Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laika neapšaubāma aktualitāte ir kaislības ap un par sabiedriskajiem medijiem. Esmu lasījis ekspertu, politiķu, sabiedrisko darbinieku viedokļus, bet vismaz manā, vienkārša ierindas pilsoņa, ieskatā... Ne tur rok! Kā Latvijai klājas informatīvā kara frontē? Gribu padalīties lai gan mani neviens nav lūdzis, ar saviem novērojumiem un secinājumiem par tēmu...

Informatīvais karš ir realitāte. Cīņa ir par Latvijas iedzīvotāju prātiem. Kā risinājums tiek piedāvāts:

- Krievijas kanālu retranslācijas aizliegums - Nacionālās Apvienības ideja fix;

- Speciāla televīzijas kanāla izveidošana Latvijas krievvalodīgajai auditorijai- liberālo sorosistu lobēts projekts.

Krievijas kanālu retranslācijas aizliegums

Krievijai nav pamata būt apmierinātai ar rezultātiem. Pie milzīgiem ieguldītiem resursiem atdeve nav iespaidīga. Latvijā un Igaunijā ir nozīmīgas krievu diasporas, bet ko tas dod, ja Krievijai ir daudz lielākas iespējas ietekmēt Ungārijas, Grieķijas vai Itālijas ārpolitiku sev vēlamā virzienā nekā mūs. Kāpēc pie ļoti masīva propagandas viļņa neizdodas uzkūdīt Latvijas krievvalodīgos?

Krievija ļoti gribētu izvest savus tautiešus svešumā demonstrācijās pret NATO spēku izvietošanu Baltijā, bet... Vienīgais, ko viņi dabūja, bija smaidīga Ušakova selfijs uz ASV tanku fona Rīgas osta, ar parakstu kaut kā tā- dīvaina pirmdiena... Nils smagi atrāvās Krievijas portālu komentāros, kur krimnašisti gribēja zināt,- kāpēc šejienes krievi nebloķē ostu, neguļas uz ceļiem tankiem priekša, kur ir masu protesti? Jo Krievijas krievi uzskata, ka Latvijas krieviem ir jāziedojas dižas Russkij mir idejas vārdā, bet mūsējie atkal ne gluži ir gatavi kļūt par upurjēriem... Jo visādas citādas darīšanas - darbs, bērni jāskolo, kredīti jāmaksā, ceļojumā jābrauc un vispār... Donbasa ļoti pamācošais un audzinošais piemērs acu priekšā, kur tā ziedošanas par Ruskij mir noved...

Un te Krievijas propaganda reāli nospēlē Latvijas interesēs. Uzsvars tiek likts uz kara šausmām: sagrautas mājas, bojāgājušie, ievainotie, bēgļi ar bērniem, kuri pazaudējuši visu iedzīvi, bads, slimības, posts- frontes pilsēta. Jo lielākas šausmas rāda Krievijas ziņu raidījumi, lai attaisnotu savu iejaukšanos Donbasa reģionā, jo mazāk Daugavpils iedzīvotājiem ir vēlēšanās kaut ko tādu piedzīvot savās mājas... Uz šo Kiseļova propagandas patosu kardināli pretēji noreaģēs Ivanovas iedzīvotājs, kurš reāli uz sevi karadarbību neattiecina - viņu karš neapdraud, un Daugavpils krievs, kurš sevi viegli identificēs ar Donbasa bēgli. Potenciālo. Viņam to vajag? Nē!

Latvijas krievi daudz labāk par latviešiem pārzina lietu patieso stāvokli Krievijā. Viena lieta ir oficiālie masu mediji, bet pavisam cita neformālie kontakti - jaunākie serfo sociālajos tīklos - ВКонтакте, Одноклассники, kā arī Facebook - tur Krievijas dzīves realitāte uzplaukst visa krāšņumā…, vecākie sarakstās, sazvanās ar radiem, draugiem, paziņām, respektīvi, iegūst informāciju no avotiem, kuriem uzticas. Viņiem ir iespēja salīdzināt, un salīdzinājums nav par labu Krievijai. Tam pamatā ir pragmatiski, ekonomiski un sociāli apsvērumi, lai gan ideoloģijas un kultūras identitāte daudz kur ir vienojoša.

Vienīgais veids efektīvi bloķēt Krievijas naidīgo propagandu ir nodrošināt augstāku sociāli ekonomisko dzīves līmeni. Kamēr tas izdodas, Krievijai nav izredžu uz revolūcijas eksportu…To nevarēja pat Če Gevara, kur nu Gapoņenko…

Speciāls televīzijas kanāls krievvalodīgajai auditorijai

Vai Latvijas krievu politiskās simpātijas pret Putinu un Krievijas impērijas ideju spēs mainīt speciāls televīzijas kanāls? Nē. To jau sākotnēji uzskatīs par instrumentu smadzeņu skalošanai, nevis uzticamu informācijas avotu. Mūsu krievi, kuriem ir vēlēšanās iegūt objektīvu informāciju, to arī iegūst. Lielāka daļa lieliski prot izmantot informācijas avotus latviešu vai angļu valodā, to īpaši neafišējot. Un tie, kuri negrib zināt, arī to jauno kanālu neskatīsies.

Ko tajā kanāla rādīs? Propaganda ir ļoti dārgs pasākums! Kiseļovu un Solovjovu tautai baro iekšā pa vidu šoviem - dziedāšanas, dancošanas, tievēšanas, tolkšoviem - kur visa derevjņa skaidrojas, kurš ir vietējās draiskules bērna tēvs, un par citām tikpat aizraujošām tēmām, koncertiem, humora raidījumiem un seriāliem. Kur to visu dabūs, lai piesaistītu auditoriju? Par kādu naudu? Pat latviešiem vienīgais, ko piedāvā televīzija, ir Ugunsgrēks…Un skatās! Par ko es varu tikai brīnīties…Bet nekā cita jau nav!

Ar ko krievu auditoriju pārsteigs mūsu liberāli sorosiskais grupējums, kurš tik ļoti lobē šo projektu? Ar necenzēto leksiku? Kā latviešu auditoriju pārsteidza radio Pieci.lv?

Krievijas televīzijas kanālu retranslēšanas aizliegums ir bezjēdzīgs, bet bīstams. Naidīga propaganda strādās citā, grūtāk kontrolējamā vidē, bet aizliegums emocionāli aizskars to krievu, un ne tikai krievu, auditorijas daļu, kam tiks atņemts iemīļots seriāls vai šovs, vai cits mentalitātei atbilstošs raidījums. Zaudējumi būs nopietni, bet ieguvumu nebūs vispār.

Speciāla televīzijas kanāla izveide ir bezjēdzīgs, bet dārgs projekts. Tam nav cerību piesaistīt auditoriju. Vienīgie ieguvēji - žurnālisti, administratori, vadītāji - darbs un alga. Vējā palaista nodokļu maksātāju nauda. Vai, pareizāk sakot, palaista ēterā…

Failed State koncepts

Un te nu ir paradokss! Masīva propagandas kampaņa par Latviju kā pazaudētu valsti, kā valsti-kļūdu tiek veiksmīgi īstenots. Turklāt daudz veiksmīgāk latviešu vidē nekā krievvalodīgajos iedzīvotājos. Latviešu medijos negācijas vienkārši gāžas par skatītāju. Šīs naidīgās propagandas masai un jaudai neviens Krievijas medijs nestāv klāt…

Ko raida TV kanāli svētdienas vakaros, pašu augstāko reitingu laikos? Nekā Personīga - TV3 un De facto – LTV1. Tad jau labāk lai Kiseļovu skatās… Mazāks kaitējums... Jo skatītājam ir jātic informācijas avotam, bet Kiseļovam latvieši netic. Toties tic jaukām un godīgām latviešu meitenēm kā Šņore un Jaunalksne, kuras katru svētdienas vakaru skaidro latviešu tautai, cik viss ir slikti, ka visi ir zagļi un viss iet uz postu… Katru svētdienas vakaru! Stundu! Un katru nedēļu sabiedrība uzzina par jaunām nekrietnībām, kamēr vecās tā arī neiegūst ne tālāku virzību, ne loģisku noslēgumu. Ļaunie netiek sodīti, pieteiktas problēmas netiek atrisinātas. Un tas rada bezcerību.

Raidījumam tēmas ir jāatrod katru nedēļu. Ja īstu sižetu nav, tad tādi tiek saveidoti... Tiek pasniegta sagrozīta informācija. Galvenais, ka negatīva un atmaskojoša. Ja tajās reizēs, kad es pārzinu lietas apstākļus, informācija, maigi sakot, ir tendencioza, kāpēc lai es ticētu, ka citi sižeti ir ticamāki? Un tas nodara dubultu ļaunumu, jo 1) zombē tautu par failed state, 2) aizvaino cilvēkus, kuri pēc labākas sirdsapziņas ir pildījuši savus pienākumus, bet tiek nepelnīti noķengāti visas valsts priekšā.

Pie mums par progresīviem tiek uzskatīti tikai tie žurnālisti, kuri var pateikt ko pēc iespējas ļaunāku par valsti, valdību, politiķiem. Apzināti tiek radīts ienaidnieka tēls - Latvijas valsts un tās varas pārstāvji.

Jā, es zinu, ka šādi asi, politiķiem neērti raidījumi ir demokrātiskajās valstīs ierasta lieta -ASV, piemēram, bet tur tas tiek līdzsvarots ar Holivudas filmām, kur amerikāņi nepārtraukti glābj pasauli - piemēram, Brūss Viliss ar dzelzsbetona feisu iet spridzināt Armagedonu. Nācijai nepārtraukti emocionālā veida tiek atgādināts, ka viņi ir diža valsts. Tur viss ir līdzsvarā. Tur ir uz ceļa.

Krievija ar savu nepārtraukto pašslavināšanos, absolūtu veto oficiālās varas kritikai un savas lomas 2.Pasaules karā glorificēšanu ir sabiedrību novedusi līdz masu histērijai. Bet Latvija ar savu nepārtraukto sevis noliegšanu ir ievedusi nāciju depresijā. Kur viens grāvis, kur otrs grāvis… Bipolārie traucējumi...

Par ivaniem susaņiniem

Latvijā tika realizēts patiesi vērienīgs failed state propagandas projekts. Kāda bija vienīgā vēsts sabiedrībai no valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas? Viss ir slikti! Visi zog! Tie nebija revīzijas ziņojumi… tie bija politiski manifesti! Uz to fona ciešā sadraudzība ar Krievijas valsts kontrolieri, bijušo VDK ģenerāli, sabiedrībai tika radīts kristālgodīgais nākamā nācijas līdera tēls, kurš vedīs ārā no failed state purva uz gaišo tāli… Kāds masīvs masu mediju atbalsts viņai tika nodrošināts! Nevienam politiķim tāds nav bijis. Sudrabas popularitātes reitingi bija fenomenāli. Latvijas politikā varbūt tikai Repšem ir bijuši analogi darbības pirmsākumos. Bet Sudraba nokavēja pareizo brīdi - ilgi tādu eksaltāciju nevar noturēt, spriedze sāka krist, un sabiedrība sāka apjēgt, ka gaiša tāle, uz kurieni taisās vest… ir austrumos no Latvijas robežas… Un tad reitingi nogāzās… Pie privātās lidmašīnas, ar kuru uz Maskavu lidoja tā neesmu es…

Sabiedriskie mediji un politiskā konkurence

Masu saziņas līdzekļi tiek izmantoti, lai izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem. Un līdzekļus neizvēlas, svarīgi ir tikai - nokost pretinieku. Piedodiet, progresīvi liberālie, bet jūs pār līķiem iesiet… Tikai, kad būsiet uzrāpušies tajās varas virsotnēs, nebūs šķērmi no tās līķu smakas? Jūs paši iedibināt uzvedības standartus-spēles noteikumus, bet kāpēc tāda bļaušana un raudāšana, kad tas vēršas pret jums pašiem? Kas vēju sēj, tas vētru pļauj…

Sabiedriskajos medijos būtu jāslēdz svētdienas vakara speciālie failed state raidījumi. Kritiskos un negatīvos analītiskos sižetus, un tādi ir obligāti, var gaumīgi iekļaut vakara ziņu raidījumos, kur tie tiks līdzsvaroti ar pozitīvākām ziņām un sižetiem. Stratēģiski ir jāpārvērtē analītisko raidījumu koncepcija, veidojot valsts pasūtījumu sabiedriskajos medijos.

Sabiedriskajos medijos ir jāmaina uzsvars no atmaskošanas uz problēmu apzināšanu un risinājumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...