Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

8.jūlijā biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā pārstāvētajai pozīcijai atbilstošu lēmumprojektu - iniciatīvu, lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Lēmumprojekts izvirzīts, balstoties uz valdības nule pieņemto lēmumu brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas, un paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13. jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vakar arī Ministru prezidente mani informēja, ka par sava paraksta pievienošanu šim lēmumprojektam es tieku atbrīvots no sava amata kā Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs.

Latvijai iebilstot pret Eiropas Savienībā piedāvāto kvotu sistēmu, partiju Vienotība un ZZS ministri valdības sēdē pieņēmuši lēmumu brīvprātīgi Latvijā uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas. Būtībā šobrīd sekojam pārējo Baltijas valstu piemēram, nosakot savas valsts kapacitāti un iespējas bēgļu uzņemšanā. Tiktāl viss būtu pieņemams, ja vien valdība būtu spējīga atbildēt uz deputātus interesējošajiem jautājumiem un pamatot savu lēmumu.

Uzskatu, ka pieņemtie lēmumi bēgļu jautājumos var būtiski ietekmēt gan mūsu valsts drošību un labklājību, gan arī mūsu nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā ilgtermiņā. Diemžēl līdz pat šim brīdim neviens no 250 bēgļu uzņemšanas atbalstītājiem un virzītājiem nav spējis atbildēt uz normāliem, pat obligāti uzdodamiem jautājumiem, pieņemot tik būtiskus lēmumus – nav skaidrības ne par integrācijas un infrastruktūras jautājumiem, ne finansiālajiem aspektiem, kas ar to saistīti. Neesam informēti par to, cik sagatavoti darbam ar bēgļiem ir mūsu drošības un sociālie dienesti, neesam arī izvērtējuši saistītos riskus vai pat sagatavojuši rīcības plānu. Kritēriji, kā nokļuvām līdz skaitlim 250, arī nav skaidri.

Pēc vēršanās dažādās institūcijās un runājot personīgi ar valdības pārstāvjiem, lūdzot pamatojumus un skaidrojumus ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem aspektiem, viss, ko esam saņēmuši, ir lempīga atbilžu meklēšana, vietā un nevietā piesauktu solidaritāti vai koalīcijas līgumu, izvēles un brīvprātīguma principiem, kā arī citus ar lietu saistītus un nesaistītus terminus. Šķiet, valdībai pašai nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ticis pieņemts šis lēmums, kas valstij būs saistošs un ar kura sekām būs jātiek galā ne vien šai, bet arī nākošajām valdībām un Latvijas sabiedrībai. Ja balstāmies uz iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sacīto, skaitli 250 esam ieguvuši, balstoties uz t.s. "Luksemburgas formulu" - aprēķinu, ko plānots izmantot, ieviešot kvotu sistēmu. Tātad faktiski valdība plāno izpildīt kvotu sistēmu, kas savukārt ir skaidrs iepriekš izvirzītās nacionālās pozīcijas pārkāpums.

Argumentācija, ka, parakstot šo lēmumprojektu, ticis pārkāpts koalīcijas līgums, neiztur kritiku - koalīcijas līgums neattiecas uz valdības darbu, bet gan uz Saeimu; šīs institūcijas ne bez iemesla ir nodalītas. Fakts, ka parlamenta pārstāvji, t.sk. es, Latvijā, parlamentārā republikā, vēlas iepazīties ar argumentāciju un pamatojumiem, kas izmantoti šī lēmuma pieņemšanā, nav nekas ārkārtējs. Arī izskanējušie apgalvojumi, ka Nacionālā apvienība ir "pieslējusies" opozīcijas izvirzītajiem ierosinājumam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ir sabiedrību maldinoši – kā jau iepriekš plaši izskanējis publiskajā telpā, Nacionālā apvienība jau nedēļas sākumā asi nosodīja partiju Vienotība un ZZS ministru pieņemto lēmumu pakļauties "brīvprātīgo kvotu" absurdam un ziņoja, ka strādās šī jautājuma risināšanas Saeimā.

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, kuram argumentāciju un pamatojumus tā cenšas piemeklēt un "pievilkt" tikai pēc tam, ir absurds un pieprasa plašāku sabiedrības un arī Saeimas izvērtējumu par tā pamatotību. Centieni apturēt pilnīgi adekvātu un saprotamu iniciatīvu no Saeimas deputātu puses ir ne vien absurdi, bet arī liecina par vēlmi klusībā "izbīdīt" dažādus lēmumus, pozicionējot tos kā valdības vairākuma pozīciju. Par to liecina arī šodien Saeimas ārkārtas sēdē notikušais, kura kvoruma trūkuma dēļ nenotika – tas ir tīrs un neatšķaidīts politiskais farss ar mērķi izvairīties no jebkādu skaidrojumu sniegšanas parlamentam un sabiedrībai.

Par laimi, ne sabiedrība, ne Saeima nav ieinteresēta ignorēt valstī un valdībā notiekošo par spīti mērķtiecīgiem centieniem to virzīt uz "laimīgu ignoranci". Ir arī monētas otra puse – diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka jebkāda padziļināta interese par būtisku lēmumu pieņemšanas procesiem un savas pozīcijas un viedokļa paušana šeit joprojām var beigties ar strauju un asu politisko izrēķināšanos. Šadurska kungs medijiem šodien paziņojis, ka par savu "izgājienu", parakstot lēmumprojektu, es esot faktiski iesniedzis savu atlūgumu no Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra amata. Atgādināšu, ka tāpat kā likumdevējvara – Saeima – un izpildvara – Ministru kabinets – ir atdalītas, arī ir nodalīti mani amati kā Saeimas deputātam un Ministru prezidentes parlamentārajam sekretāram. Viens neprevalē pār otru, un lēmumi, kurus esmu pieņēmis kā brīvi ievēlēts Saiemas deputāts, nevar un nav sasaucami vai jebkādi saistāmi ar manu darbu Ministru prezidentes birojā.

Savukārt Ministru prezidentes piedāvātā alternatīva manai atbrīvošanai no amata – uzņemties personīgi koordinēt bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanu valstī, tajā skaitā arī integrācijas un valodas apguves jautājumu risinājumu ieviešanu – raisa pat nelielu smaidu. Varu tikai pabrīnīties, cik strauji valstī tiek pieņemti lēmumi, izgudroti jauni, ļoti nopietni posteņi un atrasti administratīvie resursi, lai ieviestu šādu jaunu "koordinatora" amatu, par kuru līdz pat šodienas pēcpusdienai neviens nekad nebija dzirdējis.

Pateicos Straujumas kundzei par līdzšinējo sadarbību prezidentūras ietvaros. Diemžēl mūsu darba attiecību pārtraukšanu pavada neliela vilšanās sajūta – gan par to, ka politisko spēlīšu vidū tikusi aizmirsta jebkāda korekta, juridiski pamatota vai tīri cilvēcīgi pieņemama attieksme un etiķete darba attiecību jautājumu risināšanā, gan par sagrozītajiem paziņojumiem, ar kādiem nāk klajā Ministru prezidentes preses pārstāvji. Es turpināšu savu darbu Latvijas Republikas Saeimā, strādājot un pārstāvot savu vēlētāju un nacionālās intereses pēc labākās sirdsapziņas, kā to esmu darījis arī līdz šim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...