Par Satversmes tiesas lēmumu skaidrošanu apbalvotās Osipovas vēstule: neko mēs jums neskaidrosim!
PIETIEK03.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Dienā, kad Latvijas PEN klubs iedod balvu Sanitai Osipovai par Satversmes tiesas (ST) lēmumu publisku skaidrošanu, publicēju viņas parakstītu atbildi par vienu no pēdējos gados svarīgākajiem ST lēmumiem,” – ar šādu komentāru Latvijas Universitātes mācībspēks Jānis Ikstens sociālajā tīklā Twitter ir publicējis S. Osipovas vēstuli, no kuras izriet tieši pretējais – formāli atsaucoties uz Informācijas atklātības likumu, viņa paziņojusi, ka neko netaisās paskaidrot, jo viņai neesot pienākuma to darīt.
Satversmes tiesa
Rīgā 2020. gada 15. decembrī
A.god. Ikstena kungs!
Satversmes tiesa ir saņēmusi Jūsu 2020. gada 15. novembra vēstuli ar lūgumu skaidrot empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”.
Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums “attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē”. Līdz ar to jānoskaidro, vai Jūsu lūgums sniegt “empīriski konstatējamas pazīmes jēdzienam “tukši vēlētājiem adresēti solījumi””, kā arī sniegt informāciju, “vai šāds jēdziens tiek lietots arī citu valstu konstitucionālo tiesu judikatūrā un vai tas sakņojas kādā tiesību doktrīnā”, attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir Satversmes tiesas informācijas apritē.
Satversmes tiesas reglamenta 188. punkts noteic, ka “Satversmes tiesa personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju vienīgi par Satversmes tiesas darba jautājumiem. Skaidrojumus par Satversmes tiesas nolēmumu interpretāciju Satversmes tiesa nesniedz”.
Nenoliedzami, Satversmes tiesai ir pienākums sniegt sabiedrībai informāciju par tās taisītajiem nolēmumiem. Konkrēti lietas Nr. 2019-29-01 kontekstā Satversmes tiesa šo pienākumu ir pildījusi, ne tikai izskatot lietu publiskā procesā, publicējot šajā lietā pieņemto spriedumu savā mājaslapā un nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet arī rīkojot preses konferenci par šo spriedumu (ieraksts pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/tiesraide-plkst-16-00-preses- konference-par-spriedumu-lieta-nr-2019-29-01/) un publicējot detalizētu preses relīzi (pieejama: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/likums-par-valsts- budzetu-2019-gadam-ciktal-tas-neparedz-augstskolu-likuma-78-panta-septitaja-dala-noteikto-ikgadejo-valsts-fīnansejuma-pieaugumu-atbilst-latvijas- republikas-satv/).
Atbilstoši pamatojuma principam tiesai ir pienākums būtiskos lietas risinājumu veidojošos argumentus norādīt nolēmumā. Taču nedz no pamatojuma principa, nedz demokrātijas principa vai kāda cita vispārējā tiesību principa neizriet tiesas pienākums sniegt papildu skaidrojumu par nolēmumu un tajā ietvertajiem argumentiem. Tas citstarp izriet no likuma “Par tiesu varu” 10. panta trešās daļas: “Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.”
Līdz ar to Jūsu lūgumi, kas būtībā aicina Satversmes tiesu skaidrot tās spriedumu un sniegt atsevišķu tajā ietvertu apsvērumu izvērstāku pamatojumu, nav uzskatāmi par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata sniegt tādu informāciju, ar kuru papildus tiek skaidroti spriedumā ietvertie argumenti un lietotie jēdzieni.
Ar cieņu
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
