Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienītākajiem un biežāk uzklausītajiem ekspertiem ir tagadējais Latvijas Universitātes mācībspēks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktīvs komunistiskās un padomju ideoloģijas atbalstītājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un kompartijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Turpinām publicēt tagadējā „eksperta” iepriekšējo gadu uzskatus atspoguļojošas publikācijas, un nākamā publikācija ir 1977. gada 8. maijā laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts, kurā autors pauž savus nesamierināmos un principiālos iebildumus pret „Radio Brīvā Eiropa”, „Amerikas balsi” un citiem „ideoloģisko diversiju organizētājiem”, kam nepieciešams dot „pienācīgu pretsparu”.

Starptautiskās žurnālistu savienības prezidents, somu profesors K. Nordenstrengs šā gada 4. maija «Pravdas» numurā publicēja rakstu ar nosaukumu «Masu informācijas līdzekli un saspīlējuma atslābums». Tajā, starp citu, teikts: «Patiesība un miers - žurnālistam, kas apzinās savu atbildību un savus uzdevumus, tā ir atslēga visu tautu sirdīm, un, ja gribat, atslēga jebkuras tautas mājai...» Gudri vārdi, kuru pareizību spilgti apliecina notikumu attīstība Eiropā pēc Helsinku konferences.

Taču diemžēl kapitālistisko valstu žurnālistu vidū ir ne tikai godīgi cilvēki (mūsu idejisko un politisko pretinieku vidū tādi mēdz būt), bet arī īsti «kramplauži», kuri. pateicoties savām literārajām spējām, nodarbojas ar ideoloģisko ielaušanos, respektīvi - diversijām.

Pie šīs kategorijas mēs. nevienu nepatiesi neapvainojot, varam pieskaitīt, piemēram, attiecīgā profila speciālistus no Aksela Špringera (VFR) izdevumu redakcijām, kā arī ASV piederošo raidstaciju «Radio Liberty» («Brīvība») un «Radio Free Europe» («Brīvā Eiropa») «radošo» personālu.

Pat rietumvācu buržuāziskais žurnāls «Der Spiegel», kura lappušu saturam raksturīgs intelektuāls antikomunisms, nosauc šīs Minhenē izvietotās raidstacijas par «aukstā kara paliekām». Kā liecina ziņas no Vašingtonas, Dž. Kartera administrācija ir gluži pretējās domās. Bet, pirms aplūkojam ASV administrācijas viedokli, dažas vispārēja rakstura piezīmes.

Sociālisma nometnes valstu robežu tuvumā izvietotas ne tikai amerikāņu kara bāzes un dažādas elektroniskās spiegošanas ierīces, bet arī raidstacijas, kuru uzdevumos ietilpst apmelojumu izplatīšana par Padomju Savienības un citu sociālistisko valstu iekšpolitiku un ārpolitiku. Tā, piemēram, «Amerikas Balss», «Brīvības» un «Brīvās Eiropas» raidstacijas, kas raida sociālistisko valstu tautu valodās, izvietotas Lielbritānijā, VFR, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Marokā, Šrilankā, Filipīnās, Taizemē, Taivanā, Okinavā, kā arī ASV.

Taču amerikāņu imperiālisms paplašina ideoloģisko karu ne tikai pret sociālisma nometni, bet arī pret citu valstu progresīvajiem spēkiem. Tikai «Amerikas Balss» rīcībā vien ir 113 raidstaciju (72 no tām atrodas Eiropas, Āfrikas un Āzijas valstu teritorijā). D

ž. Kārtera administrācija nolēmusi pastiprināti laist darbā šo mašinēriju, lai uzpulētu Savienoto Valstu ārpolitisko prestižu un aktivizētu amerikāņu dzīvesveida propagandu. Tas ir viens no cēloņiem, kāpēc ASV valdība nolēmusi 1978. gada palielināt asignējumus radiopropagandas vajā dzībām.

Taču ir vēl kāds cits aspekts. 1948. gadā Kopenhāgenā notika konference, kurā radioviļņu diapazoni tika sadalīti starp valstīm dalībniecēm. 1975. gadā Ženēvā atkal notika konference, kuras dalībnieki no jauna pārdalīja radioviļņu diapazonus. Šīs konferences lēmumiem jāstājas spēkā 1978. gada beigās, bet laikam ASV administrācija nolēmusi modernizēt tai piederošo raidstaciju tehnisko bāzi un palielināt raidītāju jaudu.

Tas attiecas arī uz abām radiodiversantu «balsīm» - «Brīvība» un «Brīvā Eiropa». Līdz ar to Dž. Kārtera administrācija klaji ignorē Helsinku konferences Nobeiguma aktu, kurā teikts: «Dalībnieces valstis atzīme radioinformācijas izplatīšanās paplašināšanos un izsaka cerību, ka šis process turpināsies tā, lai tas atbilstu tautu savstarpējās saprašanās interesēm un šīs apspriedes nospraustajiem mērķiem.»

Par šī pasākuma negatīvo ietekmi uz PSRS un ASV attiecību atmosfēru norādīts PSRS Ārlietu ministrijas 29. aprīļa memorandā ASV vēstniecībai Maskavā. Dž. Karters savu rīcību motivē ar nepieciešamību «nodrošināt brīvu apmaiņu ar informāciju un idejām».

Par to, kādi nolūki patiesībā slēpjas aiz šī it kā Helsinku garā ieturētā apgalvojuma, liecina sekojošs fakts. Par Savienoto Valstu kongresa kontrolētās raidstaciju «Brīvība» un «Brīvā Eiropa» uzraudzības komisijas (Board for International Broadcasting) padomes locekli, pēc Dž. Kartera padomnieka nacionālās drošības jautājumos Z. Bžezinska ieteikuma, tika iecelts profesors V. E. Grifits.

Šis «Austrumu eksperts» 1956. gadā strādāja raidstacijā «Brīvā Eiropa» par politisko padomnieku un saņēma algu no CIP. Tādējādi oficiālā Vašingtona savā propagandā arvien noteiktāk nostājas aukstā kara laikiem raksturīgā pozīcijā. Padomju Savienība un pārējās sociālisma zemes, protams, dos pienācīgu pretsparu ideoloģisko diversiju organizētājiem.

Taču, kā norādīts biedra L. Brežņeva apsveikumā Stingra miera aizstāvju vispasaules asamblejas dalībniekiem, sociālistiskās valstis kopā ar visas pasaules miera piekritējiem turpinās radīt «tādus materiālos, politiskos un morālos apstākļus, kuros kļūtu neiespējama notikumu ievadīšana atpakaļgaitā».

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...