošās demogrāfiskās revolūcijas sekas, kas savukārt ir viens no galvenajiem korporāciju varu nostiprinošajiem faktoriem.

Eiropas valstu nāciju aizstāšana

Šo revolūciju daudzi pētnieki sauc par demogrāfisko, jo Eiropa ir pārstājusi atražot savus iedzīvotājus. Uz 2050.gadu, neskaitot imigrantus, pašreizējo 728 miljonu eiropiešu vietā būs 600 miljoni. Eiropas iedzīvotāju zudums līdzinās pašreizējās Vācijas, Polijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas iedzīvotāju kopsummai. Pēdējo reizi tik ievērojama Eiropas iedzīvotāju skaita samazināšanās notika mēra epidēmijas laikā 1347. – 1352. gadā (9).

Īpaši bēdīga situācija ir Vācijā (uz 250.gadu tās iedzīvotāju skaits var samazināties no 82 uz 59 miljoniem cilvēku), Latvijā, Ungārijā un Portugālē. Tajās valstīs, kurās dzimstība ir salīdzinoši augstā līmenī (Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā), tas tiek panākts pārsvarā uz musulmaņu imigrantu rēķina. Kā atklāti reiz atzinās Vācijas ārpolitikas padomes Krievijas un NVS nodaļas direktors A.Rars, “mēs esam krustcelēs, un ir grūti pateikt, kur tās mūs novedīs … Jā, var teikt, ka “baltā rase” izmirst … Atklāti par to runāt pagaidām ir grūti, jo ir elektorāts".

Politiskā bezspēcība šai jautājumā padara Eiropas Savienību par nespējīgu saglabāt sociālo līdzsvaru: darbarokas drīzumā katastrofāli sāks pietrūkt, kas aktualizēs jautājumu par esošās sociālās nodrošināšanas sistēmas saglabāšanu. Pagaidām Eiropā vēl strādā tās paaudzes, kuras piedzima demogrāfiskā buma laikā pēc Otrā pasaules kara, bet ar viņu aiziešanu pensijā situācija dramatiski mainīsies. Tāpēc Eiropas politiķu drudžainās darbības, paaugstinot pensijas vecumu, pārskatot invalīdu atbalsta shēmas, ir saistītas ar mēģinājumu maksimāli attālināt dzīves līmeņa, sociālo standartu un patēriņa krituma mirkli.

Novērst to var imigrantu plūsmas palielināšanās. Kā ir norādīts vienā no slepeniem Francijas valdības ziņojumiem vēl 2000. gados, Eiropas Savienībai nav citas alternatīvas kā ievest 75 miljonus migrantu (10). Tāda ir ES saglabāšanas cena. Franču eksperti šai ziņojumā vērš uzmanību, ka tas nākotnē radīs daudz problēmu.

Tomēr pašreizējā Eiropas politiķu ģenerācija savu kursu nemainīs: jā viņi skaļi paziņos par multikulturālisma politikas izgāšanos, veiks ārišķīgas uz publiku vērstas antimigrantu akcijas, tomēr kopējais uzsvars uz ieceļotājiem paliks nemainīgs – tā ir transatlantiskās šķiras stratēģiskā līnija, kas atbilst viņu interesēm.

Uz 2000. gadu sākumu pēc oficiāliem datiem Eiropas kontinentā katru gadu meklēja patvērumu apmēram 400 tūkstoši cilvēku, bet caur visdažādākajiem nelegālajiem kanāliem uz Eiropu ik gadu izbrauca vairāk kā pusmiljons cilvēku. Pašreiz kopējais nelegālo imigrantu skaits Eiropā ir apmēram 5 – 7 miljoni cilvēku (skaitlis ir ļoti aptuvens, jo oficiālā ES statistika šai ziņā nedod nekādus ciparus). Visvairāk nelegāļu ir sakoncentrējušies Francijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā – katrā no tām apmēram 1 – 1,15 miljons un katru gadu to skaits pieaug par 100 tūkstošiem. Galvenās imigrantu plūsmas gāja un iet no Ziemeļāfrikas uz Spāniju un no Turcijas caur Grieķiju un Albāniju uz Itāliju. 2011.gads (amerikāņu izraisītā “arābu pavasara” gads) Eiropai šai ziņā kļuva par robežu, kad tikai pirmo desmit mēnešu laikā tika fiksēti 113 tūkstoši robežu šķērsošanas gadījumi (11). Jau 2014.gadā bēgļu skaits, kuri nokļuva Eiropā šķērsojot Vidusjūru, bija 626 tūkstoši cilvēku (12). 2015.gadā šis rādītājs būs ievērojami lielāks.

Šogad pēc Starptautiskās darba organizācijas (ILO) datiem no 175 miljoniem pasaules migrantu 56 miljoni dzīvo Eiropā, no kuriem 27,5 miljoni veic tur ekonomisko darbību. Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Luksemburgā un Šveicē, nodarbināto migrantu īpatsvars sasniedz 25% no visiem nodarbinātajiem (13). Pārsvarā viņi strādā darbavietās, kas vietējiem iedzīvotājiem nešķiet pievilcīgas: netīrs, smags darbs, kuram nav nepieciešama kvalifikācija, zemas un vidējas kvalifikācijas darbs apkalpojošā sfērā, kopšanas un sakopšanas darbs privātajā sfērā, saimniecības un tūrisma sfēras sezonālie darbi.

Daudzskaitlīgs un praktiski nekontrolējams pasaules darba tirgus segments ir nelegālie imigranti, kuru daudzums pēc ILO datiem ir 1/3 no visiem starptautiskajiem migrantiem. Nodarbināti viņi pārsvarā ir mazā biznesa vai ēnu ekonomikas sektorā, kuras apjoms visā pasaulē pastāvīgi pieaug. Pēc Eirokomisijas datiem atsevišķās Eiropas valstīs ēnu ekonomika nodrošina no 8% līdz 30% no IKP, vidēji Eiropā ēnu ekonomika nodrošina 20% no IKP.

Neskaitot Austrumeiropu, valstis ar vislielāko ēnu ekonomiku ir Grieķija (30-35% no IKP), Itālija (27,8%) un Beļģija (23,4%). Vidēji rādītāji ir Īrijai, Francijai un Vācijai – no 14,9% līdz 16,3% (14). Īpaši strauji ēnu ekonomika sāka augt pēc 2008.gada globālās ekonomiskās krīzes. Nozīmīgākais tās elements ir narkotiku tirdzniecība, par kuras bāzi Eiropā kalpo Kosova. Narkotiku tirdzniecība ir plaši sazarota, tajā ir iesaistīti Kosovas albāņi, bulgāru un turku mafija, čehu kurjeri, angļu dīleri un itāļu Cosa Nostra (15). Un tas viss ir tikai zemākais līmenis sistēmai, kurā ir iesaistītas ietekmīgas Viseiropas starptautiskas struktūras ar ļoti stingru atbalstu specdienestos. Narkomafija Eiropas valstu valdībās spēlē “neredzamā menedžera” lomu. Nelegālie imigranti narkomafijai ir neaizstājams resurss, no kura narkobiznesa sistēmā tiek uzņemti arvien jauni cilvēki, kurus Eiropas sabiedrība ir atstājusi bezizejas situācijā.

Eiropa ir kļuvusi par vietu, kur notiek dziļa cilvēku etnokultūras pārveidošana, kas drīzumā var pārvērsties par sava veida “kausēšanas krāsni”. Eiropieši sajaukti ar citiem etnosiem, kuri jau ir sajaukušies savā starpā, tik tiešām nākotnē izveidos jaunu klejotāju nāciju.

Dāvana biznesam

Pašreizējais imigrācijas vilnis ir bezprecedenta. Uz Eiropu virzās ļoti labi organizēta bēgļu plūsma, ko galvenokārt ir radījusi situācija Sīrijā, no kuras uz blakusvalstīm jau ir izbraukuši apmēram 4 miljoni cilvēku. Pēc ANO bēgļu aģentūras datiem šī ir visnopietnākā bēgļu krīze pēdējo 25 gadu laikā (16). Eiropā kopš gada sākuma ir ieradušies 500 tūkstoši cilvēku, bet vienā pašā augusta mēnesī tika reģistrēti 156 tūkstoši bēgļu. Tiek prognozēts, ka šī gada laikā uz Vidusjūras piekrasti varētu pārcelties apmēram 1 miljons bēgļu (17).

Interesanti, ka aprakstot bēgļu grūtības, masu mēdiji noklusē jautājumu par to, kurš finansē un organizē šīs bēgļu plūsmas, un kāpēc liela daļa bēgļu ir veselīgi jauni vīrieši, kuri meistarīgi pārvar uz robežām izvietotās barjeras. Tiesa gan pēdējā laikā tomēr sāka parādīties informācija par pārceļošanas sponsoriem, kas ļauj secināt, ka pašreizējā bēgļu krīze ir mākslīgi radīta.

Austrijas žurnālists, atsaucoties uz avotu specdienestos, ziņo, ka ar bēgļu plūsmas organizēšanu ir saistītas amerikāņu organizācijas un fondi, kuri apmaksā bēgļu “gidu” pakalpojumus, kuri arī pārvieto imigrantus uz Eiropu. Citi žurnālisti min “cilvēktiesību aizsardzības organizācijas”, kuras finansē Rotšildu klans. Bet serbu izdevums “Resat”, pēc rūpīgas, labi organizētās Kosovas albāņu izbraukšanas mēneša garumā izpētes, nāca klajā ar versiju, ka aiz tā stāv “Islāma valsts”, kura ir uzstādījusi sev uzdevumu nosūtīt uz Rietumeiropu 4000 kaujinieku (2000 it kā jau esot ieradušies uz vietas) (18).

Raksturīgi, ka strauji ir izmainījusies arī mēdiju intonācija, runājot par bēgļiem. Arī agrāk imigrantu liktenis bija traģisks. Nelegālā imigrācija ir bijusi visu laiku jau kopš paša Sīrijas konflikta sākuma, bet neviens neizrādīja par bēgļiem tādas rūpes. Un te pēkšņi situācija strauji mainās. Kā raksta Sīrijas žurnālists un rakstnieks Mustafa al Mikdads, “tagad, kad viņu teroristiskais karš ir izlietojis ievērojamus mūsu resursus, mūsu jaunatnes imigrācijas organizēšana ir pieņēmusi ievērojamus vērienus, kas liek domāt, ka ir sagatavots jauns plāns kā atņemt Sīrijai cilvēcisko un zinātnisko potenciālu. Pie tam tas tiek darīts spiežot uz Rietumvalstu sabiedriskās domas jūtām par “neizturamajām migrantu ciešanām”. … Varbūt viņi pat pieņems speciālus noteikumus, kas būs attiecināmi tikai uz migrantiem no Sīrijas.  … Iespējams tas ir pēdējais solis, kurš patiešām var atņemt Sīrijai to vecuma kategoriju, kura var uzvarēt terorismu un atjaunot valsti, kas nozīmē, ka tas ir tikai Rietumvalstu karojošās politikas turpinājums, tikai ar citām metodēm…” (19).

Sāk izkristalizēties notikumu kopējā aina un kļūst redzama Eiropas valdošo slāņu dubultā stratēģija “migrantu krīzes” sakarā: sakoncentrēt Eiropas centrā ekonomiski lietderīgi izmantojamus migrantus un pārsūtīt radikālos elementus (“Islāma valsts” tā saucamos “guļošos aģentus”) uz Austrumeiropu.

Lai gan prese runā par Briseles birokrātijas vājumu un tās bailēm gaidāmā bēgļu pieplūduma priekšā, Eiropas lielajam biznesam šī situācija ir visīstākā dāvana un “brīnumains pārsteigums”, kas ļauj iegūt lētu darbaspēku pirms TTIP spēkā stāšanās. Kā rakstīja A.Rars, “tagad bēgļus nēsās uz rokām".

Vācijas uzņēmēju aprindas vienbalsīgi atbalstīja migrantu uzņemšanu. Tā Vācijas federālās rūpnieku apvienības (BDI) prezidents un Bildenbergas kluba biedrs Ulrihs Grillo vēl 2014.gada beigās paziņoja, ka Vācija jau sen ir migrantu zeme un ka tai tādai arī ir jāpaliek (20). Viņam piebalso Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs Gabriēls, kurš paziņoja, ka migrantu uzplūdi palīdzēs Vācijai tikt galā ar iedzīvotāju novecošanos un kadru trūkumu atsevišķās jomās. “Ja mums izdosies ātri apmācīt pie mums atbraukušos un iesaistīt darbā, tad mēs atrisināsim vienu no galvenajām mūsu ekonomikas nākotnes problēmām – kvalificēta darbaspēka trūkumu” (22). Intervijā Vācijas sabiedriskajai televīzijai ZDF viņš norādīja, ka tuvāko gadu laikā Vācija spēs katru gadu uzņemt vismaz 500 tūkstošus bēgļu (“Es par to nešaubos. Iespējams mēs pat spēsim uzņemt vairāk bēgļu”). Un patiešām, 2015.gadā Vācija, kā tiek plānots, pieņems no 800 tūkstošiem līdz 1 miljonam  bēgļu, kas ir četras reizes vairāk kā 2014.gadā (23).

Zīmīgi, ka Angela Merkele, nosaucot migrantu pieplūdumu Eiropā par graujošu un norādot, ka šis process izmainīs Vāciju, tai pat laikā apsolīja paātrināt patvēruma piešķiršanas procedūru un izdalīt papildus līdzekļus palīdzības sniegšanai bēgļiem, ko viņa aicināja darīt arī citas valstis (24).

Pēc vācu analītiķu atzinuma, 2030.gadā Vācijai būs nepieciešamas 6 miljoni darbavietu tādās sfērās kā viesnīcu bizness, loģistika, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe. BDI savukārt norāda, ka pie 6,4% bezdarba līmeņa, valstij trūkst 140 tūkstoši inženieru, programmētāju un tehniķu. Profesionāli – tehniskā apmācību sistēmā, kurā ir iesaistīta lielākā daļa valsts uzņēmumu, nav aizpildītas 40 tūkstoši vietu. Bet analītiskais centrs Prognos norāda, ka gadījumā, ja nekas nemainīsies, darbinieku deficīts palielināsies līdz 1,8 miljoniem uz 2020.gadu un līdz 3,9 miljoniem uz 2040.gadu (25). Ir arī tādas prognozes, kuras apgalvo, ka uz 2030.gadu Vācijas ekonomikai trūks 10 miljoni strādājošo.

Šādos apstākļos tie 10 miljardi eiro, ko Vācija grasās iztērēt bēgļu uzņemšanai 2016.gadā (uz budžeta pārpalikuma 21 miljardu eiro apmērā rēķina), nav nemaz tik liela summa (26). Kas attiecas uz imigrantu integrēšanu darba tirgū, tad tiek plānots paplašināt 2013.gada programmu The Job of my Life ar valodas apmācībām un aroda apguvi, kas tika izstrādāta darba meklētājiem no citām ES valstīm. Jau tagad, kā norāda Grillo, vietējā līmenī arvien vairāk kompāniju atver durvis iebraucējiem. Bizness ir sagatavojis priekšlikumu sarakstu, lai paātrinātu profesionālās kvalifikācijas un izglītības atzīšanas procedūru un piedāvā finansēt valodas apmācības.

Morāli imigrantu pieplūdumam ir sagatavoti arī paši vācieši. Saskaņā ar ZDF aptauju, ja jūlijā bēgļu uzņemšanu atbalstīja 54% vāciešu, tad augustā jau 60%. Bet pēc žurnāla “Spiegel” datiem, augusta beigās puse vāciešu gribēja, lai Vācija uzņem vēl vairāk bēgļu.

Vācu kārtība

Bēgļu pieplūduma gaitā Eiropas mēdiji aktīvi apstrādāja eiropiešus iecietības un viesmīlības garā, pat nekautrējoties veikt falsifikācijas kā tas bija ar Turcijas krastā izskaloto sīriešu bērnu (27). Eirokomisija nepārtraukti atkārto par morālo pienākumu, Ženēvas konvenciju un ES pamattiesību hartu. Ar īpašu daiļrunību izceļas Ž.K.Junkers, kurš Eiropas Parlamentā teica sirdi plosošu runu par Eiropu kā “stabilu ostu un cerības vietu”. Parlaments aplaudēja. Gala rezultātā Eiroparlaments aicināja likt Savienības politikas centrā solidaritāti un radīt “harmonisku un efektīvu patvēruma sistēmu ES mērogos ar mērķi taisnīgi sadalīt patvēruma meklētājus".

Bet tālāk sekoja proza. Paziņojot par visu 28 valstu morālo pienākumu uzņemt bēgļus, A.Merkele un Zviedrijas premjerministrs pieprasīja sadalīt atbildības (28). Ar tādu plānu nāca klajā Berlīne un Parīze, ko publiskoja Ž.K.Junkers un apstiprināja Eiroparlaments. Tas paredzēja 160 tūkstošu bēgļu (120 tūkstošus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas un 40 tūkstošus bēgļu, kuri jau ir Eiropā) sadalīšanu starp 22 valstīm – 26% Vācijai, 20% Francijai, 12% Spānijai. Pie tam kvotu sistēma ir obligāta izpildei (“mums nav nepieciešama poēzija”, paziņoja Junkers) un pret valstīm, kuras atteiksies uzņemt bēgļus, var tikt pielietotas finanšu sankcijas. Šis plāns tika pozicionēts kā steidzams pasākums, pēc kā tiks izstrādāts “pastāvīgs mehānisms”. Tāpat ir paziņots par speciāla fonda izveidošanu nākamajām iespējamajām krīzēm 1,8 miljardu eiro apmērā (29).

Tomēr pieņemot šo plānu, Vācija mēģina aizsargāt sevi no radikāliem elementiem. “Migrācijas haosa” laikā enerģētikas eirokomisārs Ginters Etingers paziņoja, ka Vācijas konstitūcijā ir jāievieš izmaiņas, kas ļaus paātrināt lēmuma pieņemšanu gan par bēgļa statusa piešķiršanu, gan par atteikumu piešķirt bēgļa statusu. Pie tam otrs variants attieksies uz migrantiem no t.s. drošām valstīm, kurās nenotiek karadarbība. Pie šādām valstīm tiek pieskaitītas visas ES dalībvalstis, Gana, Senegāla, Serbija, Maķedonija, Bosnija – Hercegovina, Melnkalne, Albānija un Kosova. Pie tam no Balkānu valstīm līdz šim nāca līdz pat 40% bēgļu, attiecīgi viņiem vai nu atteiks statusa piešķiršanu, vai aizsūtīs atpakaļ uz mājām (30).

Kvotu jautājums saliedēja Vāciju un Franciju, bet radīja opozīciju no t.s. Višegradas grupas valstīm (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija), kurām nav pieredzes bēgļu izvietošanā un kuras negrib uzņemt pie sevis pavēlēto daudzumu. Tomēr vāciešiem ir pietiekami daudz paņēmienu kā izdarīt spiedienu uz kaimiņiem. 2015.gada 13.septembrī Vācija ieviesa pasu kontroli uz Austrijas robežas un apstādināja savu dalību Šengenas līgumā. Tas atstāja iespaidu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Vācijas iekšlietu ministrs paziņoja, ka šī darbība tiks realizēta uz visām Vācijas robežām. Gala rezultātā jautājumu par kvotām pārcēla uz ārkārtas iekšlietu ministru sanāksmi 14.septembrī, bet arī tur ne par ko nevienojās.

Tai pat laikā 12.septembrī slavenais globālisma ideologs, Brain Bri biedrs un Francijas ebreju organizāciju (CRIF) prezidents Žaks Atalī deva interviju beļģu avīzei Lesoir, kurā viņš apsveica sagaidāmo tautību un rasu sajaukšanos: “No tā brīža, kad mēs atzīstam, ka brīvībām ir fundamentāls raksturs, pirmā no tām ir pārvietošanās brīvība. … Šie cilvēki pārvērtīs Eiropu par pirmo pasaules lielvalsti. … Ar migrantiem notiekošais novedīs pie daudz saliedētākas un varenākas Eiropas būvniecības. … Viņu atbraukšana ir neiedomājama izdevība, jo viņi izmainīs Eiropas demogrāfiju…” (31).

Atsauces:

(1) (2) Куденхове-Калерги Р. «Пан-Европа» // http://www.paneuropa.ru/home.php?id=4&id2=0&id3=6&lang=

(3) См.: Coudenhove KalergiR. Praktischer idealismus. Adel – Technik – Pazifismus. Wien-Leipzig. 1925 // http://www.mediafire.com/?wwyl5p4stattbqm

(4) Balanya B., Doherty A., Hoedeman O. Ma’anit A. & Wesselius E. Europe Inc. Comment les multinationals construisent l’Europe et l’economie mondiale. Marseille cedex 20, 2005, р. 58.

(5) http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/ttip/index_fr.htm

(6)http://www.agoravox.fr/actualites/international/article/bloc-euro-atlantique-unifie-en-55452

(7) http://www.politis.fr/Ces-industriels-qui-conseillent,22807.html

(8) http://inosmi.ru/op_ed/20150713/229060533.html

(9) http://crisis-blog.ru/documents/1287.html

(10) Уткин А. Полюс богатства против полюса населения // НГ – 2003 г. 26 марта. – № 59 (2896).

(11) http://www.centrasia.ru/newsA.php?st=1321686240

(12) http://www.voltairenet.org/article188621.html

(13) http://sr.fondedin.ru/new/fullnews_arch_to.php?subaction=showfull&id=1290498889&archive=1290499075&start_from=&ucat=14&

(14) http://polbu.ru/shadow_economy/ch02_all.html

(15) http://www.contrtv.ru/common/2651/

(16) http://www.unhcr.fr/559e2ca6c.html

(17) http://www.alterinfo.net/LE-CHAOS-MIGRATOIRE-COMME-FORME-SUPERIEURE-DE-LA-CRISE-DU-SPECTACLE-MARCHAND-_a117105.html

(18) http://www.mondialisation.ca/les-albanais-font-ils-le-trafic-des-islamistes/5469310

(19) http://www.lelibrepenseur.org/syrie-lhypocrisie-occidentale-des-lumieres/

(20) http://www.businessinsider.com/afp-german-industries-make-economic-case-to-welcome-refugees-2015-9

(21) http://gordonua.com/news/politics/Die-Welt-Glava-soyuza-nemeckih-promyshlennikov-raskritikoval-biznes-Germanii-za-simpatii-k-Putinu-74605.html

(22) http://lenta.ru/news/2015/09/10/germany_changing/

(23) http://www.interfax.ru/world/465544

(24) Bēgļa statuss ļauj palikt valstī 3 gadu laikā, pēc kā cilvēks var iesniegt iesniegumu, lai saņemtu patstāvīgas dzīvesvietas atļauju.

(25) http://lenta.ru/news/2015/09/10/germany_changing/

(26) http://tengrinews.kz/europe/10-milliardov-evro-pridetsya-potratit-germanii-bejentsev-280368/

(27) http://www.voltairenet.org/article188621.html

(28)http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150909_refugees_quotas_merkel

(29) http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150909_refugees_europe

(30)http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150908_germany_migrants_refugees_numbers

(31) http://www.lesoir.be/988143/article/debats/2015-09-13/attali-refugies-vont-faire-l-europe-premiere-puissance-du-monde

Avots:

http://www.fondsk.ru/news/2015/09/17/migracionnyj-krizis-v-evrope-i-ego-zakazchiki-i-35451.html

http://www.fondsk.ru/news/2015/09/17/migracionnyj-krizis-v-evrope-i-ego-zakazchiki-ii-35458.html

* Pārpublicēts no politologija2.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...