Par Praidu, naidpilnajiem komentāriem, kurus ik dienas saņemu, un frankenšteiniem
Ralfs Eilands18.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar biju Riga Pride. Gan gājienā, gan uzstājos noslēguma koncertā. Līdzīgi kā 20. maija gājienā līdz okupācijas piemineklim, kuram biju viens no organizatoriem, vakar, lai arī nebiju organizatoru pulkā, sajutos ļoti patīkami.
Kādēļ velku paralēles? Ja 20. maijā mani iepriecināja brīži, kuros gājām garām acīmredzamiem Putina faniem, tad vakardien mani uzjautrināja noiešana gar stabiliem homofobiem. Šiem diviem tipāžiem ir tik daudz kas vērtību skalā kopīgs — vilkme uz pagātni, stagnāciju, kaut kādiem sevis nepierādījušiem “labākiem laikiem”, ciešanām, citādā nepieņemšanu un neatzīšanu.
Abos gājienos, kad soļojām garām šiem mentālās vieglatlētikas čempioniem, viņu acīs bija redzams izbrīns par to, ka viņi ir mazākumā. Ja velkam paralēles ar multeņu pasauli, tad var teikt, ka mērkaķītis viņu galvās pārstāja sist šķīvjus un tas bija viņu sejās redzams.
No vienas puses žēl, bet no otras baigi rēcīgi. Iedomājies! Tu dzīvo laikmetā, kur alksti pēc jaunā viedtālruņa, bet tanī pat laikā mentāli vairāk velc uz gadu, kad sievietēm bija liegts iet uz vēlēšanām. Manuprāt, ļoti rēcīgs koncepts!
Par konceptiem runājot… Man ir trakoti neizprotama ideja, ka kāds cilvēks var justies labāk, ja viņš kādam citam aizliedz mīlēt. Es vienkārši to nespēju savā galvā sagremot. Ja vēl kāds nesaprata manu domu, tad varu nolaisties līdz homofobu līmenim un paskaidrot. Mierīgi.
Mīļie domas dižgari, vai neesat iedomājušies, ka varat tāpat dabūt savu ikgadējo seksu, jo sieva/vīrs Jums biežāk nedod, neatkarīgi no tā, ar ko kāds cits cilvēks pat ne guļ, bet draudzējas? Vēl nesapratāt? Varu paskaidrot mazliet sīkāk, nav problēmu.
Es aizvakar pabučojos ar vienu draudzeni, vakar biju Praidā, šodien ar to pašu draudzeni vēl joprojām vēlos pabučoties. Kaut kā nepārvērtos par geju… Kāds pārsteigums!
Bet, būsim godīgi, visi, kuri iet Praidā vai to skatās no malas, vai atbalsta tās idejas, kuras tur tiek paustas — šie cilvēki automātiski nekļūst par gejiem, viņi visi ir lesbietes! Es to zinu, jo esmu pats ar savām acīm redzējis un uz savas ādas izbaudījis! Vairākās attīstītās Eiropas valstīs šiem cilvēkiem, tāpat kā man, Pasaules Lesbiešu Organizācija iedod “lesbietes talonu”, tikko viņu galvā ir iezagusies doma, ka Civilās savienības likums ir feina ideja.
Par idejām runājot… Pēc Praida, kā arī ikdienā arvien vairāk saņemu naidpilnas ziņas un komentārus no reliģioziem ekstrēmistiem, ka degšu ellē, dabūšu “gejbakas”, esmu “galvā slims atejists” utt. Jautājums — kā šo ideju, ka Dievs ir par mīlestību un labo, šie cilvēki pielieto praksē?
OK, varbūt Dievs ir taisnīgs un katrs saņem pēc nopelniem, bet tad aicināšu šos cilvēkus neliekuļot un iet līdz galam! Vecajā Derībā ir teikts, ka Dievs reiz pavēlēja diviem lāčiem saplosīt 42 bērnus, jo viņi ierēca par plikpauri. Manuprāt, lieliska audzināšanas prakse arī mūsdienām!
Starp citu, ja nu kāds saprāta guru vēlēsies man iebāzt sejā argumentu “puikiņ, nedaudz vairāk izglītojies reliģiju un ticības jautājumā”, tad atgādināšu, ka šādi pārmetumi ir publiskās diskusijās izteikti arī Ričardam Dokinsam un Semam Herisam. Netici? Vai nu iegūglē no sava viedtālruņa, vai nu pavaicā Dievam (galvenais, īstajam).
Šo es vēlētos nobeigt ar apgalvojumu, ka reliģijas nav nekāda svētā govs, par kuru nedrīkstētu jokot, kritizēt vai komentēt. Ir pat ieteicams par svētajiem tēviem parēkt vai viņus kritizēt, piemēram, kad Francijas katoļu baznīcas garīdznieki kopš 1950. gada ir seksuāli izmantojuši vismaz 216 000 bērnu (https://www.lsm.lv/.../francijas-katolu-baznica.../) vai Zbigņevs Stankevičs kā īsts vecis nolēmis visiem publiski paziņot, ka rašistu izvarotās Ukrainas sievietes nedrīkstētu taisīt abortu (https://twitter.com/delfilv/status/1514567903873482759...).
Noslēgumā visiem homofobiem, ekstrēmistiem un citiem naidpilniem cilvēkiem es vēlētos uzdot tikai 3,5 jautājumus. Drīkst arī neatbildēt.
1) Kāda ir sajūta, kad Jūs redzat, ka ar katru dienu, katru jauno paaudzi Jūsu naidpilnās idejas arvien ātrāk izmirst kā dinozauri?
2) Kāda ir sajūta, kad manā un man līdzīgi domājošo pusē ir Hjū Džekmens, Fredijs Merkūrijs, Lady Gaga, Beyonce, sers Eltons Džons un daudzi citi, kamēr Jūsu pusē ir Putins un kaut kāds Šlesers ar saviem pajoļiem?
3) Vai Jūs apzināties, ka okupācijas pieminekļa nojaukšanas gājienu panāca rašisti, kuri ar savām izdarībām vienkārši izbesīja tolerantos, saprātīgi domājošos cilvēkus, kā arī Praida gājienu izprovocēja homofobi? Vai jūs apzināties, ka esat doktori frankenšteini, kuri paši ir radījuši kaut ko, ko Jūs savā pasaulē definējat kā briesmoni?
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
