Par Praidu, naidpilnajiem komentāriem, kurus ik dienas saņemu, un frankenšteiniem
Ralfs Eilands18.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar biju Riga Pride. Gan gājienā, gan uzstājos noslēguma koncertā. Līdzīgi kā 20. maija gājienā līdz okupācijas piemineklim, kuram biju viens no organizatoriem, vakar, lai arī nebiju organizatoru pulkā, sajutos ļoti patīkami.
Kādēļ velku paralēles? Ja 20. maijā mani iepriecināja brīži, kuros gājām garām acīmredzamiem Putina faniem, tad vakardien mani uzjautrināja noiešana gar stabiliem homofobiem. Šiem diviem tipāžiem ir tik daudz kas vērtību skalā kopīgs — vilkme uz pagātni, stagnāciju, kaut kādiem sevis nepierādījušiem “labākiem laikiem”, ciešanām, citādā nepieņemšanu un neatzīšanu.
Abos gājienos, kad soļojām garām šiem mentālās vieglatlētikas čempioniem, viņu acīs bija redzams izbrīns par to, ka viņi ir mazākumā. Ja velkam paralēles ar multeņu pasauli, tad var teikt, ka mērkaķītis viņu galvās pārstāja sist šķīvjus un tas bija viņu sejās redzams.
No vienas puses žēl, bet no otras baigi rēcīgi. Iedomājies! Tu dzīvo laikmetā, kur alksti pēc jaunā viedtālruņa, bet tanī pat laikā mentāli vairāk velc uz gadu, kad sievietēm bija liegts iet uz vēlēšanām. Manuprāt, ļoti rēcīgs koncepts!
Par konceptiem runājot… Man ir trakoti neizprotama ideja, ka kāds cilvēks var justies labāk, ja viņš kādam citam aizliedz mīlēt. Es vienkārši to nespēju savā galvā sagremot. Ja vēl kāds nesaprata manu domu, tad varu nolaisties līdz homofobu līmenim un paskaidrot. Mierīgi.
Mīļie domas dižgari, vai neesat iedomājušies, ka varat tāpat dabūt savu ikgadējo seksu, jo sieva/vīrs Jums biežāk nedod, neatkarīgi no tā, ar ko kāds cits cilvēks pat ne guļ, bet draudzējas? Vēl nesapratāt? Varu paskaidrot mazliet sīkāk, nav problēmu.
Es aizvakar pabučojos ar vienu draudzeni, vakar biju Praidā, šodien ar to pašu draudzeni vēl joprojām vēlos pabučoties. Kaut kā nepārvērtos par geju… Kāds pārsteigums!
Bet, būsim godīgi, visi, kuri iet Praidā vai to skatās no malas, vai atbalsta tās idejas, kuras tur tiek paustas — šie cilvēki automātiski nekļūst par gejiem, viņi visi ir lesbietes! Es to zinu, jo esmu pats ar savām acīm redzējis un uz savas ādas izbaudījis! Vairākās attīstītās Eiropas valstīs šiem cilvēkiem, tāpat kā man, Pasaules Lesbiešu Organizācija iedod “lesbietes talonu”, tikko viņu galvā ir iezagusies doma, ka Civilās savienības likums ir feina ideja.
Par idejām runājot… Pēc Praida, kā arī ikdienā arvien vairāk saņemu naidpilnas ziņas un komentārus no reliģioziem ekstrēmistiem, ka degšu ellē, dabūšu “gejbakas”, esmu “galvā slims atejists” utt. Jautājums — kā šo ideju, ka Dievs ir par mīlestību un labo, šie cilvēki pielieto praksē?
OK, varbūt Dievs ir taisnīgs un katrs saņem pēc nopelniem, bet tad aicināšu šos cilvēkus neliekuļot un iet līdz galam! Vecajā Derībā ir teikts, ka Dievs reiz pavēlēja diviem lāčiem saplosīt 42 bērnus, jo viņi ierēca par plikpauri. Manuprāt, lieliska audzināšanas prakse arī mūsdienām!
Starp citu, ja nu kāds saprāta guru vēlēsies man iebāzt sejā argumentu “puikiņ, nedaudz vairāk izglītojies reliģiju un ticības jautājumā”, tad atgādināšu, ka šādi pārmetumi ir publiskās diskusijās izteikti arī Ričardam Dokinsam un Semam Herisam. Netici? Vai nu iegūglē no sava viedtālruņa, vai nu pavaicā Dievam (galvenais, īstajam).
Šo es vēlētos nobeigt ar apgalvojumu, ka reliģijas nav nekāda svētā govs, par kuru nedrīkstētu jokot, kritizēt vai komentēt. Ir pat ieteicams par svētajiem tēviem parēkt vai viņus kritizēt, piemēram, kad Francijas katoļu baznīcas garīdznieki kopš 1950. gada ir seksuāli izmantojuši vismaz 216 000 bērnu (https://www.lsm.lv/.../francijas-katolu-baznica.../) vai Zbigņevs Stankevičs kā īsts vecis nolēmis visiem publiski paziņot, ka rašistu izvarotās Ukrainas sievietes nedrīkstētu taisīt abortu (https://twitter.com/delfilv/status/1514567903873482759...).
Noslēgumā visiem homofobiem, ekstrēmistiem un citiem naidpilniem cilvēkiem es vēlētos uzdot tikai 3,5 jautājumus. Drīkst arī neatbildēt.
1) Kāda ir sajūta, kad Jūs redzat, ka ar katru dienu, katru jauno paaudzi Jūsu naidpilnās idejas arvien ātrāk izmirst kā dinozauri?
2) Kāda ir sajūta, kad manā un man līdzīgi domājošo pusē ir Hjū Džekmens, Fredijs Merkūrijs, Lady Gaga, Beyonce, sers Eltons Džons un daudzi citi, kamēr Jūsu pusē ir Putins un kaut kāds Šlesers ar saviem pajoļiem?
3) Vai Jūs apzināties, ka okupācijas pieminekļa nojaukšanas gājienu panāca rašisti, kuri ar savām izdarībām vienkārši izbesīja tolerantos, saprātīgi domājošos cilvēkus, kā arī Praida gājienu izprovocēja homofobi? Vai jūs apzināties, ka esat doktori frankenšteini, kuri paši ir radījuši kaut ko, ko Jūs savā pasaulē definējat kā briesmoni?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
