Par Robežsardzes virtuvi, ko Rīgas priekšniecība negrib redzēt
Pietiek lasītājs21.07.2016.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā publiskajā mediju telpā un sociālajos tīklos ir kļuvis populāri dalīties ar informāciju un apspriest situāciju Valsts robežsardzē (VRS) un tās sastāvā esošajās vienībās. Plaši tika apspriesta Valsts robežsardzes koledžas priekšnieka A.Liepiņa persona. Pirms amata iecelšanas termiņa pagarināšanas daudz tika runāts par VRS priekšnieka N.Garbara (attēlā) vadības stilu, par attiecībām starp robežsargiem un to tiešajiem priekšniekiem. Neapšaubāmi, problēmas Valsts robežsardzē ir samilzušas, - visu tālāko gan lūdzu uzskatīt tikai un vienīgi par manu personisko viedokli un versiju.
Atbildība par to ir jāuzņemas vadošos amatos esošajiem priekšniekiem, jo, kā zināms, “zivs pūst no galvas”. Lai saprastu kas notiek, ir nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai iestāžu priekšniekiem, bet arī zemāko vienību vadītājiem, līdz ar to kopējā bilde par notiekošo Valsts robežsardzē būs pilnībā skaidra un izprotama.
Spilgtākais piemērs no zemāko vienību vadītājiem ir pēdējo gadu robežsardzes “zvaigzne” – Pasienes robežsardzes nodaļas priekšnieks M.Ļahnovičs. Iepriekšējie nepilnie 20 izdienas gadi Valsts robežsardzē neaugļojās ar kādiem nopietniem nopelniem. Otrādi - nopietnu problēmu un trūkumu dienesta organizācijā, kā arī personīgajā dzīvē ir diezgan daudz.
Pēkšņi, sākot no 2015.gada, milzīgs karjeras lēciens: apbalvots ar Viestura ordeni, atzīts par VRS Gada labāko robežapsardzības nodaļas priekšnieku, medaļas, prēmijas, u.t.t. Īsāk sakot: piemērs visiem, cieņa un slava no augstāko priekšnieku puses.
Dienesta kolēģi (it īpaši tie, kas vairs nestrādā Robežsardzē un nebaidās runāt patiesību) un vietējie iedzīvotāji (it īpaši Goliševas un Pasienes ciematu iedzīvotāji) var daudz ko pastāstīt par M.Ļahnoviča dienesta gaitas ne visai pozitīvajiem momentiem. Lielāko daļu no sava dienesta M.Ļahnovičs pavadīja Aizgāršu nodaļā, priekšnieka vietnieka amatā.
Par priekšnieku M.Ļahnovičam bija A.Borisovs. Šis virsnieks ir plaši pazīstams Ludzas un Kārsavas novados ne tikai kā ilglaicīgs Aizgāršu nodaļas priekšnieks, bet arī kā kontrabandistu piesedzējs un atbalstītājs. Valsts robežsardze pielika daudz pūļu, lai atbrīvotos no šī negodīgā darbinieka.
Mūsu stāsts ir par to, ka M.Ļahnovičs, būdams A.Borisova vietnieks, bija ļoti labi informēts par tā darbībām. Vienā brīdī M.Ļahnovičs kopā ar kolēģi D.Savicki nolēma sastādīt konkurenci savam priekšniekam un pārņemt šo rūpalu savās rokās. Cik ilgi vietnieks ir cīnījies ar priekšnieku par “jumta” nodrošināšanu kontrabandistiem? Tauta klusē. Bet rezultātā A.Borisovam izdevās pierunāt vadību atbrīvoties no konkurenta, un M.Ļahnovičs tika pārcelts uz citu struktūrvienību līdzvērtīgā amatā.
Tālāk seko ne mazāk interesanta karjeras epizode, kas izraisīja ļoti plašu rezonansi Latvijas medijos – robežsarga bojāeja miera laikā, pildot dienesta pienākumus. Proti, M.Ļahnoviča nemākulīgas (varbūt skaidri un sakarīgi domāt kārtējo reizi traucēja liels izdzerta alkohola daudzums?) neapbruņotu robežas pārkāpēju aizturēšanas pasākumu plānošanas un organizācijas dēļ robežsargs nošāva otru robežsargu. Turklāt pārkāpēji nemaz nebija bruņoti.
Jūs vēlaties zināt, kā tas tika izskaidrots tautai? Atbilde – nekā. Jūs domājāt, ka, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos, bija izdarīti attiecīgi secinājumi un ieviestas izmaiņas robežapsardzes darba organizācijā. Atbilde – nē!
Bet ieskatīsimies, kā šis šausmīgais gadījums atspoguļojās M.Ļahnoviča dienesta gaitā. Bingo! Paaugstināšana amatā: bija vietnieks – savārīja ziepes, lūdzu, ieņemiet priekšnieka amatu. Domājat - absurds? Nē, Robežsardzes realitāte! Te ir tikai nedaudz par M.Ļahnoviča dienesta gaitas brīnumiem.
Un nobeigumā saldais – mazliet par M.Ļahnovičs vājībiņu. Cik tas nav paradoksāli, Robežsardzes varonim patīk iedzert. Teiksim atklāti: ļoti, ļoti patīk bieži iedzert! Patīk iedzert ne tikai brīvdienās, bet arī darba dienās. Patīk iedzert ne tikai vakaros mājās, bet arī bieži darbā ar kolēģiem un padotajiem.
Vēl M.Ļahnovičam patīk pēc lielām iedzeršanām pakomandēt un pamācīt padoto personālu Dzimteni mīlēt (PSRS virsnieku tradīcijas!), laikam alkohola iedarbības rezultātā atklājās milzīgie līdera talanti. Padotais personāls arī cenšas ņemt piemēru no komandiera: ja priekšnieks darba laikā “pilnā”, kāpēc nepaņemt līdzi norīkojumā kādu pudelīti.
Tā ir skarbā patiesība par “tukšiem” profesionāļiem un daudzkārt apbalvotiem varoņiem, kā arī par Valsts robežsardzes iekšējo dzīvi, kuru Rīgas priekšniecība neredz. Vai negrib redzēt?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
